Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Flotile

Franciski - flotille.
JKF kuģu operatīvā vienība karadarbībai upēs, ezeros un jūras piekrastes joslā, kas ietilpst kādas flotes sastāvā vai ir tieši pakļauta JKF pavēlniecībai.

Arī taktiska karakuģu vienība dažās valstīs kā arī zvejas, ekspedīcijas vai sporta kuģu vienība.

Flote

Franciski - flotte.
Vāciski - Flotte.
Vienai valstij piederošu vai vienam uzdevumam parezētu kuģu kopums.

Ir jūras kara flote (JKF), transporta flote, tirdznicības, zvejniecības, ekspedīcijas flotes.

Militārā jomā tā ir lielvalstu JKS operatīvā vienība militāro operāciju veikšanai jūrās un okeānos. mazajām valstīm ir viena flote - šo valstu JKS. Militārajā flotē ietilpst zemūdenes, karakuģi, jūras kara aviācijas, jūras kājnieku, krasta raķešu artilērijas karaspēks. Militāro floti vada pavēlnieks, kam pakļauts štābs u.c. pārvaldes orgāni.

Par floti mēdz dēvēt arī kādas valsts kara vai civilo lidmašīnu kopumu.

Flotes bruņojums. Karakuģu un jūras aviācijas stratēģiskie, operatīvi taktiskie un taktiskie ieroči. 
Līdz XX gs. vidum tajos dominēja artilērijas ieroči, ko iedalīja galvenā kalibra (kaujas uzdevumu veikšanai), pretmīnu kalibra (lieto kuģu pašaizsardzībai) un zenītartilērijas ieročos. 
Mūsu dienās zemūdeņu, jūras raķešnesēju, lidmašīnu un kuģu galvenais triecienspēks ir raķešu ieroči. Uz karakuģiem izvieto 76-130 mm universālās artilērijas iekārtas un 20-40 mm vairākstobru automātus (līdz 6 x 1000 šāvienu minūtē), torpēdas, zenītraķešu kompleksus, dziļumbumbas, pretzemūdeņu vadāmās raķetes, pretzemūdeņu tīklus, jūras mīnas, mīnu meklēšanas un iznīcināšanas līdzekļus. Pretzemūdeņu lidmašīnās un helikopteros izmanto aviācijas apbruņojumu un pretzemūdeņu ieročus. 
Flotes bruņojumā ietilpst arī ienaidnieku kaujas līdzekļu atklāšanas, mērķu pazīšanas un uguns vadīšanas hidrolokācijas un radiolokācijas sistēmas, bet cīņai pret tām - akustiskās maldināšanas, radiomaskēšanās un radioelektroniskās pretdarbības sistēmas.

Saites.
Kuģniecība.

Floriss, Korneliss (1514.-1575.g.)

Īstā vārdā Korneliss de Vrīnts (Vriendt).
Flāmu arhitekts un tēlnieks, vēlās renesanses pārstāvis.

Dzīvesgājums. Dzimis 1514.gadā.
Darbojies galvenokārt Antverpenē - rātsnams (1565.g.).
Pilnveidojot seno romiešu groteskas motīvus, izveidojis patstāvīgu ornamentu ar  manierisma stilistiskajām iezīmēm - t.s. Florisa stils, kas jūtami ietekmējis XVI gs. 2.puses dekoratīvo mākslu Eiropā.
Miris 1575.gada 20.oktobrī.

Saites.
Arhitektūra un arhitekti.

Florjans, Miroslavs (1931.-1996.g.)

Miroslav Florian.
Čehu dzejnieks.

Dzīvesgājums. Dzimis 1931.gada 10.maijā.
Viņa lirikā dominē intīmie, dabas un filozofiskie motīvi. Īpaši nozīmīgas ir M.Florjana liriskās miniatūras.
Ievērojamākie dzejoļu krājumi - "Saderināšanās gredzens" (1948.g.), "Tuvā balss" (1955.g.), "Svēta patiesība" (1969.g.), "Iniciāļi" (1972.g.), "Jājiens uz sienāža" (1974.g.), "Pīlādžogas" (1977.g.).
Rakstīja arī bērniem.
Miris 1996.gada

Saites.
Čehu literatūra.

Florete

Florett - vācu val.
Fleuret - franču val.
Sporta ierocis, ko lieto paukošanā.

Sastāv no elastīga tērauda četršķautņaina asmens ar uzgali un roktura. Kopš 1954.gada oficiālajās sacensībās lieto floreti ar elektrokontakta ierīci dūriena fiksēšanai. 

Floretes maksimālais garums - 110 cm, asmens garums - 90 cm, masa - 500 g.

Saites.
Paukošana.
Zobeni.