Aliens

NLO kosmosā

Ir vesele virkne gadījumu, kad NLO ir novēroti ne tika atmosfērā, bet arī kosmiskajā telpā.

Rietumu medijos minēti visai padaudz pretrunīgi dati par NLO novērojumiem kosmosa telpā ap Zemi, ko veikuši amerikāņu astronauti. Tā vienos avotos atsaucas uz ārzemju radiostaciju un radiomīļotāju noklausītām astronautu sarunām ar Zemes bāzi (Hjūstona), bet citos avotos šie novērojumi skaidroti ar dabiskiem iemesliem vai pat izplatītāju fantāziju. Noskaidrot patiesību ir visai problemātiski.

Gadījumi. 1957.gadā venecuēliešu zinātnieks L.Koraless fotografēja padomju "Sputņik-2" lidojumu un pamanīja, ka blakus tam lido kāds objekts, veicis virāžu, atkal atgriezās pie pavadoņa.
1962.gada februārī kuģis "Merkūrs," novērotājs astronauts Glens. 3 NLO sākumā sekoja kuģim, tad ar dažādiem ātrumiem to apdzina. Skeptiķis Dž.Obergs - sniegpārsliņas no kuģa aizmugurējās sienas. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
1962.gada maijā kuģis "Merkūrs-7," novērotājs astronauts Kārpenters. Nofotografējis ugunīm līdzīgus objektus un "lidojošo šķīvi." Skeptiķis Dž.Obergs - netīrumi uz iluminatora un izmests balons (kāds?).  /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
1962.gada maijā augsti lidojošā lidmašīna X-15, novērotājs lidotājs Vokers. Uzņēmis filmā 5 diska formas NLO, kas lidojuši pakāpjveida kārtībā un pavadījuši lidmašīnu ilgu laiku. Skeptiķis Dž.Obergs - viltojums. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
1962.gada jūlijā augsti lidojošā lidmašīna X-15, novērotājs lidotājs Vaits. Uzņēmis filmā nezināmus objektus, kas lidoja blakus lidmašīnai 95 km augstumā. Skeptiķis Dž.Obergs - Ledus zvīņas. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
1962.gada oktobrī kuģis "Merkūrs-7," novērotājs astronauts Širra. Liels nokaitēts objekts virs Indijas okeāna. Skeptiķis Dž.Obergs - spīdoši mākoņi. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
1963.gada maijā kuģis "Merkūrs-9," novērotājs astronauts Kūpers. Sarkans objekts ar asti virs Austrālijas, kas lidoja virzienā pretējā visiem pavadoņiem, to fiksēja arī sekošanas stacijas uz Zemes. Skeptiķis Dž.Obergs - viltojums. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
1964.gada jūnijā Gemini-4 kuģa astronauts Makdivits Vaits nofotografēja cilindrisku objektu ar antenām, kas pārlidoja kosmosa kuģi un arī olas formas NLO. Skeptiķis Dž.Obergs - tā bijusi viņa paša nesējraķete. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/ Šis gadījums izsauca lielu interesi, jo mēģinājumi to atpazīt kā pavadoni "Pegazs-2" tika noraidīti no PGA spēku komandējošā sastāva puses. Tā izcelsmei tā arī netika rasts izskaidrojums. Kad NASA publicēja šo fotouzņēmumu, ko it kā bija uzņēmis Gemini-4, Makdivits pziņoja, ka ši fotouzņēmumam nav nekā kopīga ar to, ko viņš redzējis. No visām pusēm žurnālistu spiests, Makdivits galu galā paziņoja: "Lidojuma laikā ar Gemini-4 es tiešām redzēju to, ko sauc par NLO, jo šis objekts palika neatpazīts. Taču tas nenozīmē, ka objekts bija citplanētiešu kosmiskais kuģis, lai gan no ta neseko arīdzan, ka tas nebija tāds kuģis." /Avots - kušē L., "Bermuda trijstūris," M., 1978/
1964.gadā astronomi no argentīniešu observatorijas "Adhara" (netālu no Buenosairesas) novēroja teleskopā kā ap amerikāņu ZMP "Eho-3" 1000 km augstumā spīdošs NLO milzīgā ātrumā veica virāžas. Sākumā šis objekts lidoja pa trajektoriju, kas bija perpendikulāra pavadoņa kustības virzienam, tad veica pusapli un aizlidoja. /Avots - Cheorghita F. OZN o problema moderna. Bucuresti, 1973/ Otrajā reizē tas virzījās pretim pavadonim, aplidoja tam apkārt un aizlidoja. Ņemot vērā, ka pavadoņa ātrums bija 28 000 km/st., var pieņemt, ka NLO ātrums varēja pārsniegt 100 000 km/st. NLO izmēri tika aprēķin āti kā 120 m diametrā /Avots - Ažaža V., Šneje N., Koje čto ob NLO, 1980/
Pirmajā raķetes "Titāns" izmēģinājumā 1964.gada 8.aprīlī, kas nesa kuģi "Gemini" bez apkalpes, tika novēroti NLO. Četri NLO parādījās, kad raķete veica pirmo Zemes aplidojumu. Pārsteigtie zinātnieki un tehniķi novēroja, kā šie objekti ieņēma pozīcijas ap lidojošo "Gemini" - divi virs tā, viens aiz un viens zem tā. Šīs pozīcijas NLO ieturēja visa Zemes aplidojuma laikā, bet pēc tam mainīja lidojuma virzienu un pazuda kosmosā.
Notikums tika aprakstīts amerikāņu žurnāla "True" 1965.gada janvārī. Šis raksts izsauca sensāciju, un kogresa dalībnieki pieprasīja skaidrojumu. GKS mēģinājumi uzdot šos objektus par raķešu nesēja atlūzām tika noraidīti, jo šai lidojumā otrā pakāpe vispār neatdalījās. /Avots - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976/
