Aliens

Alakas ieleja

Wadi Allaqi.
TT40 kapeņu sienu gleznojuma nodevu ainā Hekānefers pilda nūbiešu vadoņa funkciju un līdz ar to ir attēlots kā nūbietis, kamēr citur viņš tiek attēlots kā ēģiptiešu augstmanis. Šī koloniālā akulturācija nodrošināja nepieciešamo lojalitāti, jo Hekānefers kontrolēja Alakas ielejas reģionu, kas bija Nūbijas galvenais zelta avots.

Aragacs, Aragaca kalns

Armēniski - Արագած.
Izolēts kalnu masīvs mūsdienu Armēnijas rieteņos, 4.augstākais Armēnijas kalnienē un pats augstākais mūsdienu Armēnijā - 4090 m (Smitsona institūts uzrāda 4095 m).

Nosaukums. Aragacs ir sens armēņu nosaukums, pazīstams arī tādās formās kā Arakacs, Arkadēzs. Nosaukuma izcelsme skaidri nav zināma - iespējams, tas cēlies no urartu ķēniņa Argišta I vārda, kas dibinājis Erevānu un Armavīru un kura valdīšanas laikā Urartu valsts robežas sasniedza Aragaca kalnu. Armēņu agrīno viduslaiku vēsturnieks Movzess Horenaci saista kalna nosaukumu ar Armenaka vārdu, leģenda gan par viņu varēja saglabāt atmiņas par to pašu urartu ķēniņu Argištu I.
"Krievijas impērijas ģeogrāfiski-statistiskā vārdnīca" («Географическо-статистический словарь Российской Империи»), kas izdota 1861.gadā, atzīmē divus kalna nosaukumus: tuku Alagjaz un armēņu Aragaz.
Tjurku kalna nosaukums Alagjoz ir armēņu toponīma Aragac izkropļojums, kas pielāgots tjurku izrunai: ala - "spilgts," "raibs," un gjoz - burtiski "acs," bet toponīmos nozīmē "strauts," "avots" vai "pēreja," " sedlveida pāreja," "zema vieta kalnu grēdā." Šie apzīmējumi augstākajai Arnēnijas virsotnei nebūtu paši piemērotākie, bet Azerbaidžānā fiksēta vietēja vārda alagjoz nozīme - "zeme ar baltiem pleķiem" (Juzbaševs, Nurijevs, 1984.g.) gan labi raksturo Aragacu ar tā nelielajiem ledājiem.

Apraksts. Kalnu masīvs austreņu-rieteņu virzienā stiepjas 40 km, bet ziemeļu-dienvidu virzienā - līdz 35 km. Nogāzes apakšdaļā klātas ar mežu, augstāk - pļavas. Var uzkāpt mazākajā virsotnē – 3900 m. Kāpiens prasa 3 stundas. Kalna rajonā novērotas dažādas neparastas parādības, NLO, Atnācēji un pat gravitācijas anomālija.

Vēsture. Armēņi tradicionāli uzskata, ka Aragaca kalns ir Ararata kalna ir māsas. Reiz tomēr mīlošās māsas saķildojušās. Marutasāra kalns velti mēģinājis tās samierināt, tad arī sadusmojies un nolādējis abas tā, ka tās būs mūžam šķirtas un nekad vairs neredzēsies.
Viena no leģendām stāsta, ka Sv.Gregors Apgaismotājs (kristietības ieviesējs Armēnijā), nācis kalnā lūgties un no debesīm karājusies apgaismojoša lampada. Vēl stāsta, ka nedziestošais gaismēklis karājoties vēl joprojām, bet to redzot tikai izredzētie.
Aragaca virsotne kalpoja kā orientieris krievu-turku kara laikā krievu karaspēkam, kas darbojās Karsas-Gimru(tolaik Aleksandropole)-Erevānas  rajonā.

DA nogāzē atrodas Burakānas Astrofiziskā observatorija, ZR nogāzē - Mantašas ūdenskrātuve. Kalna nogāzē 2140 m augstumā atrodas Amberdas pils. Pētot Aragaca nogāzes, var uziet lielu daudzumu senu apmetņu un svētnīcu palieku, pagaidām tās praktiski nav nopietnāk pētītas.

Ģeoloģija. Masīvam ir 4 virsotnes - ziemeļu (4090 m), rieteņu (4007 m), austreņu (3916 m) un dienvidu (3879 m). masīvs pēc formas veido konusu ar 200 km perimetru. Starp virsotnēm atrodas vulkāna krāteris 350 m dziļumā, 2,5 km platumā. Uz vienas no nogāzēm 3190 m augstumā atrodas Kari ezers.
Aragacs ir stratovulkāns, kas veidotiessācis pliocēna un pleistocēna ērās. Agrāktika uzskatīts, ka vulkāniskā aktivitāte turpinājusies līdz pat mūsu dienām, taču nesenā argona datēšana tomēr parādīja, ka vulkāns pēdējoreizi izvirdis vidējā un vēlīnā pleistocēna laikā. Jaunākie Aragaca vulkāna konusi, kas atrodas tā lejasdaļā, izveidojušies pirms 3000 gadiem.
Sastāv galvenokārt no andezītiem un dacītiem. Sastingušās lavas starumes 13 km garumā vērstas virzienā uz rieteņiem un DR.

Hidroloģija. Pa Aragaca nogāzēm tek daudzas upes - Geharota, Amberda, Narišda, Mantaša, Gehadzora, Cahkaovita u.c., kas top no sniegu ūdeņiem, avotiem un lietus. Aragaca nogāzēs un pakājē daudz ezeru - kari, Amberds, Lesings u.c.
Mūsdienu apledojums aprakstīts M.Davojana darbos.

Pētījumi Aragaca apkārtnē. 1942.gada vasarā 3250 m augstumā kalna nogāzē sāka darbu pirmā ekspedīcija, kas pētīja kosmisko starojumu Ābrama Alihanova (Абрам Алиханов) un Artjoma Alihanjana (Артем Алиханян) vadībā. 1945.gadā šeit notika fundamentāls fizikas atklājums - kosmiskajā starojumā uzgāja tādu protonu plūsmu, kuru enerģija ir lielāka par 100 MgW. Savukārt atklātais liecināja, ka kosmiskajā starojumā droši vien ir arī vēl citas radioaktīvas daļiņas.

Saites.
Aragaca anomālijas.
Armēnija.
Kalni.

Andra, Indijas pavalsts

Andhra Pradesh.
Pavalsts Indijas dienvidos.

Aplūkojamie objekti.
      Ravalingešvāras svētnīca. 

Saites.
Indija.

Austrumāzija

Austrumāzija.