Aliens

Fīmanis, Francis (1922.-)

Franz Fühmann.
Vācu rakstnieks.

Dzīvesgājums. Dzimis 1922.gada 15.janvārī.
Literāro darbību sācis ar pilsonisko dzeju - poēmas "Brauciens uz Staļingradu" (1953.g.), "Nika neļķe" (1953.g.). Stāstos "Pulka biedri" (1955.g.), "Bohēmija pie jūras" (1962.g., latviski 1968.g.), "Ļaunais gads" (1963.g.), noveļu romānā "Žīdu automobīlis" (1962.g.) psiholoģiski dziļi atklājis nacisma antihumāno būtību, paudis satraukumu par jaunās paaudzes sabiedriskās apziņas veidošanos.
Atmiņas, dienasgrāmatas un literāro darbu fragmenti sakopoti krājumā "Divdesmit divas dienas jeb Puse dzīves" (1973.g.), literārās esejas - grāmatā "Veronika Pulmanes jaunkundze no Pirnas priekšpilsētas..." (1979.g.).
Daudz rakstījis bērniem.

Saites.
Vācu literatūra.

Filumēnija

Philein ("mīlēt" - grieķu val.) + lumen ("gaisma" - latīņu val.).
Sērkociņu kārbiņu, šo kārbiņu etiķešu vākšana, sistematizēšana un pētīšana.

Filumēnija radās XIX gs. vīdū līdz ar  sērkociņu rūpniecības attīstību. Pirmā filumēnijas izstāde PSRS notika 1924.gadā Maskavā. Latvijā ar filumēniju nodarbojas kopš XX gs. 30.gadiem. 

Filumēniskās kolekcijas kārto gan pēc valstīm, gan tematiski. Filatēlistu organizčijām ir filumēnijas nodaļas.

Furmanovs

Krievu rakstnieks.

Dmitrija Furmanova stāsts "Čapajevs." 1923.g.

Filozofijas nabadzība, grāmata

K.Marksa grāmata, viens no pirmajiem attīstītā marksisma darbiem, kur iztirzāti K.Marksa ekonomiskās mācības un kopā ar F.Engelsu izstrādātās vēsturiskā materiālisma izpratnes un zinātniskā sociālisma pamati.

Grāmatas apakštituls - "Atbilde uz Prudona k-ga "Nabadzības filozofiju."' Tā sarakstīta franču valodā 1847.gada sākumā, publicēta 1847.gada jūlijā.

Darbā ir divas nodaļas: pirmajā kritiski aplūkoti franču sīkburžuāziskā ekonomista un filozofa P.Ž.Prudona ekonomiskie uzskati, otrajā - to filozofiskais pamats. K.Markss vēršas pret P.Ž.Prudona sīkburžuāziskajām ilūzijām un to dialektisko frazeoloģiju un secina, ka tās nepaceļas pāri buržuāzijas redzeslokam, bet viņa kapitālistiskās sabuiedrības reformu plāni, kas ignorē ražošanas  noteicošo lomu, atstāj neskartu kapitālitisko iekārtu.

Lielu vērību K.Markss veltījis G.V.F.Hēgeļa dialektikas kritikai un materiālistiskas dialektikas izstrādei, pievēršas tās pamatlikumiem, vēsturiskuma principam, vēsturiskā un loģiskā problēmai un pirmo reizi formulē tēzi par ražošanas attiecību atbilstību ražotājspēku raksturam. Grāmatā tiek zinātniski analizēts kapitālistiskas ražošanas veids un izvirzīti vairāki marksistiskās politekonomijas principi. K.Markss attīstījis ekonomisko kategoriju materiālistisko izpratni: tās ir sabiedrisko attiecību teorētiskās izteiksmes. K.Markss analizējis proletariāta ekonomisko stāvokli, ekono miskās un politiskās cīņas attiecības, šķiru cīņas uzdevumus, pamato buržuāziskās sabiedrības revolucionāras pārveidošanas nepieciešamību un proletariāta vēsturisko lomu.

Grāmatas nobeigumā K.Markss atzīmējis, ka "strādnieku šķiras atbrīvošanās nosacījums ir visu šķiru likvidēšana... Bet līdz tam laikam antagonisms starp proletariātu un buržuāziju ir šķiras cīņa pret šķiru, cīņa, kas novesta līdz savai augstākajai izpausmei, nozīmē totālu revolūciju... Tikai tādos apstākļos, kur nav šķiru un nav šķiru antagonisma, sociālās evolūcijas vairs nebūs politiskas revolūcijas..." /"Filozofijas nabadzība," Rīga, 1968.g., 149.-150.lpp./

Marksisti uzkata, ka šī grāmata kā cīņas ierocis pret pseidosociālistisko un sīkburžuāzisko ideoloģiju ir saglabājusi savu teorētisko vērtību arī mūsdienu ideoloģiskās cīņas apstākļos.

Saites.
K.Markss (1818.-1883.g.).