Aliens

Urbšana

Urbja materiālam jābūt cietākam par urbjamo materiālu. 

Aizvēsturiskā urbšana. Liekas, senākā urbšana akmenī uzieta hriziolīta (ziepjakmens) rokassprādzē, ko zinātnieki uzgājusi deņisoviešu apdzīvotajā Deņisova alā Altajā. Ņemot vērā, ka pēc ģenētiskām analīzēm Deņisova alas cilvēki vairāk radniecīgi neandertāliešiem, nevis mūsdienu cilvēkiem, viņu prasme akmens apstrādē zinātniekus šokēja. Rokassprādze izgatavota pēc tehnoloģijas, kas pārējā pasaulē kļuva zināma tikai neolītā. Tā ir ne tikai labi noslīpēta, bet tajā ir izurbts piekarcaurums. Trasoloģiskās un tehnoloģiskās izpētes rezultātā pētnieki konstatēja, ka sagataves oļa pārvēršanai par rotaslietu tikusi pielietota slīpēšana ar dažādiem abrazīviem materiāliem, slīpēšana ar ādu un tam laikam unikāla metode – liela ātruma urbšana ar stacionāru urbi un izvīlēšana ar mūsdienu rašvīlei līdzīgu instrumentu.
Urbšana Senajā Ēģiptē. Urbšana cietā akmenī pastāvējusi jau pirms 5300.gadiem Senajā Ēģiptē. Tieši tik sens ir kāds vara sakausējuma urbis, kas uziets Badāras kapulaukā, tuvāk - šeit.
Nākamais senākais, šobrīd zināmais droši datētais apliecinājums par stieņa jeb grebļa tipa loka urbja izmantošanu Senajā Ēģiptē nāk no Vecās valsts V dinastijas laika kapeņu zīmējuma (ierēdņa un arhitekta Ti mastaba, ap 2450.g.pmē.), bet pašu loka urbju ierīces daļu, tostarp metāla urbuļu atradumi, ar atsevišķiem izņēmumiem, kuru vecums nav droši pierādīts, zināmi tikai sākot no Vecās valsts beigu posma un Vidējās valsts laika. Izteikts uzskats, ka uz pagaidām tukšo posmu attiecināmi bronzas urbji arheoloģiskajos izrakumos jau ir atrasti un ne vienreiz vien, taču nav atpazīti, līdzīgi kā šajā rakstā aplūkojamais, par īlenu uzlūkotais Badāras urbis.
Plaši izplatīts loka urbis kļuva Jaunās valsts laikā, kad tā izmantošana vairākkārt zīmēta kapeņu gleznojumos, kā arī iegūti vairāki, samērā pilnīgi mehānisma komplekti.
Loka urbi Senajā Ēģiptē izmantoja gan rotas lietu, jo īpaši kreļļu izgatavošanā, gan arī dažādos kokamatniecības un galdniecības darbos. Ar metāla loka urbi varēja urbt arī salīdzinoši mīkstu akmeni, kamēr tādu cietu iežu kā granīta, kvarcīta, bazalta un porfīrija urbšanai izmantoja cauruļveida vara vai vara sakausējuma urbjus, kur vara caurule kalpoja tikai kā vadīkla, pašu urbšanas procesu nodrošinot ar cieta materiāla abrazīvu smalkni (sīkām sķembām). Cauruļveida urbju izmantošana arheoloģiskajā materiālā parādās (kā izurbti caurumi akmens blokos, kā cieta materiāla trauku tilpnes izveidošana) sākot no Pirmsdinastiskā perioda, bet plašāka pielietošana apliecināta Vecās valsts laikā. Līdz šim gan nav atrasta neviena urbšanas caurule, kas tiek skaidrots ar vara kā materiāla lielo vērtību un nederīgo cauruļu atkārtotu izmantošanu, tās pārkausējot. Tomēr dažviet uzieti tādas metodes rezultātā radīti urbumi, piemēram - Abusīras urbumi, kas veikti diorītā.
Meklējot analoģijas ar Seno Ēģipti, vienlaicīgai vai agrākai metāla loka urbju izmantošanai Tuvajos Austrumos, tādas līdz šim nav atrastas.
Urbšana Divupē. Mezopotāmijā metāla urbju izmantošana loka urbju ierīcēs sākās krietni vēlāk nekā Ēģiptē – apmēram ap 2500.g.pmē., kad tie nomainīja līdz tam tur lietotos krama urbjus.
Gredzenveida urbšana kļuva pazīstama Rietumu pasaulē tikai pēc Alfrēda Brandta atklājuma 1876.gadā. 

Saites.
Akmens apstrāde.