1965.gada decembrī kuģa "Gemini-7" astronauts Bormans Lovels nofotografēja divus sēnes formas objektus te tuvojoties, te attālinotiews no kosmosa kuģa. Skeptiķis - Dž.Obergs - viltojums. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
1966.gada jūlijā Gemini-10 astronauts Jangs Kolinss nofotografējis lielu cilindrisku objektu, ko pavadīja divi mazi NLO. Skeptiķis Dž.Obergs - tādas fotogrāfijas nemaz nav bijis. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
1966.gada oktobrī kuģa Gemini-11 astronauts Gordons Konrāds nofotografējis rotējošu cilindrisku objektu, kas atradās 6 jūdžu attālumā no kuģa, spīdošu ar dzeltenu gaismu un izstarojošu sarkanus un zaļus starus. NLO pietuvojās kuģim, šķērsoja tā orbītu un pazuda skatienam. Skeptiķis Dž.Oberts - līdzīgs pavadonim. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
1966.gada novembrī Gemini-12 astronauts Lovels Oldrins nofotografējis 4 NLO, kas lidojuši rindā 1 km attālumā no kuģa. Skeptiķis Dž.Oberts - tie ir konteineri ar atkritumiem. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
Apollo-8. Notika 1968.gada 21.-27.decembrī un tas bija pirmais pilotējamais lidojums ap Mēnesi. Pirmais arī no Apollo kuģiem, par kuru ir ziņas, ka tas ticies ar  Saskaņā ar kanādiešu avīzes "National exemplar" stāsta, ka Apollo-8 sava lidojuma laikā 2 reizes ticies ar NLO.
1.reize. Kontakts noticis otrās kosmiskās nakts laikā, kad astronauti Bormans, Lovels un Anderss ieraudzīja diskveida NLO, kas lidoja paralēli Apollo-8 kursam ar ātrumu 11 000 km/st. Līdz ar NLO parādīšanos visas Apollo-8 vadības sistēmas un navigācijas ierīces pārstāja darboties. Tad NLO apstaroja kosmosa kuģi ar apžilbinošu gaismu, pie kam kuģis sašūpojies. Vienlaicīgi parādījusies arī grūti paciešama skaņa, kas apkalpes locekļiem izsauca sāpes ausīs. Pēc vairākām minūtēm un 11 sekundēm mirdzošais disks pazudis neticamā ātrumā. Tomēr esot izmainījies arī Apollo-8 kurss, un tikai uz 3 sekundēm ieslēdzot dzinēju kosmosa kuģis atgriezās iepriekšējā orbītā.
Drīzumā uzradies vēl viens cits spilgti mirdzošs diskveidīgs objekts, kas pēc izmēriem bija daudz lielāks par iepriekšējo. Apollo-8 atkal novirzījās no kursa un tā vadības sistēmas sāka niķoties. Parādījušās arī spēcīgas galvassāpes, sāpes krūtīs, trīcēja rokas, bija grūti elpot, sākās halucinācijas. Kontakts ar šo NLO turpinājies 11 minūtes un 11 sekundes, pēc kam aizlidojis tikpat spēji kā pirmais NLO. Uzreiz atjaunojās sakari ar Hjūstonu. Tad izrādījās, ka Apollo-8 tik stipri izmainījis kursu, ka vadības centra dators vairs nespēja koriģēt tā trajektoriju. To izmainīja tikai pati apkalpe, orientējoties pēc zvaigznēm. /Avoti - Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976 un Šuman L., NLO - probļema raznoglasij // Miesiecznik literacki, 1977, Nr.2 Polija/
Izklāstītie notikumi Apollo-8 kontaktiem ar NLO tika publicēti virknē grāmatu, kas tika izdotas Vācijā un ASV. Tomēr, tā kā dati nebija iegūti no oficiāliem avotiem, nevar būt pārliecinati par to patiesumu. 
Apollo-10. 1969.gada 22.maijā 110 km augstumā virs Mēness virsmas un 324 km uz austreņiem no Smita jūras astronauti Stafords un Sērnans, kas tobrīd jau atradās no kuģa startējušā nosēšanās modulī, kinofilmā uzņēma kāda nezināma objekta ātru lidojumu pa vertikālu trajektoriju. /Avots - UFO News, 1974, Nr.1, Japāna/ Šī filmējuma fragmenta kopija atrsdusies Ļeņingradas Anomālo parādību komisijas rīcībā /Avots - tā savā grāmatā "NLO - fakti i dokumenti," 114.lpp., stāsta akadēmiķis G.Kolčins/
Apollo-11. Apollo-11 lidojuma kontakti ar NLO aprakstīti 2 grāmatās: Morisa Šatelena (viens no Apollo misijas sakaru sistēmas autoriem) "Mūsu priekšstati ieradušies no kosmosa" (1975.g., Parīze) un profesora Žaka Beržē un Žorža Galla "Noslēpumainības grāmata" (1975.g., Parīze). Šajās grāmatās pavēstīts, ka Apollo-11 jau no paša sākuma 2 dienas pavadījis NLO, bet apkalpes locekļi Ārmstrongs un Oldrins, izsēdušies uz Mēness, novērojuši uz tā virsmas kaut kādus lielus nezināmus objektus. /Avots - Stoun E., Zģes nahoģatsa boļšije objekti // Rasem, 1976.g., Nr.17, Polija/ NASA šo informāciju nav ne apgāzusi ne apstiprinājusi.
Kad Ārmstrongs ieradās PSRS, tad CHIO CCCP Anomālo parādību komisijas biroja locekle Marina Popoviča par to viņam apjautājās un astronauts atbildēja: "Blakus mums lidoja kaut kadas spīdošas bumbas, taču mums teica, ka tie bijuši mūsu atkritumu maisi."
1974.gadā intervijā avīzei "Hamburger abendblatt" N.Ārmstrongs arī paziņoja, ka viņi redzējuši nezināmus objektus, taču tie atradušies pārlieku tālu, lai varētu pateikt, kas tie tādi ir.
Jautāts no kāda krievpadomju diplomāta, ko viņi patiesi redzējuši uz Mēness, N.Ārmstrongs atbildēja: "Mēs arī esam parakstījuši..." Tā ka, iespējams, īstenība tiek glabāta noslēpumā. 

