Aliens

Mērvienības

Konkrēti fizikālie lielumi, kuru skaitliskās vērtības pec definīcijas ir 1 un kurus izmanto fizikālo lielumu kvantitatīvai salīdzināšanai.

Vēsture. Metroloģijas attīstības sākumstadijā mērvienības bija tikai dažiem fizikālajiem lielumiem - garumam, masai, laikam, laukumam, tilpumam. Tās izvēloties, neievēroja mērvienību savstarpējo saistību, turklāt dažādās valstīs un reģionos radās mērvienības ar vienādiem nosaukumiem, bet ar dažādu vērtību - dažādas collas, pēdas, mārciņas u.tml.
Attīstoties tirdzniecības sakariem starp valstīm, kā arī zinātnei un tehnikai, mērvienību skaits palielinājās, tāēļ tika veikta mērvienību unifikācija un radītas mērvienību sistēmas.
CGS mērienību sistēma. To 1861.gadā ieteica Britu zinātnes attīstīšanas asociācijas Elektrisko etalonu komiteja, to pieņēma Pirmais starptautiskais elektriķu kongress Parīzē 1881.gadā, lai to lietotu mehānikā un elektrodinamikā. Kopš tā laika šo mērvienību sistēmu plaši lieto zinātniskajos pētījumos galvenokārt fizikā un astronomijā.
Pakāpeniski CGS mērvienības tiek aizstātas ar SI sistēmas mērvienībām.

Izšķi: 
      -  sistēmas mērvienības - tās ietilpst kādā no mērvienību sistēmām. Sistēmās ietilpstošās mērvienības iedala
            -  pamatvienībās, ko izvēlas patvaļīgi, piemēram, kilograms, metrs, sekunde SI;
            -  atvasinātajās mērvienībās, ko definē, izmantojot pamatvienības un matemātiskās sakarības, kuras saista mērvienību sistēmā ietilpstošos fizikālos lielumus, piemēram, ņūtons, džouls;
            -  papildvienībās, kas neietilpst ne pamatvienībās, ne atvasinātajās mērvienībās, piemēram, radiāns un steradiāns SI. 
      -  ārpussistēmas mērvienības.

Ērtākai mērvienību lietošanai viedo mērvienību decimāldaļas un decimālos daudzkārtņus, kuru nosaukumus darina, pievienojot priedēkļus.

      Birkavs.

Jūdzes. XVII gs. beigās Vidzemē ieviestā jūdze bija 12,000 zviedru olektis jeb 7155,6 m gara.
 
Kilograms.
      Centners.

Mārciņa. 1 mārciņa ~0,418 kg

Metrs. Šī mērvienība tika iegūta precīzi izskaitļojot Zemes puslodes. Pieņemta 1973.gadā pēc Taleirāna priekšlikuma, kurš bija bīskaps.
      Centimetrs.

Pēda.
      Angļu pēda. Saukta arī par Londonas pēdu un krievu pēdu. Garuma mērvienība - 30,48 cm.
      Bavārijas pēda. Garuma mērvienība - 29,29 cm.
      Ģermāņu pēda. Garuma mērvienība - 28,20 cm.
      Hamburgas pēda. Garuma mērvienība - 28,66 cm.
      Ķeltu pēda. Garuma mērvienība - 33,50 cm.

Pūrs. Rīgas pūra tilpums bija 68,75 l, viens latviešu jeb lauku pūrs Vidzemē līdzinājās 1,5 Rīgas pūriem (103,13 l).

Olekts. No vācu Ruthe – kvadrātrīkste, Vidzemē un Rīgā no XVII – XIX gs. sākumam lietota mērvienība pilsētas būvlaukumu, dārzu u.c. platību izteikšanai. XVII gs. Rīgas 7 olekšu kvadrātrīkste (pa 376,25 cm) bija 14,1564 m2.
1 zviedru olekts mērs bija no 59,38 līdz 61,15 cm garš.

Stadijs. Stadion (grieķu val.). attāluma mervienība daudzām senajām tautām. Vispirms tā tika lietota Babilonijā, bet pēc tam ieguva grieķisku nosaukumu. Babiloniešu stadijs - 195 m. Grieķu-romiešu stadijs - 184,98 m.

Verstis. 1 krievu versts = 500 saženi = 1066,8 m.1 krievu versts = 500 saženi = 1066,8 m. 

Angļu sistēmas mērvienības.
      Bušelis.
      Colla.

100 nanometri atbilst 1/400 daļai no cilvēka mata.

Saites.
Etaloni.