Aliens

Hora acs

Grūti skaidrojams un saprotams jēdziens senēģiptiešu mitoloģijā, kas saistīts ar dieva Hora tēlu.

Jo gadu tūkstošu ritējumā aizvien vairāk savstarpēji sakausējās neizprotami teksti un jēdzieni. Pie šiem neizprotamajiem jēdzieniem pieder Hora Acs. Vēl ēģiptiešu mitoloģijā tiek minēta arī Ra Acs. Tā kā veidojās īsts sajukums. Ēģiptologu skaidrojumā Ra Acs attēlojot sauli, bet Hora - mēnesi. Tomēr daudzi pētnieki šādu interpretāciju apšauba. Ēģiptiešu leģendas par Dievišķo Aci ir atšķirīgas. Tas nedod pārāk daudz pieturas punktu, lai varētu dot priekšroku vienai vai otrai šī jēdziena interpretācijai. Turklāt mīti ziņo par Hora Acs pacelšanos un lidojumiem. "Mirušo grāmatas" 140.nodaļā rakstīts: "Raugiet, kāds varens dievs paceļas debesīs. Smaržīgu mākoņu apņemts parādās Tums. Svēto garu apspīdētas, liesmo debesis...un tad iemirdzas dievišķā Acs."
Reinhards Habeks uzskata, ka Hora Acs bija viens no veidiem, kā senie ēģiptieši aprakstīja dievišķos lidaparātus, kurus vadīja dievi. Ēģiptiešu mīti vēsta sekojošo: "Skati Horu, kas uzturas savā dievišķajā Acī! Skati Tumu viņa staros! Es ienirstu debesu bezdibenī..."
"Mirušo grāmata" vēstī par ugunīgās Hora Acs sabojāšanu, nolaupīšanu, atrašanu un izdziedināšanu [salabošanu]. Hora Aci kārtībā saveda gudrības dievs Tots. Atsevišķas Acs daļas atbilst noteiktiem daļskaitļiem, kuru kopējā summa ir 63/64. Atlikušajai sešdesmit ceturtajai daļai Tots ļāva pazust. Ar aprēķinu un maģijas palīdzību Totam izdevās atkal "piepildīt" un salabot bojāto Aci. Atjaunotā Hora Acs tika nosaukta par Uadžetas Aci.
Te tālāk būs daži fragmenti, kuri vēsta par Hora Aci.
"Mirušo grāmata": "Vai zināms jums, kālab Buto bija Horam atvelēta? Ja jūs to nezināt, tad es to zinu. Ra to atdeva viņam [Horam] kā atlīdzību par aci, ko Sets viņam izmaitāja. Lūk, kā tas notika.
Ra sacīja Horam:
- Rādi man, kas atgadījies tavai acij. Ielūkojies Ra un teica Horam:
- Paveries uz šo melno cūku. Paskatījās Hors un acs saka sāpēt vel negantak.Un Hors sacīja Ra:
- Man ir tik slikti, it ka Sets man būtu maitājis aci.
Un viņš zaudēja samaņu. Tad Ra velēja pārējiem dieviem:
- Noguldiet viņu! Un lai top vesels viņš!
Un patiesi notika tā, ka Sets pārvērtās par melnu cūku un smagi savainoja Hora aci.
Un sacija dieviem Ra:
- Hora dēļ, lai uz mūžiem melna cūka nicināma, bet jauneklis , lai vesels top!
Tāpēc dievi no viņa svītas saka neieredzēt melno cūku, bet Horu pielūdza un godāja."