NASA slēpj informāciju. Līdz masu medijiem ir nonākusi tikai neliela daļa par kosmiskajā telpā fiksētajiem NLO. Lielākā daļa datu joprojām tiek glabāta NASA un rosina aizdomas par slepenības noteikšanu pār tiem. Tāpat raksturīgi, ka NASA nav nekad noliegusi arī izskanējušo informācijas daļu.
Astronautu iztaujāšana arī nav devusi pārliecinošas atbildes uz jautājumiem. Tie parasti sniegušas izvairīgas atbildes. Pazīstamais kosmosa pētnieks Hendersons, uzstājoties ar ziņojumu Kalgarā (Kanāda), paziņojis, ka visi amerikāņu astronauti ir redzējuši NLO, tomēr ASV valdība tiem stingri piekodinājusi par to klusēt. /Avots - Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
NASA pēc Pentagona un CIP ieprasījuma arī veikusi virkni pasākumu, lai slēptu datus par NLO novērojumiem kosmosā un uz Mēness. Rietumu presē atrodami apgalvojumi, ka "Apolona" misijas laikā (tā beidzās 1972.gadā) Hodarda Kosmiskajā centrā darbojusies pavēle "attīrīt visus attēlus un telemetriskos datus, kas nāk no Mēness, no ispējamām atsaucēm uz NLO." Lidojumu vadības centrā Hjūstonā NASA it kā esot organizējusi 2 minūšu aizuri visai no "Apoloniem" nākošajai informācijai, pirms tā tiek nodota atklātajos radio un TV kanālos. Tas ticis darīts tādēļ, lai šai laika periodā izņemtu jebkuru akūtu informāciju par NLO. /Avots - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976/

1973.gads.
1973.gada rudenī NASA iespēja mazliet pacelt noslēpumainības plīvuru un tomēr piekrita, ka apmēram 25 astronauti tomēr kosmosā novērojuši kaut kādus nesaprotamus objektus. /Avots - Jungkvist B., NLO - fantastičeskaja reaļnostj, Stokholm, 1977/ NASA Informācijas nodaļas priekšnieks Donalds Cistra oficiāli paziņoja Vašingtonā, ka "pilotējamo lidojumu laikā saskaņā ar "Apolona" programmubijuši dīvaini novērojumi no kosmiskajiem kuģiem, kuru izcelsmi astronauti nav spējuši izskaidrot." /Avots - Steckling F., We Discovered Alien Bases on the Moon // G.A.F.International, 1981/
1973.gada septembrī amerikāņu stacijas "Skylab-2" apkalpe uzņema kinolentē nezināmu rotējošu objektu, kas 10 minūtes kustējies pa orbītu, kas bijusi tuva stacijas orbītai 30-50 jūdžu attālumā. Objekts tika pamanīts arī no amerikāņu PGA radiolokācijas stacijām no Amerikas. /Avots - UFO News, 1974, Nr.1, Japāna/
1973.gada novembrī "Skylab-3" apkalpe ziņoja vadības centram Hjūstonā: "Parādījās sarkani spīdošs objekts, kas iekārtojas mūsu orbītā un kustas aiz mums. /Avots - UFO News, 1974, Nr.1, Japāna/

