Aliens

Čavess, Ugo (1954.-2013.g.)

Venecuēlas prezidents.

Radniecība. Tēvs - Ugo, 8 gadus ieņēma gubernatora posteni.
Ugo brālis Anibals ir Sabanetas mērs.
Cits brālis Adans - Barinasas provinces gubernators.
Otrā sieva - marisabela. no tās šķīrās 2002.gadā.

Dzīvesgājums. Dzimis 1954.gadā Sabanetā vietējo skolotāju ģimenē.
Bērnībā Ugo aizsūtīts dzīvot pie vecāsmātes, jo vecāki nespēja visus bērnus pabarot.
Beidza karaskolu kā leitnants. Saņēma zobenu no prezidenta Peresa rokām - vēlāk viņš to mēģināja gāzt.
U.Čavess izrādījas visgļēvākais no visiem dumpiniekiem, bet viņa uzdevums bija ieņemt prezidenta pili. Kamēr citi patiešām cīnījās, viņš ar savējiem atsēdējās Militārās vēstures muzejā, līdz padevās. Kritiķi ilgus gadus saukāja viņu par Militārās vēstures muzeja varoni.
1992.gadā jau sakautajam apvērsuma organizētājam H.Čavesam ļāva uzstāties TV.  Bija doma, ka viņa uzstāšanās rosinās citus dumpiniekus nolikt ieročus.
1994.gadā H.Čavesu atbrīvoja no ieslodzījuma. prezidents Rafaels Kaldera  viņu amnestēja vēl pirms notiesāšanas, tā izdarot viņam lielu pakalpojumu - pretējā gadījumā tiesājamības dēļ viņš nevarētu piedalīties prezidenta vēlēšanās.
H.Čavess pēc iznākšanas pāris gadus pazuda "tuksnesī" - klīda pa valsti un runāja ar cilvēkiem. 1997.gadā viņa puča kompanjons Fransisko Ariass Kardenass uzvarēja vietējās gubernatoru vēlēšanās, un Čavess nolēma startēt prezidenta vēlēšanās.

Vēlēšanās viņš patiesi uzvarēja. Inaugurācijas laikā Čavesu atbalstīja jau 9/10 iedzīvotāju. Svinīgajā ceremonijā viņš citēja Pablo Nerudu: "Ik pa simts gadiem Bolivārs atgriežas dzīvē. Viņš pamostas katrus simts gadus, kad cilvēki pamostas."

Valdīšana. Uzreiz nekādu revolūciju U.Čavess nesāka un darbojās kā parastam prezidentam pieklājas. 
Viņš piedabūja OPEC valstis uz naftas ieguves samazināšanu. Rezultātā sāka augt naftas cenas. Viņa ievēlēšanas laikā nafta maksāja 8 dolārus par barelu vēlāko 100 dolāru vietā.
Sākumā neaiztika arī vecos oligarhus. Tikām viņš soli pa solītim metodiski un rūpīgi pārņēma visu iespējamo politisko varu valstī.
2000.gada no viņa novērsās 2 līdzgaitnieki - Fransisko Adriass Kardenass un Joels Akosta. Nākamajās vēlēšanās F.A.Kardenass.
2002.gada aprīlī Venecuēlā notika viens no lielākajiem protesta maršiem valsts vēsturē - tas bija vērsts pret Čavesa valdīšanu. Čavesa spēki sāka šaut uz demonstrantiem El Silencio rajonā - administratīvajā rajonā ap prezidenta pili. Armijnieki vairs neatzina prezidentu un U.Čavess nozuda uz vairākām dienām. Pēc 2 diennaktīm viņš atgriezās kopā ar pretapvērsumu un atkal stājās amatā.
Opozīcija vēl izmēģināja ģenerālstreiku. Pretčavesa  referendumam tika savākti 3 miljoni parakstu, taču ar to bija par maz. Toties parakstu sarakstu La Lista Tascon Čevess vēlāk izmantoja kā ķeceru sarakstu un publiski atteicās no tā tikai 2005.gadā. Patiesībā tas vēl tika izmantots daudzus gadus, lai atšķirtu "labos" venecuēliešus no "sliktajiem."
Tieši šis dubultapvērsums padarīja Čavesu par jauno  Latīņamerikas superzvaigzni. Čavess nekavējoši ķērās pie trūcīgo iedzīvotāju dzīves uzlabošanas - medicīnisko aprūpi (Mision Barrio Adentro), cīņu pret analfabētismu (Missio Robinson), kursus augstskolās netikušajiem (Mision Ribas), palīdzību šo kursu beidzējiem (Misio Sucre), palīdzību lauksaimniekiem un citiem kooperatīviem (Mision Vuelvan Caras) utt.
2004.gadā 60% venecuēliešu referendumā nobalsoja par Čavesu.
2006.gadā Čavess uzvarēja godīgās vēlēšanās.
Ap 2007.gadu U.Čavess nacionalizēja lielāko daļu jauno Fahas reģiona naftas iegulu un to izstrādņu.