Cits mīts stāsta, ka:
"...Hors gulēja zem šenuša koka Oāzes malā. Sets viņu uzgāja, satvēra, piespieda pie zemes, izrāva acis, ieraka tas nokalnē, acu āboli tapa par sīpolaugiem un uzziedēja lotosa ziediem.
...Tad Hatora, Dienvidsikimoras aizgādne gāja un atrada Horu. Viņs gulēja tuksnesi un raudāja. Tad dieviete noķēra antilopi, paslauca to, tad sacīja Horam:
-Paver plakstus, es ieliešu tur pienu.
Viņš pavēra plakstus un Hatora ieleja dobuļos pienu, ieleja kreisajā , ieleja labajā, tad teica:
- Atver acis.
Hors atdarīja acis, dieviete ielūkojas un redzēja, ka tas ir sadzijušas. Tad viņa gāja pie Ra-Horhuta un pateica:
- Es atradu Horu, Sets bija izrāvis viņam acis. Es palīdzēju tās atgūt. Re kur viņš nāk."
Un priecīgs bija Ra un sacīja viņš dieviem:
- Gavilējiet un krītiet uz vaiga Hora, Izīdas dēla priekšā!
Un bilda Izīda:
- Hors ir valdnieks. Lai viņš mūžam vesels un dzīvs!"
Interesanti, ka vēl šodien maltiešu zvejnieki uz savu luccu laivu priekšgala uzkrāso acis, bet uz sāniem laivām zīmē senēģiptiešu dieva Hora acs - aizsardzībai.

Pēc eģiptologa profesora Rūdolfa Anthesa domām: "Tukšās Hora Acs piepildīšana, izmantojot pilno Hora Aci, ir tikai spēle ar vārdiem par Hora Acs ievietošanu tukšā acs dobumā." Par lidojošās Hora Acs problēmu viņš izsakās tā: "Horam ir divas parastas acis, tātad "Hora Acs" ir savdabīga papildus trešā acs, lai arī kas ar to būtu domāts."

Saites.
Hors.

Hentiaments

Khenti-Amenti, Khentiamenti, Khenti-Amentiu, Khentiamentiu, Kenti-Amentiu, Kentiamentiu un vēl citādi izrunāts. Nozīme - "pirmais rietumos" vai "rietumu priekšnieks," kur “rietumi” seno ēģiptiešu pasaules uzskatā bija cieši saistīti ar mirušo valstību – tajā pusē noriet saule, un tā tika uzskatīta par robežu starp dzīvo un mirušo pasauli.

Mirušo dievība Ēģiptes Senās valsts periodā, kas I Starpdianastiskajā periodā izzuda, pakāpeniski saplūstot ar Ozīrisu.

Vēsture. Sākot ar V dinastiju, dievība Hentiaments, kas bija sens mirušo dievs - "pirmais rietumos," tika uzskatīts par mirušā faraona izpausmi pazemes pasaulē.
Hentiaments tika saistīts ar mirušo valstību un Abīdas nekropoli, kur blakus Hentiamenta templim, VI dinastijas faraons Pepi I uzcēla “faraona svētnīcu” (faraona “Ka namu,” seno ēģiptiešu valodā ḥwt-kꜣ), kas kalpoja gan valdnieka Ka (dvēseles aspekta) kultam, gan dieva Hentiamenta pielūgšanai. Vēlāk šī celtne tika paplašināta un pārtapa par Lielo Ozīrisa templi, kura drupas vēl joprojām atrodas pilsētas iežogojumā.
Viņa pielūgsmes pēdas rodamas jau Abīdas agrīnajos periodos – iespējams, pat pirms Ēģiptes apvienošanas. Hentiamenti vārds sastopams uz I dinastijas faraonu Dena un Qa’a cilindru zīmogiem, kuros minēti viņu priekšteči ar titulu “Hors Hentiaments,” sākot jau ar “Horu Hentiamentu Narmeru.” Tas norāda, ka šim dievam jau agrīnajā posmā bijusi īpaša loma valdnieka ideoloģijā. Pastāv uzskats, ka templis, veltīts Hentiamentam, Abīdā pastāvējis jau pirmsdinastiskajā laikmetā.
Eģiptologs Tobijs Vilkinsons (Toby Wilkinson) uzskata, ka jau šajā agrīnajā posmā Hentiaments bija vienkārši Ozīrisa epitets. Savukārt Vecās valsts vēlīnajā periodā (aptuveni XXIV–XXII gs.pmē.) sākās ievērojamas izmaiņas Hentiamenta, Ozīrisa un Anubisa lomās. Sākotnēji dažādās mirušo upurēšanas formulās tika minēts tikai Anubiss, kura klātbūtne, pēc ēģiptiešu uzskatiem, ļāva mirušajiem piedalīties upurēšanā un tādējādi nodrošināja viņiem pēcnāves dzīvi. Tomēr V dinastijas (2494.-2345.g.pmē.) laikā šajās formulās sāka parādīties arī citi dievi, tostarp Ozīriss, kura vārds pirms šī perioda nav dokumentēts nevienā tekstā, kā arī Hentiaments.
I Starpdinastiskā perioda laikā Hentiaments pakāpeniski saplūda ar Ozīrisu, un Abīda kļuva par nozīmīgu Ozīrisa un Izīdas kulta centru.