1978.gads.
A.Ivančenkova un A.Kovaļonoka magnetofona ieraksts. Eksistējot magnetofona lentas ieraksts, kurā ierakstīti kosmonautu A.Ivančenkova un A.Kovaļonka ziņojums Lidojumu vadības centram, kā viņi no stacijas "Salūts-6" novērojuši NLO. 1978.gada 17.jūnijā plkst. 00:14 otrā Zemes apriņķojuma laikā A.Kovaļonoks ziņoja Centram, ka novēro NLO. Tas lidojis ar mazāku ātrumu nekā kosmiskā stacija "Salūts-6," pa trajektoriju leņķī ar kosmiskās stacijas orbītu. Jautāts no Centra par NLO izskatu, kosmonauts atbild: "kā tenisa bumbiņa ar degošas zvaigznes spožumu." /Avots - G.Kolčins, "NLO, fakti un dokumenti, 118.lpp., 1991/
1978.gada 24.augustā krievu laikrakstā "Večerņaja Moskva" tika atreferēta intervija ar krievu kosmonautu J.Romaņenko. Tajā viņš pastāstījis, ka lidojuma pirmajā puse vinš kopā ar G.Grečko divu Zemes apriņķojumu ilgumā novērojis objektu, kas sekojis viņu "Salut-6." NLO bijis neliels spožs un izteikti metālisks ķermenis, kura izmērus viņš gan nevarējis noteikt. Domājams, tas lidojis netālu no "Salut-6," jo J.Romaņenko spējis to uzzīmēt (kāpēc nenofotografējis?).
Žurnālā "Priroda i čelovek" 1988.g. Nr.6 ir atsauce uz "Salut-6" borta žurnāla ierakstu 1978.gada 15.augustā, ko veikuši A.Koveļenoks un A.Ivančenkovs - stacijas kursa priekšā novērots kaut kāds objekts, kas gan tuvojies, gan attālinājies no stacijas.

Salūts-7 un NLO. 1982.gada 12.jūlijā komplekss "Salūts-7" / "Sojuz-T5" savienojās ar kuģi "Progress-14" virs Rietumāfrikas. Kosmonauti G.Beregovojs un V.Ļebeģevs monitora ekrānā novēroja kā starp "Salūtu-7" un "Progresu-14" no apakšas caurlidoja kaut kāds nezināms objekts. Tā attēls monitorā bija pilses formas un izmēros kā viena monitora rūtiņa - tas nozīmē, ka 200 m attālumā objekts varēja būt kuģa ("Progresa-14"?) lielumā. Kosmonauti par to ziņojuči Centram nākošajā Zemes aplidojmā pēc kuģu saslēgšanās. /Avots - G.Kolčina grāmatā "NLO, fakti un dokumenti" 118.lpp. 1991, to raksturo kā "pēc ticamiem datiem"/

NLO transformācijas

Grūti skaidrojama NLO īpašība uz visdažādākajām formas maiņām.

1.  Formas maiņa. Zināmi gadījumi, kad redzēts NLO mainām formu lidojuma laikā.
2.  Lieluma maiņa.
3.  Sadalīšanās atsevišķos objektos.
4.  Atsevišķu objektu saplūšana vienā objektā.

Novērotas arī visai komplicētas NLO sadalīšanās un pārvēršanās.

Tomēr jāņem arī vērā, ka transformācija daļā NLO novērojumu varētu būt iedomāta - tā var rasties arī tikai NLO novietojuma maiņas dēļ. Tāpat sastāv arī ar NLO lielumu maiņu, jo reizēm tās var būt mānīgas, kas saistītas ar NLO attālināšanos un pietuvošanos lielos ātrumos. Daudz grūtāk būtu izskaidrot NLO sadalīsanos un apvienošanos.

Novērojumi. 1783.gadā itālis Kavello virs jūras pamanīja ovālu spožu objektu, kas kustējās lēcieniem. Drīzi vien tas uztraucās vertikāli augšup un aizlidoja uz austreņiem. Vēl pēc tam objekts krasi izmainīja lidojuma virzienu un palielināja spožumu, apgaismojot visu apvidu. Tad viņš no apaļa kļuva par izstieptu, sadalījās divos un izgaisa.
1975.gada jūnijā NLO ar lielu transormācijas tieksmi pārlidoja Igauniju. Sākumā tas parādījās virs Tallinas. Sākumā tam bija sudrabaina trijstūra forma, tad tas pārvērtās par bumbu un aizlidoja uz austreņiem. Virs Kehras tas izskatījās kā trijstūra piramīda, bet virs Aigvidas tam bija jau "T" burta forma un tirklāt izskatījās arī caurspīdīgs. Lidojot virs Rakveres, tam bija cilindra forma, bet virs Kohtlajarves - olas forma vertikālā stāvoklī. Tālāk viņš lidoja uz Narvu un līdz ar tumsas iestāšanos sāka spoži spīdēt. Šī NLO lidojuma augstums bija apmēram 18 km, pie kam tas pārvietojās pretim vai arī perpendikulāri vēja virzienam.

