Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Kauna stabi

Tipisks viduslaiku atribūts, pie kā parasti piesēja nepaklausīgos zemniekus, lai tos pērtu ar rīkstēm.

Piemēram, ja zemnieks 3 svētdienas no vietas nebija gājis baznīcā, tad pēc dievkalpojuma tas varēja tikt pie 10 rīkstēm. Kauna stabam piemērotākā vieta bija ūdens āderu krustpunktā.

Eiropā redzami kauna stabi, kas ar laiku pārtapuši īstos mākslas šedevros un tūrisma objektos, piemēram, pie Porto katedrāles (Portugāle). 

Latvijā vienīgais kauna stabs ir pie baznīcas Brīvdabas muzejā. Nejaušības pēc tā kreisā puse atrodas uz ūdens āderu krustpunkta.

Kuvada paraža

Paraža, kad pēc bērna piedzimšanas tēvs apguļas gultā un izliekas, ka bērnu dzemdējis viņš. Tēvs sten un vaid, ievēro visstingrāko diētu un cenšas izvairīties no visa, kas varētu kaitēt jaundzimušajam.

Senā paraža ir vispārcilvēciska - tā atklāta Centrālāfrikā, Dienvidamerikā, DA Āzijā, Klusā okeāna salās. Interesanti, ka XIX gs. beigās kuvadas pazīmes tika fiksētas arī baskiem - basku tēvs pēc bērna piedzimšanas vairākas minūtes izlikās, ka nespēj atžirgt no sāpēm. Daudzām tautām paraža savstarpēji ir atšķirīga - dažreis tēvs "dublējis" māti līdz pat bērna piedzimšanai, citkārt viņš "aizstājis"  dzīvesbiedri pēc dzmdībām.

Daļa etnogrāfu domā, ka paražā saskatāms mēģinājums atvairīt no dzemdētājas ļaunos garus, citi - tā tēvs cenšas pierādīt savas tiesības uz mantinieku.

Tāda ir abipoiniem (Paragvaja), mjao un jao (Junaņa, Ķīna).

Saites.
Etnogrāfija un etnogrāfi.

Krievu literatūra

https://www.youtube.com/watch?v=SHVZIB-h0o8 (beigas).

Varas represētie kultūras darbinieki.
      Puškins izsūtīts.
      Ļermontovs izsūtīts.
      Dostojevskim piespriests nāvessods, tad apžēlots un izsūtīts.
      Tolstojs izslēgts no baznīcas.
      Buņins pameta valsti.
      Defims emigrēja.
      Saša Čornijs emigrēja.
      Merežkovskis emigrēja.
      Gitliusa emigrēja.
      Nabokovs emigrēja.
      Kandinskis emigrēja.
      Šaļapins emigrēja.
      Rahmaņinovs emigrēja.
      Stravinskis emigrēja.
      Repins emigrēja.
      Mihails Čehovs emigrēja.
      Marks Šagāls emigrēja.
      Nikolajs Berģajevs emigrēja. No velsts izraidīja veselu "filozofu tvaikoni."
      Majakovskis izarīja pašnāvību.
      Jeseņins izdarīja pašnāvību.
      Kupiļovu nošāva.
      Ahmatovu nepublicēja.
      Babeļevu spīdzināja un nošāva.
      Zabolotski ieslodzīja nometnē.
      Bulgakovu vajāja un nepublicēja.
      Švarca lugas aizliedza uzreiz pēc uzrakstīšanas.
      Pasternaku vajāja un nepublicēja.
      Brodski vajāja, izsūtīja un izspieda no valsts.
      Solžeņicinu vajāja izsūtīja un izspieda no valsts.
      Davlatovu vajāja un izspieda no valsts.
      Saharova centru aizvēra.
      Memoriālu likvidēja.
      Ozerkovs atvaļinājās no Ermitāžas.
      Muratovai seju nolēja ar krāsu.
      Gluhovskis aizbrauca.
      Zvjagincevs aizbrauca.
      Tregulovu atlaida no darba Tretjakova galerijā.
      Sakurova filmas aizliedza.
      Serebreņņikovs aizgrauca no valsts 
      Gogoļa centru aizvēra.
      Virupajevu aizliedza.
      Durņinkovu novāca no afišām.
      Akulovs aizbrauca no valsts.

      
      

 

Kanaāniešu reliģija

Augstākajai dievība - Els, kas līdzās Jāvem ir otrs bībelē lietotais Dieva vārds.

Bālatas) kults.  

Saites.
Kanaānieši.

Kumiki

Tauta Dagestānā.

Skaits. 12,4% no Dagestānas iedzīvotājiem (1970.g.). 

Folklora. "Dziesma par Aigazi." Vēstī par tautas cīņu pret feodāļiem.

Literatūra. Dzejnieks Irči Kazaks.
Z.Batirmurzajevs bija revolucionārs dzejnieks, kurš aicināja tautu uz cīņu par brīvību.
N.Batirmurzajevs rakstīja stāstus kumiku valodā.
1918.-1920.gados vairāku ciemu pašdarbnieki iestudēja kumiku dramaturga Z.Batirmurzajeva lugas.
XX gs. 20.gados dzejnieki B.Astemirovs un T.Beibulatovs.
XX gs. 30.gados - rakstnieks J.Gerejevs (īstā vārdā - Jēkabs Sirmais).
II Pasaules kara laikā ievērību guva A.Adžijeva un A.V.Suleimanova dzeja.

Mūzika. Tautas dziedoņi - jirči.

Saites.
Dagestāna.