Aliens

Senēģiptiešu metalurģija

Interesanti, ka cietmetāla urbji senajiem ēģiptiešiem bijuši pazīstami jau pirmsdinastiskajā periodā. Par to liecina Badāras kapulaukā (Nagāda II) uziets vara urbis. Analizējot tā sastāvu ar rentgenstaru fluorescences metodi, izdevās noskaidrot, ka tas izgatavots no vara, arsēna un niķeļa sakausējuma ar nelieku sudraba un alvas piejaukumu. Šāds metālu sajaukums ļauj iegūt būtiski cietāku un izturīgāku, tātad urbšanai daudz piemērotāju materiālu nekā varš. Pētnieki norāda, ka sakausējuma sastāvs liek domāt vai nu par pagaidām nezināmiem specifiskiem rūdas avotiem (t.i. dabīgi sajauktas minēto metālu rūdu iegulas) Sahāras tuksneša austrumu daļā (Austrumu tuksnesis Nīlas labajā krastā) vai arī jau samērā augsti attīstītu metalurģiju ar tāliem maiņas sakariem vajadzīgo rūdu sagādāšanai. Tuvāk par šo jautājumu - šeit.

Raksti.
Pētījums: senie ēģiptieši lietojuši rotējošus metāla urbjus jau pirms 5300 gadiem.

Saites.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
Metalurģija un metalurgi.

Springss, Julians

Apustulis Pāvils, kā aprēķinājis biblists Julians Sprigss, savos misionāra ceļojumos pa romiešu ceļiem kājām kopā mērojis ap 8000 kilometru. 

Sāmsalas muzejs

Kuresārē.

Visas fonda izrakumos iegūtas senlietas tiek konservētas un nodotas Sāmsalas muzejam, kura ekspozīcijā cita starpā aplūkojama arī 2019.gadā atrastā zelta aproce. Izrakumu pārskati un ziņojumi par atradumiem tiek nosūtīti Nacionālajai mantojuma pārvaldei, Tallinas universitātei un Sāmsalas muzejam.

Saites.
Kuresāre.
Sāmsala.

Samnītu kari (326.–304.g.pmē.)

Samnītu kari.