Saites.
NLO.
NLO fenomens.

NLO atlūzas

Dažu NLO avāriju gadījumā pēc tiem esot palikušas atlūzas vai kādas citas materiālas atliekas.

Gadījumi. 1947.gada jūnijā 30 m diametra diskveida NLO uzkārās virs Pudžetsaundas līča (Vašingtonas pavalsts, ASV). Tā iekšienē sāka atskanēt dobji sprādzieni - ūdenī un salas krastā nobira simtiem atlūzu, kuras pēcāk savāca ASV GKS. /Avots - Phillips T., Physical Traces Associated with UFO Sightings//CUFOS, 1975/
1957.gadā diskveida NLO uzsprāga virs okeāna Ubatubo rajonā (Brazīlija). Seklumā tika uzietas sīkas atliekas no tīra magnija, kuras pēc tam esot pētītas virknē laboratoriju. /Avots - Hobana I., Weverbergh I., OZN o sfidare pentru ratiunea umana, Bucuresti, 1971.g./
1959.gada 21.februārī Gdiņas ostas akvatorijā (Polija) no debesīm nokrita kāds nezināms spīdošs objekts. Tika precīzi iezīmēta tā nokrišanas vieta un nākamajā dienā tur ieradās 3 ūdenslīdēji. Pēc ilgiem meklējumiem tie biezajā nogulšņu slānī uzgāja metāla gabalu bez jebkādām rūsas pazīmēm. To izpētīja Gdaņskas Politehniskajā institūtā, taču rezultāti netika publicēti. Varbūt šo objektu būtu noturējuši par raķeti, taču pēc vairākām dienām šai rajonā krastā uzgājuši humanoīdu radījumu neparastā sudrabainā metāliskā skafandrā. To atvērt izdevies tikai ar lielām grūtībām, radījums drīz miris. /Avoti - Hobana I., Weverbergh I., UFOs from Behind the Iron Curtain, London, 1974 un Blanja Z., raksts "Ņebo, polnoje UFO// poļu žurnāls Przeglad techniczny, 1977., Nr.28-44 (Polija)/

Saites.
NLO avārijas.
 

Netrūdošie ķermeņi

Mirušu cilvēku miesas, kas it kā palikušas nesatrunējušas pēc viņu nāves, tādēļ dažādās reliģijas un kultos tiem tiek piedēvēts svētums.

Vēsture. Jau sen netrūdoši ķermeņi tiek uzskatīti par svētuma pazīmi.
Jau no kristietības pirmajiem gadsimtiem netrūdošo pīšļu godināšana bija viens no svarīgākajiem baznīcas iestādījumiem. Svēto apbedījumu vietas piesaistīja tūkstošiem svētceļnieku. Kristietības sākumā liturģiju obligāti noturēja virs mocekļu pīšļiem. Vēlāk uz šīm vietām cēla dievnamus, pīšļus glabāja zem altāra galda.
Krievijā, piemēram, pēc Oktobra apvērsuma lielinieki organizēja šo "svēto" pīšļu pārbaudes kampaņu, kuras rezultātā tika atklāta liela baznīcnieku krāpniecības sistēma.
Eiropā šādi netrūdoši svēto ķermeņi atrodas Francijā, Vācijā, Polijā, Spānijā, Austrijā, Beļģijā u.c.

Zinātniskā izpēte. Gadsimtiem ritot baznīca parasti nav ļāvusi izpētīt šo fenomenu. Tādu iespēju patologanatomi, ķīmiķi un radiologi guvuši tikai pēdējā laikā. Daudzos gadījumos "netrūdošie" ķermeņi pavisam vienkārši izrādījušies mākslīgi mumificēti. Tāds ķermenis, piemēram, izrādījies Kortonas Margaritai (svētā no Toskānas), jo nelaiķe tikusi mākslīgi mumificēta.
Mistiskais skaidrojums. Tas apgalvo, ka šādu ķermeņu netrūdēšana un nepūšana ir dievišķās iejaukšanās apliecinājums.
Zinātnieki mēģina skaidrot ar kādu īpašu kapeņu mikroklimatu, kas veicina dabisku mumifikāciju. Tomēr fakti liecina pret to, piemēram, Pečoru klostera netrūdošie mūki Kijevā. Tāpat, piemēram, Itiligova (laikam arī Zitas) ķermeņi no sākuma tika apbedīti zemē, bet vēlāk no tās izrakti un publiski izstādīti kā netrūdoši.

