Fotijeva, Lidija (1881.-1975.g.)
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 23 Oktobris 2025 15:36
- Autors Redaktors
Krievijas revolucionārās kustības dalībniece.
Dzīvesgājums. Dzimusi 1881.gada 18.oktobrī.
KP biedre kopš 1904.gada.
Darbojusies lielinieku sekcijās Ženēvā un Parīzē, vēlāk laikraksta "Pravda" redakcijā.
1917.gadā beigusi Maskavas konservatoriju.
1918.-1924.gados V.Ļeņina sekretāre.
1918.-1930.gados KPFSR TKP (no 1923.gada PSRS TKP) un KPFSR Strādnieku un zemnieku aizsardzības (no 1923.gada PSRS Darba un aizsardzības padome) padomes sekretāre.
1934.gadā beigusi Plānošanas akadēmiju.
1938.-1956.gados strādājusi Ļeņina Centrālajā muzejā.
II Pasaules kara laikā - MOPR CK.
1971.gadā saņēmusi Sociālistiskā darba varones goda nosaukumu.
Uzrakstījusi atmiņas par Ļeņinu.
Mirusi 1975.gada 25.oktobrī.
Foss, Johans Heinrihs (1751.-1826.g.)
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 22 Oktobris 2025 22:52
- Autors Redaktors
Johann Heinrich Voss Voß.
Vācu dzejnieks, viens no "Vētras un dziņu" perioda ideju paudējiem.
Dzīvesgājums. Dzimis 1751.gada 20.februārī.
Dzejoļos no apgaismotāja pozīcijām kritizējis feodālo iekārtu Vācijā, poēmās un pamfletos - vācu romantisma reakcionārās tendences.
Kultūrvēsturiska nozīme XIX gs. 2.pusē bijusi J.H.Fosa tulkotajiem Homēra eposiem.
Miris 1826.gada 29.martā.
Saites.
Vācu literatūra.
Forti
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 02 Oktobris 2025 03:40
- Autors Redaktors
Fort (franču val.) no latīņu val. vārda fortis ("stiprs").
Atsevišķa un autonoma nocietinājuma būve, kas sastāv no vienas vai vairākām fortifikācijas būvēm - atklāta tipa (zemes vaļņi) vai slēgta tipa (akmens torņi ar ambrazūrām) un paredzēts ilgstošai pretinieka uzbrukuma atvairīšanai pastāvīgo vai lauka nocietinājumu sistēmā.
Sastāv no aizsprostojumiem un fortifikācijas būvēm. XIX gs. apjoza no kaponieriem apšaudāms aizsarggrāvis. XX gs. sākumā fortu kazemāti, garnizona telpas un satiksmes ejas atradās pazemē, virs zemes pacēlās tikai novērošanas un kaujas torņi. Vairāki forti, savienoti ar apakšzemes ejām, veido fortifikācijas ansambli.
Saites.
Nocietinājumi un fortifikācija.
Foskolo, Ugo (1778.-1827.g.)
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 22 Oktobris 2025 00:19
- Autors Redaktors
Ugo Foscolo.
Īstajā vārdā Nikolo Foskolo.
Itāļu rakstnieks, literatūras kritiķis un itāļu romantiskās kritikas pamatlicējs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1778.gada 6.februārī.
1816.gadā emigrējis uz Lielbritāniju.
Literāro darbību sācis 90.gadu beigās.
Saraksījis vairākas traģēdijas, kurās jūtama V.Alfjēri klasicistisko darbu ietekme - "Tjests" (1797.g.), "Ajakss" (1811.g.), "Ričarda" (1813.g.).
Lielākos panākumus guvis ar vairākkārt pārstrādāto romānu "Pēdējās Džakopo Ortisa vēstules" (1798.g.), kurā atspoguļojas U.Foskolo daiļrades evolūcija no sentimentālisma līdz patriotiskam patosam, un poēmu "Kapenes" (1806.g.).
Nozīmīgākais darbs literatūras kritikā - "Komentārs Dantes "Dievišķajai komēdijai"" (1825.g.).
Miris 1827.gada 10.septembrī.
Saites.
Itāļu literatūra.
Forša, Olga (1873.-1961.g.)
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 30 Septembris 2025 23:44
- Autors Redaktors
Krieviski - О́льга Дми́триевна Форш.
Krievu rakstniece.
Dzīvesgājums. Dzimisi 1873.gada 28.maijā.
1908.gadā publicēts pirmais stāsts.
Daiļrades nozīmīgākā daļa - vēsturiskie romāni "Akmenī tērptie" (1924.-1925.g., latviski 1941.g.), "Laikabiedri" (1926.g.), "Karstais cehs" (1926.g.), triloģija "Radiščevs" (1932.-1939.g.), "Mihaila pils" (1946.g.), "Brīvības vēstneši" (1950.-1953.g.). Romānos spilgts laikmeta raksturojums, psiholoģiski spēcīgi tēli.
Rakstījusi arī lugas un stāstus.
Mirusi 1961.gada 17.jūlijā.
Saites.
Krievu literatūra.
