Aliens

Černavodes apmetne

Rumāniski -  Cernavodā.
Sena apmetne mūsdienu Rumānijas teritorijā.

Atrašanās vieta. Rumānijā, mūsdienu Černavodes pilsētas vietā.

Izpēte. Pilsētā atrodas dažādu laiku arheoloģijas pieminekļi. Černavoes apmetnes saimniecībai III g.tk.pmē. bija jaukts raksturs. Vēlāk apmetne nocietināta ar grāvjiem un palisādēm. mirušie apbedīti bedrēs un zem uzkalniņiem saliekti, apbērti ar okeru - izpētīti ap 400 kapu.

Atradumi. Raksturīgi cilvēku atveidojumi mālā, māla "enkuriņi," akmens zoomorfie "scepteri." Keramikai ir auklas un ķemmes nospiedumi, krāsotas kanelūras. Izplatīta arī keramika ar pelēku virsmu. Vara, bronzas un zelta lietu maz. Černavodei bijuši cieši sakari ar Maķedoniju un Troju. Atrastas arī Gumelnicas, Halštates, Latēnas (IV-III gs. kapulauks), pirmsfeodālisma un protoromāņu laikmeta senlietas.

Trajāna vaļņi Černavodes tuvumā? Seni nocietinājumi Rumānijā, Dobrudžā, kas stiepjas no Černavodas pilsētas līdz Konstancei. Veidoti no diviem zemes (lielā un mazā) un viena akmens vaļņa un grāvjiem. Mazais valnis būvēts vēl laikā pirms romiešu ienākšanas, bet lielais - I gs.beigās līdz II gs.sākumam (Trajāna valdīšanas laikā), akmens valnis - IV gs. Reizēm šis pats nosaukums tiek attiecināts uz romiešu nocietinājumiem, vaļņiem, kas atrodas Valahijā un Besarābijā.

Saites.
Rumānija.

Čerkasovs, Nikolajs (1903.-1966.g.)

Krieviski - Николай Черкасов.
Krievu padomju laika aktieris.

Dzīvesgājums. Dzimis 1903.gada 27.jūlijā.
Pēc Pēterpils Skatuves mākslas institūta beigšanas 1926.gadā strādājis Pēterpils Jaunatnes teātrī.
No 1927.gada filmējies.
No 1933.gada stradājis Pēterpils Drāmas teātrī.
No 1940.gada PSKP biedrs.
1947.gadā saņēmis Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu.
Lomas: Varlams A.Puškina "Borisā Godunovā," Ostapenko A.Korņeičuka "Frontē," Hludovs M.Bulgakova "Skrējienā," Dronovs S.Aļošina "Viss paliek cilvekiem" (par šo lomu tāda paša nosaukuma filmā 1964.gadā saņēmis Ļeņina prēmiju), titulloma M. de Servantesa romāna "Dons Kihots" dramatizējumā un ekranizējumā.
Staļina prēmija 1941., 1946., 1950. un 1951.gados par lomu atveidojumu filmās "Aleksandrs Ņevskis," "Ivans Bargais," "Labu ceļavēju!," "Musorgskis," "Aleksandrs Popovs."
Lomas arī filmās "Pēteris I," "Baltijas flotes deputāts."
Sarakstijis grāmatas "Padomju aktiera piezīmes" (1953.g.) un "Teātrī un kino" (1961.g.).
Miris 1966.gada 14.septembrī.

Saites.
Krievu kino.

Čerkeska

Krievu nosaukums Kaukāza tautu vīriešu apģērbam.

Tu šuj no tumšas krāsas vilnas auduma. Čerkeska ir jostas vietā pieguloša, lejasdaļa ar krokām vai ielocēm, sniedzas nedaudz pāri ceļiem. Platas piedurknes, ķīļveidīgs kakla izgriezums bez apkakles, aizare jostasvietā. Uz krūtīm uzšūtas ādas sloksnes, kas apņem koka vai metāla ietvarus patronu ielikšanai. Čerkesku apjož ar šauru ādas jostu.

Mūsu dienās tas ir svētku un mākslinieciskās pašdarbības darbinieku tērps.

Saites.
Kaukāzs.

Čerepņins, Ļevs (1905.-1977.g.)

Krieviski - Лев Владимирович Черепнин.
Krievu vēsturnieks.

Dzīvesgājums. Dzimis 1905.gada 12.aprīlī.
No 1951.gada vadīja PSRS ZA PSRS Vēstures institūta Feodālisma perioda vēstures sekotoru.
No 1957.gada PSKP biedrs.
1970.gadā saņēmis KPFSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumu.
1972.gadā kļuvis par PSRS ZA akadēmiķi.
Pētījis Krievijas daudztautību valsts veidošanos, feodālisma sabiedrības periodizāciju, senkrievu sabiedrību X-XIII gs.šķiru cīņu XIV-XVII gs., avotu mācības un historiogrāfijas teorētiskās un metodoloģijas problēmas.
Valsts prēmija 1981.gadā (???).
Miris 1977.gada 12.jūnijā. 

Saites.
Vēsture un vēsturnieki.