Pazīstamākie netrūdējušie ķermeņi.
      Bernadete, Lurdas (1844.-1879.g.). 
      Itiligova mūmija.
      Taizemes mūks.
      Zita (1212.-1272.g.), svētā.

Pečoru Lauras klostera netrūdošie mūki. Šai Kijevas klosterī aiz stikliem guļ mumificēti mūki. Skeptiķi uzskata, ka tie nesadalās alu atmosfēras īpašību dēļ - tās atrodas dabiskos un sausos kaļķakmens slāņos, kuros cauru gadu saglabājas vienāda gaisa temperatūra un mitrums. Tomēr, kad katakombas atvēra, izrādījās, ka mumificētā stā voklī bija tikai daļa mirušo mūku. Pārējie kapi bija tādi pat kā kapi jebkur citur pasaulē.
Lai atminētu šo fenomenu, zinātnieki esot veikuši veselu virkni pētījumu. Pirmkārt, tika paņemti un izpētīti gaisa paraugi - paraugi gan no katakombām, gan arī tieši no netrūdošo mūku apbedījumiem. Tā kā mūku sarkofāgi nebija noslēgti hermētiski, tad uzskatīja, ka gaisam gan sarkofāgos, gan katakombās jābūt vienādam. Tomēr izrādījās, ka starp šiem gaisiem ir būtiskas atšķirības. Lai gan katakombu gaiss jau tā pat ir ļoti tīrs, tad gaiss sarkofāgos satur 9-10 reizes mazāk mikroorganismu neka katakombu gaiss. Bet īpaši kaitīgās hemolītiskās baktērijas, kas noārda asins eritrocītus, sarkofāgu gaisā netika atrastas vispār. Tātad kādi nezināmi faktori traucēja šo mikroorganismu augšanai, tā radot gandrīz vai sterilu gaisa tīrību.
Tāpat arī tika pētīta mūmiju iedarbība uz bioloģiskiem objektiem - augu, galvenokārt kviešu sēklām. Šo eksperimentu rezultātā tika noskaidrots, ka svēto pīšļu klātbūtnē būtiski pastiprinās asnu augšanas spēks. Un tā - attīstības sākuma stadijās tiem bija 2-3 reizes lielāka zaļoksnes masa, nekā kontrolparaugos. Izrādījās, ka tas vēl nav viss!
Piemēram, vienā no eksperimentiem kviešu graudi tika apstaroti ar nāvējošu radiācijas devu. Pēc tam daļu no apstarotajiem graudiem novietoja blakus svēto pīšļu sarkofāgiem. Kad šo graudu grupu iesēja, no tiem izauga pilnīgi normāli asni. Tās grupas graudi, kuri sarkofāgiem blakus nebija atradušies, vispār neizdīga.
Pētnieku uzmanību piesaistīja arī šķidrums, ko izdala klostera svēto galvaskausi. Tāda šķidruma izdalīšanās jau bija novērota visai sen - daži galvaskausi reizēm mēdza "raudāt, t.i. izdalīt patīkami smaržojošu eļļainu šķidrumu. Tādēļ šie galvaskausi tika ievietoti stikla un sudraba traukos, kas atradās klostera pazemē, lai šo šķidrumu savāktu. Daži no šiem galvaskausiem ir pat tūkstoš gadu veci.
Veci ļauži atceroties, ka galvaskausi pārstājuši "raudāt" 1926.gadā, kad klosteris pārvērsts par muzeju. Bet, kad sakarā ar Krievzems kristīšanās tūkstošgadi daļu muzeja ēku atgrieza pareizticīgo baznīcas valdījumā, daži no šiem galvaskausiem atkal "apraudājās." Šo "raudāšanu" konstatēja paši muzeja zinātniskie darbinieki.
Kijevas Medicīniskā insitūta ļoti rūpīgi izpētīja "saraudāto" šķidrumu. Rezultātā 3 pazistami medicīnas speciālisti un profesori - Iraīda Konceviča, Jurijs Hmeļevskis un Ivans Bobriks sastādīja atskaiti, kurā bija teikts sekojošais: "Paraugu ķīmiskā analīze bija veikta Kijevas Medicīnas institūta Bioķīmijas katedras laboratorijā. Analīze parādīja: visi paraugi ir augsti attīrītas eļļas, kas nesatur augstākās taukskābes, to apstiprina ēsterifikācijas un metilēšanas reakciju neesamība... Paraugos netika atrasti neorganiskie fosfāti un amonija joni, kas liecina par organisko vielu sabrukšanas procesa neesamību... Pētnieki noskaidrojuši, ka parauga Nr.20 100 ml škidruma ir 20 mg olbaltuma, paraugā Nr.9 - 13 mg, bet paraugā Nr.4 - 70 mg. Dotais rādītājs ir raksturīgs tikai dzīvam organismam..." 