Ikonogrāfija. Attēlots kā dievs ar šakāļa galvu viņš tika saistīts ar Anubisu vai Ozīrisu. Joprojām turpinās strīdi par to, vai sākotnēji Hentiaments bija pastāvīga dievība jebšu arī Ozīrisa vai Anubisa epitets. 
Augšēģiptē, Abīdā, Hentiaments tika attēlots kā šakāļgalvaina dievība, kas sargāja tā dēvēto “mirušo pilsētu.”

------------------------------------------

Hentiamenti vārds vēlāk kļuva arī par titulu, ko attiecināja uz Ozīrisu vai Anubisu.  

 Laika gaitā Hentiamenti vārds arvien ciešāk sāka asociēties ar Ozīrisu, un Vecās valsts beigās šī saikne kļuva izteikta. Agrīno dinastiju laikā Hentiamenti vārdā lietotais šakāļa hieroglifs tiek uzskatīts par noteicošo šīs dievības vizuālajā tēlā. Taču ēģiptologs Terenss Dukvins (Terence DuQuesne) uzskata, ka šis simbols faktiski saistāms ar Anubisu un apgalvo, ka sākotnēji Hentiamenti bijis Anubisa epitets vai izpausme. Viņa skatījumā Hentiamenti kā neatkarīga dievība tika uztverta tikai sākot ar V dinastiju – tieši tad, kad vēsturiski pirmoreiz parādās arī Ozīrisa vārds. Daudzi šī perioda uzraksti liecina par ciešu Hentiamenti un Ozīrisa saikni, iespējams, arī konkurenci vai lomu saplūšanu.

 Savukārt ēģiptologs Haralds M. Heiss (Harold M. Hays) norāda, ka “Piramīdu tekstos” tituls “Hentiamenti” tiek konsekventi attiecināts nevis uz Ozīrisu, bet gan uz Anubisu. Pēc Heisa domām, šie teksti atspoguļo senāku – pirms V dinastijas pastāvējušu – priekšstatu par Hentiamenti kā Anubisa aspektu, kas vēl nebija nostiprinājies kā patstāvīga dievība.

 Hentiamenti piemērs spilgti ilustrē, kā senajā Ēģiptē dievības laika gaitā varēja mainīt savu lomu, saplūst ar citām vai tikt interpretētas kā aspekti plašākos teoloģiskos ietvaros. Viņa attīstība no iespējama epiteta līdz patstāvīgam dievam vai, tieši pretēji, kāda dieva aspekta pārdefinēšana atspoguļo arī ēģiptiešu izpratnes izmaiņas par nāvi, pēcnāves dzīvi un dievišķo hierarhiju.

Saites.
Senēģiptiešu mitoloģija.

Helmštedes darbarīki

Te uzieti trīs egles koka gabaliņi ar iegiezumiem. Domājams, uz tiem stiprinājās akmens uzgaļi. To vecums ir 400 000 gadu un tie ir senākie zināmie saliktie darbarīki.

Hanmuns

Ķīniešu rakstu valodas korejiskā forma.

Saites.
Korejiešu valoda.