_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Lugalzagess (2341.-2316.g.pmē.)
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 22 Janvāris 2026 12:54
- Autors Redaktors
Luzal-Za-Gesi.
Urūkas III dinastija pirmais un vienīgais ķēniņš, kas valdīja no 2341. līdz 2316.g.pmē.
/Prisoner_exiting_a_cage_on_an_Akkadian_Empire_victory_stele_circa_2300_BCE_Louvre_Museum.jpg "Iespējams, akādiešu sagūstītā Lugalzagesa attēls uz akādiešu uzvaras stēlas. Ap 2300 g.pmē. Luvra")
Dzīvesgājums. Ap 2400.g.pmē., agrīno dinastiju IIIb periodā, Šumerā bija autonomas pilsētvalstis, lai gan līdz 2350.g.pmē. bija arī veiksmīgi mēģinājumi apvienot tās vienā valstī – valdnieks Lugalzagess sakāva daudzas pilsētvalstis un izveidoja pirmo valsti, kas aptvēra gandrīz visu seno Mezopotāmiju. Parasti pilsētvalsti veidoja viens pilsētas centrs un mazākas apmetnes perifērijā.
Lugalzagess bija pēdējais šumeru ķēniņš, pirms zemi iekaroja akādieši.
Atradumi.
Attēls uz akādiešu uzvaras stēlas.
Uzraksts uz Nipūrā atrastās vāzes.
Avoti.
Larsas ķēniņu saraksts. „Tad Kiša tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Urūka.”
„Viens ķēniņš valdīja 25 gadus.”
„Urūkā Lugalzagess kļuva par ķēniņu; viņš valdīja 25 gadus.”
Saites.
Urūkas ķēniņi.
Liberālā ekonomika
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 06 Oktobris 2025 12:35
- Autors Redaktors
Liberālās ekonomikas princips - nīkst viss, kas var nonīkt, un plaukst tas, kas spēj pats izdzīvot.
Lezgīni
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 01 Augusts 2025 17:25
- Autors Redaktors
Tauta Dagestānā.
Skaits. 11,6% no Dagestānas iedzīvotājiem (1970.g.).
Literatūra. Dzejnieks Etims Emins.
XX gs. sākumā Suleimans Staļskis savu satīru vērsa pret pastāvošo iekārtu. Arī romantiski heroiskā lirika.
XX gs. 20.gados dzejnieks A.Fatahovs.
Mūzika. Tautas dziedoņi - ašugi.
Saites.
Dagestāna.
Laki
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 01 Augusts 2025 17:29
- Autors Redaktors
Tauta Dagestānā.
Skaits. 5% no Dagestānas iedzīvotājiem (1970.g.).
Literatūra. Mīlas lirikas dzejnieks Mallejs.
S.Gabijevs bija revolucionārs dzejnieks, kurš aicināja tautu uz cīņu par brīvību.
S.Gabijevs un H.Saidovs rakstīja darbus laku valodā.
XX gs. 30.gados - rakstnieks E.Kapijevs.
II Pasaules kara laikā ievērību guva A.Gafurova un J.Hapalajeva dzeja.
Dzejnieks B.Ramazanovs.
Mūzika. Tautas dziedoņi - ašuki.
Saites.
Dagestāna.
Lietuviešu mūzika
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 01 Jūlijs 2025 00:48
- Autors Redaktors
M.K.Čurļonis bija lietuviešu profesionālās mūzikas pamatlicējs. Viņš arī bija pirmo leišu simfonisko poēmu un stīgu kvarteta autors.