Čavess un televīzija. Viņam bijis par maz ar vienu TV kanālu, gan vienu raidījumu - Alo'Presidente. Runājis savas runas TV pat 8 un 9 stundas. Vienīgais valsts kanāls viņa laikā pārvērtās astoņos
TV ēterā darījis visvisādas lietas: vadījis visus iespējamos transportlīdzekļus, dziedājis, skūpstījies, ejojis, jājis, vicinājies ar ieročiem, pat urbis tuneli.
Ik pa dažām dienām Čavess izmantoja t.s. "ķēdes" (cadenas) - valsts galvas uzstāšanās TV, ko citi bija lietojuši tikai pa retam. 
Raidījuma Alo' Presidente 351.epizodē viņš tiešraidē uzdeva Karakasas mēram ekspropriēt visas ēkas ap Bolivāra laukumu. Dažu dienu laikā tā arī notika un visi tirgotāji izvācās. Tas viss beidzās ne ar ko un ēkas ilgi stāvēja tukšas un pamestas.

Čavesa tvitera kontu uzmanīja 200 darbinieki, tik liels bija cilvēku rakstīto vēstuļu skaits.

Čavess un ierēdņu armijas samazināšana. Sākumā Čavess no mantojumā sanemtās 21 ministrijas atstāja tikai 14, solīja 9. Drīz vien process saka virzīties otrā virzienā, un galu galā ministriju skaits pārsniedza 30. Viena no tādām jaunradītām ministrijām - Valsts ministrija Lielākās Karakasas revolucionārai pārveidei.

Čavess un korupcija. 2008.gadā viņš paziņoja, ka nepieciešams attīrīt revolūciju no korumpantiem. Luīss Taskons to ņēma nopietni un publiski apsūdzēja korupcijā Čavesa galvenā "lietu kārtotāja" brāli. Rezultātā Taskonu pasludināja par nodevēju un spiegu, un viņu paglāba tikai nāve no vēža 42 gadu vecumā.
Veco oligarhu vietā stājās jaunie Bolivāra oligarhi - t.s. boligarhi, kas, pateicoties jaunajai sistēmai, sazaga milzu bagātības. Čavess par to visu zināja, taču viņam pirmajā vietā bija lojalitāte.
Piemērs: Čavesa tuvākais draugs karaskolā bija Rauls Baduels. Viņš bija vēlākais Ugo militārā apvērsuma dalībnieks, kurš netika pamanīts un palika armijā. Tieši viņa desantnieki 2002.gada pretčavesa apvērsuma mēģinājumā atbrīvoja prezidentu un atlika viņu atpakaļ postenī. 2007.gadā Baduels publiski apsūdzēja Čavesu tirānijā un asi nostājās pret viņu. Jau 2008.gadā viņš tika notiesāts par korupciju uz 8 gadiem cietumā.

2007.gadā Čavess paziņoja, ka pulksteni vajadzētu pagriezt atpakaļ par pusstundu, lai darba cilvēki un bērni varētu mosties, kad ir jau gaišs. Tiesa, tad pulkstenis būtu tiewši japagriež uz priekšu, nevis atpajkaļ, bet tas netraucēja šo laika nobīdi patiešām ieviest un vēl tagad Venecuēla dzīvo ar laika joslu, kas atšķiras par pusstundu.

2010.gadā sakarā ar sausumu valsti piemeklēja pamatīga elektrības krīze. Tās risināšanai bija 3 varianti: samazināt elektrības subsīdijas, kas liktu cilvēkiem taupīgāk lietot elektrību; ieviest atslēguma stundas Karakasā vai pārtraukt elektrības padevi lielai daļai Gvajānas pilsētas, kur atradās valsts ievērojamākās alumīnija ražotnes. Čavess izvēlējās 3.variantu, un liela daļa alumīnija ražošanas iekārtu aizgāja bojā, toties neaizskarti palika Karakasas nomaļu rajonu iedzīvotāju TV skatīšanās paradumi. Tā, lūk, Čavess bija gatavs izpatikt vēlētājiem.

Čavess un lauksaimniecība. Lielajiem zemes īpašniekiem atņēma zemi, sadalīja to kooperatīviem, bet lielāka daļa no tiem, pieredzes trūkuma dēļ bankrotēja, daudzi vadītāji aizmuka ar piešķirto kredīta naudu. Tad jauni kredīti tika izsniegti tikai kopā ar kontroli, bet kooperatīvi nīkuļoja, sāka trūkt pārtikas, ko vēl vairāk veicināja valdības fiksētās cenas pārtikai.,

Nāve un Čavesa kults. Miris 2013.gada 5.martā no vēža, slimošana ar to ilga 3 gadus. Par U.Čavesa populartāti venecuēliešu vidū rosina milzīgā rinda pie viņa kapa, kas "...devītajā dienā pēc Čavesa nāves  stiepjas kilometriem un kilometriem. ... Visaz piecus kilometrus gara, kā izskatās. ... Ar taksometru no otras puses piebraucu pie akadēmijas ēkas un ātri vien noskaidroju, ka tie, kuriem gaidīt atlicis nieka stundu vai divas, sākuši stāvēt iepriekšējā vakarā." /L.Lapsa, "Trīspadsmit Amerikas," 96.lpp./
Dieviņš Čavesu aizsauca brīdī, kas viņa "revolūcija" vēl nebija izdvesusies un venecuēliešu miljonu mīlestība vēl nebija zudusi. Čavess nebija īsts diktators, jo viņu atkal un atkal ievēlēja tauta, lai gan visas iespējas bija arī tā nedarīt.

Saites.
Venecuēla.