Sv.Frediāna baznīcas netrūdošie. Itāļu pilsētā Lukā atrodas Sv.Frediāna bazilika, kurā atdusas Sv.Zitas pīšļi - viņa ir viena no pašiem godātākajiem romāņu katolicisma svētajiem. 

Jāatzīst, šai jomā baznīcas nodarbojušās ar blēdībām.

Par relikviju likvidāciju.

"Pēc pašu darbaļaužu ierosinājuma un neatlaidīga pieprasījuma Arhangeļskas, Vladimiras, Vologdas, Voroņežas, Maskavas, Novgorodas, Oloņecas, Pleskavas, Tambovas, Tveras, Sarātovas un Jaroslavļas guberņās 58 gadījumos izdarīta tā sauktā "netrūdošo" relikviju atvēršana. Šī atvēršana, klāt esot darbaļaužu masām, garīdzniecībai, ārstiem ekspertiem un padomju varas pārstāvjiem, atklaja veselu rindu blēdību, ar kuru palīdzību kulta kalpotāji krāpuši tautas masas. Ar mirdzošiem dārgakmeņiem rotātos sudraba relikviju šķirstos atrada satrūdējušus, pīšļos pārvērtušos kaulus vai arī ar audumos ietīta dzelzs karkasa palīdzību imitētus ķermeņus, zeķes, zābakus, cimdus, vati, miesas krāsā nokrāsotu kartonu u.tml. Visu to arhiereji un mūki lika pielūgt hipnotizētajām masām, godāt kā netrūdošu (t.i., laika zoba nesagraužamu) miesu un visa tā vārdā lika ziedot baznīcai savus grūti pelnītos grašus.
Iedomāto Voroņežas Mitrofana pīšļu vietā atrasts galvaskauss ar pielīmētiem matiem, daži kauli, lupatu un vates čupa, daži cimdi un maiss ar visādiem gružiem. Pārdonas Tihona šķirstā atrasts galvaskauss, satrūdējuši kauli, kartons, zeķes, zābaki, cimdi; krūšu kurvja vietā - dzelzs karkass. Sviras Aleksandra klosterī Oloņecas guberņā masīvā, vairāk nekā 40 pudu smagā sudraba relikviju šķirstā atrada vaska lelli. Suzdaļā, Vladimiras guberņā, Suzdaļas Jefrosinijas pīšļu vietā bija no audekla izgatavota lelle un nedaudzas atsevišķu kaulu atliekas. Tambovā, Pitirima relikviju šķirstā atrada lelles veida sudraba futrāli, kurā bija ielikts neliels daudzums kaulu, pie kam galvaskauss bija veikli izgatavots no vaska. Arhangeļskas guberņas Verkoļskas Artemija pīšļi bija parasto ogļu, sarūsējošu naglu un sasmalcinātu ķieģeļu maisījums. Žabinskas tuksnesī, Tulas guberņā, masīvais sudraba relikviju šķirsts, kurā pēc baznīcu kalpu apgalvojumiem atrodoties Makarija netrūdošais ķermenis, bija pilnīgi tukšs. Vasīlija Svētlaimīgā katedrālē Maskavā atrasti pusaudža Gavriila pīšļi, kas sastāvēja no vaska un neliela 1/2 veršoka gara satrunējuša kaula. Šos pīšļus bija atvedis no Polijas un nolicis publiskai godināšanai pazīstamais melnsimtnieks protohierejs Vostorgovs jau 1915.gadā, lai propagandētu cilvēknīdēju antisemītismu, bet 1912.gadā, kad šie pīšļi vēl atradās Polijā, tos tādā pašā nolūkā izmantoja carisms, reliģiski pamatojot neģēlīgo Beilisa prāvas inscenējumu. Pārējos gadījumos lielāko tiesu atrasti ar vati un audumiem aptīti pussatrūdējuši, pulverī pārvērtušies kauli, pie kam dažos gadījumos atrasti lieki kauli, kas pēc saviem apmēriem, blīvuma, svaiguma un baltuma atšķīrās no pārējiem kauliem; citos gadījumos, gluži otrādi, daudzu kaulu skeletos trūka; dažreiz relikviju šķirstos atrada nepiederošus priekšmetus, kam ar kultu nebija nekāda sakara, piemēram, saktas, salauztus aizsakrus, uzgriežņus, pogas, nesenās naudas zīmes u.tml.
