_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Senēģiptiešu metalurģija
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 24 Februāris 2026 08:14
- Autors Redaktors
Interesanti, ka cietmetāla urbji senajiem ēģiptiešiem bijuši pazīstami jau pirmsdinastiskajā periodā. Par to liecina Badāras kapulaukā (Nagāda II) uziets vara urbis. Analizējot tā sastāvu ar rentgenstaru fluorescences metodi, izdevās noskaidrot, ka tas izgatavots no vara, arsēna un niķeļa sakausējuma ar nelieku sudraba un alvas piejaukumu. Šāds metālu sajaukums ļauj iegūt būtiski cietāku un izturīgāku, tātad urbšanai daudz piemērotāju materiālu nekā varš. Pētnieki norāda, ka sakausējuma sastāvs liek domāt vai nu par pagaidām nezināmiem specifiskiem rūdas avotiem (t.i. dabīgi sajauktas minēto metālu rūdu iegulas) Sahāras tuksneša austrumu daļā (Austrumu tuksnesis Nīlas labajā krastā) vai arī jau samērā augsti attīstītu metalurģiju ar tāliem maiņas sakariem vajadzīgo rūdu sagādāšanai. Tuvāk par šo jautājumu - šeit.
Raksti.
Pētījums: senie ēģiptieši lietojuši rotējošus metāla urbjus jau pirms 5300 gadiem.
Saites.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
Metalurģija un metalurgi.
Sāmsalas muzejs
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 08 Februāris 2026 10:05
- Autors Redaktors
Kuresārē.
Visas fonda izrakumos iegūtas senlietas tiek konservētas un nodotas Sāmsalas muzejam, kura ekspozīcijā cita starpā aplūkojama arī 2019.gadā atrastā zelta aproce. Izrakumu pārskati un ziņojumi par atradumiem tiek nosūtīti Nacionālajai mantojuma pārvaldei, Tallinas universitātei un Sāmsalas muzejam.
Samnītu kari (326.–304.g.pmē.)
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 01 Februāris 2026 14:02
- Autors Redaktors
Samnītu kari.
Springss, Julians
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 02 Februāris 2026 13:30
- Autors Redaktors
Apustulis Pāvils, kā aprēķinājis biblists Julians Sprigss, savos misionāra ceļojumos pa romiešu ceļiem kājām kopā mērojis ap 8000 kilometru.
Samsonovs, Aleksandrs (?-1914.g.)
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 29 Janvāris 2026 07:56
- Autors Redaktors
Krieviski - Александр Самсонов.
17.augustā Krievija pirmā sāka karadarbību, ar pirmo armiju iebrūkot Austrumprūsijā virzienā no Kauņas uz Karalaučiem. Pēc pāris dienām ofensīvu uzsāka arī otrā krievu armija no dienvidu (Varšavas) puses. Pirmajās nedēļās pēc kara sākuma divas krievu armijas sāka uzbrukumu Austrumprūsijā. Uzbrukums sākumā attīstījās krieviem sekmīgi, taču pēc tam vācieši aplenca ģenerāļa Aleksandra Samsonova komandēto 2.armiju, sakāva to, bet ģenerāļa Pāvila Rennenkamfa (Павeл Ренненкампф) armiju piespieda atkāpties. 26.-30.augustā notika Tannenbergas kauja, kurā Vācija pārtrauca Krievijas virzīšanos uz priekšu Austrumprūsijā.
Ofensīvu 26.augustā uzsāka krievi, taču viņu spēki drīz vien tika sašķelti, abi frontes spārni sakauti, bet centrā esošie trīs korpusi (tajos bija arī latvieši) ielenkti un iznīcināti. Otrās armijas komandierim Samsonovam neatlika nekas cits kā nošauties – tikai 10 dienas kopš iesaistīšanās kara darbībā viņa armija bija sakauta. No 135000 lielās armijas tikai 10000 izlauzās no aplenkuma.