Šie un zeltītie relikviju šķirsti ar iedomātām netrūdošām miesām tajos vecajām valdošajām šķirām bija nepieciešami kā tumšo, hipnotizējamo masu muļķošanas aparāts uz reliģiska pamata. Minēto relikviju šķirstu nolūks bija arī piešķirt "reliģisku svētumu" tiem vai citiem administratīvajiem, tirdzniecības un  rūpniecības centriem. Tāda nozīme, piemēram, bija Radoņežas Sergija pīšļiem Krievijas Maskavas periodā un Aleksandra Ņevska pīšļiem Pēterburgas periodā. Pēc gāztās tirānu Romanovu dinastijas pārstāvju plāna relikvijām vajadzēja atturēt tautu no "iekšēja noskaņijuma," tāpēc arī NikolajaRomanova pēdējās valdīšanas laikā citu pēc citas cildināja šādas relikvijas: Ugļičas Teodosija, Sarovskas Serafima, Kašinas Annas, Belgorodas Josifa, Tambovas Pitirima un Toboļskas joana pīšļus. Tieslietu tautas komisariātā izdarītā tiesas izmeklēšana klostera priekšnieces Aleutinas, tirgotājas Labzinas u.c. lietā atklāja relikviju kulta inscenēšanu pašā laboratoriskajā procesā. Grupa Maskavas miljonāru (Labzini, Grjaznovi u.c.) kopā ar sinodes ierēdņiem fabricēja relikvijas un gatavoja pazīstamā lielceļu bandīta un pēc tam arī 1.ģildes tirgotāja Vasilija Ivanoviča Grjaznova kanonizāciju, lai gan viņš, kā noskaidrojās izmaklēšanā, piederēja pie skopcu sektas.
Tiesas izmeklēšana Maskavas Donas klostera hieromonaha Dosifeja u.c. lietā pierādīja, ka tā saukto Viļņas svēto Joana, Antonija un Jevstafija "pīšļi," ko pilsonis Belavins (mūku kārtā patriarhs Tihons) cara laikā pārsūtījis no Viļņas uz Maskavu, ir mumificēti līķi, par ko tagad katrs var pārliecināties, aplūkojot šīs mūmijas Veselības aizsardzības tautas komisariāta muzejā (Maskavā, Petrovkā, 14.nr.).
Jau pēc Oktobra revolūcijas [lielinieku sarīkotā Oktobra apvērsuma, Aliens.lv] - 1918.gadā - baznīcas kalpi, lai politiski ietekmētu atpalikušās masas, kanonizēja metropolītu Astrahaņas Josifu,vienu no ievērojamākajiem darbiniekiem Stepana Razina laika sacelšanās apspiešanā.
Tagadējā patriarha kancelejā tiek gatavots Sibīrijas baznīcas augstmaņu Safronija un Pāvela, kā arī Mangazeiskas Vasilija kanonizācijas inscenējums. Valsts vara un valdošās šķiras uzdeva baznīcas kalpiem izmantot relikvijas kā drošu aparātu, ko ieteicis jau Jānis Zeltamute, lai aptumšotu tautas apziņu, nostiprinātu tajā reliģiskus aizspriedumus un līdz ar to palielinātu arī savu ietekmi uz tumšajām masām. Bez tam dārgu relikviju šķirstu izbūve un to kults baznīcas kalpiem savukārt noder par līdzkli milzīgu ienākumu iegūšanai, vācot naudu, pārdodot sveces, "dziedinošu" eļļu un ūdeni, noturot aizlūgšanas, akatistus un citas manipulācijas, kam maģiska nozīme tumšo ļaužu acīs.
Darbaļaužu masu revolucionārā apziņa protestē pret to, ka mumificēti līķi, mirušo paliekas vai līķu imitācija Padomju Krievijā varētu tikt nodoti baznīcu organizāciju brīvā rīcībā masu ekspluatēšanai, tā pārkāpjot viselementārākos kopdzīves noteikumus un apvainojot visu apzinīgo pilsoņu jūtas...
Tādēļ Tieslietu tautas komisariāts ieteic izpildei sekojošo:
1) Vietejām izpildu komitejām ar atbilstošas aģitācijas palīdzību, balstoties uz darbaļaužu masu revolucionāro apziņu, konsekventi, plānveidīgi un pilnīgi jālikidē relikvijas, pie tam atmetot katru nenoteiktību un svārstīšanos savu pasākumu veiksanā.
2) Minētā mirušu ķermeņu, leļļu u.tml. kulta likvidācija realizejama, nododot tos muzejos.
3) Visos gadījumos, kad atklājas šarlatānisms, triku taisīšana, viltojumi un citi krimināli nodarījumi, kuru nolūks izmantot tumsību, vienalga, vai to darījuši atsevišķi kulta kalpotāji vai arī bijušās oficiālās konfesiju organizācijas, tieslietu nodaļām jāierosinatiesas vajāšana pret visām vainīgajām personām un izmeklēšana jāuzdod tieslietu nodaļu vai Tieslietu tautas komisariāta svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnešiem un pati lieta jāiztiesā pilnīgi publiski."
                         /"Komunistiskās partijas un padomju valdības attieksme pret reliģiju un baznīcu," LVI, 1960.g., 55.-58.lpp./
                         /ņemts no "Ateista rokasgrāmata," LVI, 1962.g./

Saites.
Trūdēšana un pūšana.
Mūmijas un mumifikācija.
Reliģiskie brīnumi.