Aliens

Milži - Atnācēji

1985.gada maijā tika zaudēti radiosakari ar krievu kara lidmašīnu MIG-21, vēlāk tā avarējusi. Lidmašīnai 1500 m augstumā tuvumā tika novērots NLO. Kad pārmeklēja lidmašīnas avārijas vietu Povorinas rajonā, meklēšanas grupa mežā pamanīja humanoīdu 3,5 m augumā sudrabainas krāsas tērpā. Pēc tam tika novērota kaut kāda spīdoša objekta pacelšanās no zemes.

Saites.
Atnācēji.

Mēness un NLO

Uz Mēness un tā tuvumā daudzkārt novēroti dažnedažādi NLO.

Zinātnieku attieksme pret šo fenomenu. NASA zinātnieks El Bass, piemēram, kas apmāca astronautus ģeoloģijā, atzīmē, ka nav nekādu ticamu izskaidrojumu šim fenomenam. Skaidrs vienīgi tas, ka no mūsu zināmā viedokļa šādas parādības jāuzskata par anomālām. /Avots - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976/
Vernera fon Brauna izteiciens, publicēts žurnālā "Esotera." To viņš teicis pēc raķetes "JUNO-2" neparastās novirzīšanš no trajektorijas virzienā uz Mēnesi: "Eksistē ārpuszemes spēki, kuru atrašanās vieta mums vēl nav zināma, un kas ir daudz stiprāki, kā mēs līdz šim esam uzskatījuši. Vairāk man nav tiesību neko par to teikt. Netālā nākotnē mēs varam kaut ko noskaidrot, kad stāsimies ar šiem spēkiem tuvākā sakarā."

Novērojumi. 1869.gadā profesors Svifts no Ilinoisas saules aptumsuma laikā novēroja kaut k;adu ķermeni, kas atdalījās no Mēness. /Avots - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976/
Mēness zibšņus savos teleskopos novēroja jau XIX gadsimta astronomi. 1873.gadā periodiskas gaismas parādības uz Mēness virsmas observatorijas visā pasaulē reģistrēja tik bieži, ka Britu Astronomijas biedrība to izskaidroja ar Mēness iedzīvotāju saprātīgiem mēģinājumiem nodibināt sakarus. Šāda doma tajā laikā bija loģiska. Tagad mēs par to varam pasmaidīt, jo zinām, ka saprātīgas dzīvības formas uz Mēness nekad nav patstāvīgi attīstījušās. Lai gan varam pieņemt, ka uz Mēness varētu atrasties citplanētiešu bāzes.
1874.gadā čehu astronoms Šafariks redzēja kadu spīdošu objektu, kas kustējās pa Mēness disku. NLO pēc tam pameta Mēnesi un aizlidoja prom telpā. /Avots - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976/
1875.gadā astronoms Šreters novēroja uz Mēness spīdošu pleķi, kas kustējās pa taisnu trajektoriju no Lietu jūras uz ziemeļiem. Otrs tāds pleķis parādījās dienvidos. Izskaitļotais pleķu ātrums attiecībā pret Mēness virsmu ar ātrumu 63 jūdzes/st. /Avots - Petuhov A., Oživšaja selena // Priroda i čelovek, 1988., Nr.7/
1892.gadā holandiešu astronoms Millers novēroja melnu disku, kas kustējās uz Mēness diska fona.
Pašas neticamākās liecības vēsta, ka no Mēness virsmas paceļas visai lielu izmēru spoži lidojoši objekti. Tie pacēlās orbītā, pārlidoja zināmus attālumus un atkal nosēdās uz pavadoņa virsmas.
Fiksēti daudz NLO lidojumu pa un ap Mēnesi. Japāņu astronoms Midzusima ar fototeleskopu fiksēja 20 km lielu lidojošu objektu. Tas uz Mēnesi meta platu ēnu, pēc kuras aprēķināja lidojuma ātrumu - 200 km/st.
1910.gadā no Francijas teritorijas novēroja kā no Mēness virsmas startēja kaut kas raķetei līdzīgs. /Avots - UFO News, 1974, Nr.1, Japāna/
Daudzi XX gs. 50.gados novērotie NLO no Zemes atgriezās uz Mēness. To trajektorijām izdevies izsekot ar ASV valdības tehniskajām sistēmām, kas bāzētas Nevadas un Arizonas tuksnešos, kā arī no pazemes bāzēm kalnos.
1912.gadā amerikāņu astronoms Hariss novēroja tumšu objektu ap 50 jūdzēm diametrā, kas kustējās ap Mēnesi. Bez tam bijis redzams kā pa Mēness virsmu pārvietojas objekta ēna. /Avots - UFO News, 1974, Nr.1, Japāna/
Seržants Vilards Vanaīls, kas izmeklēja NLO piezemēšanos Oahā, ir demonstrējis 8 vai 10 skaidras glancētas fotogrāfijas, kurās redzami sudrabaini kosmiskie kuģi planējam virs Mēness virsmas. To izmēri tika vērtēti vairāku jūdžu garumā, domājams, tie bijuši mātes jeb bāzes kuģi.

1955.gadā aculiecinieks Ordžonikidzē (Krievija) novēroja kā no Mēness augšējās malas atdalās kaut kāds izstiepts spīdošs punkts. Strauji pagriezies pa kreisi tas aši aplidoja Mēness diska labo daļu. Pēc tam tas no jauna asi pagriezās un savienojās ar Mēness apakšējo daļu. Viss novērojums ilga ap 6 sekundēm, taču lidojuma "sliede" bija redzama vēl kādas 2 sekundes. /Avots - Kuzovkin A., Otčot po statističeskomu anaļizu fenomena NLO v SSSR za period 1900-1980 gg/

1959.gadā F.Almors un citi Barselonas Zvaigžņu astronomijas biedrības locekļi novēroja tumšu elipses formas objektu, kas manevrēja 2000 km virs Mēness virsmas un šķērsoja tā disku 35 minūšu laikā. Pēc tam parādījās no jauna un uzvedās līdzīgi pavadonim. Objekta diametru novērtēja kā 35 km. /Avots - U.Dreiks, "Sūtņi no zvaigznēm"/

1963.gadā astronomu grupa no Flegstatas observatorijas (Arizonas pavalsts, ASV) novēroja uz Mēness 31 vienādi spīdošu objektu, no kuriem katrs bija 5 km garšs un 0,3 km plats. Šie objekti kustējās striktā ierindā, bet starp tiem pārvietojās mazi NLO apmēram 150 m diametrā. Bez tam uz Mēness tika novēroti milzīgi kupoli, kas mainīja nokrāsu un tiem nebija ēnas it kā tie varētu absorbēt saules gaismu. /Avots - G.Kolčans, "NLO, fakti un dokumenti," 1991, 120.lpp./

1964.gadā astronomi Hariss un Kross virs Miera jūras novēroja baltu pleķi, kas pārvietojās 1 stundu ar ātrumu 32 km/st. Pleķis pamazām samazinājās izmēros. Tai pat gadā esot ticis novērots vēl viens pleķis, kas pārvietojās 2 stundas ar ātrumu 80 km/st. /Avots - Arhipov A., Ogņennije prizraki lunnogo ņeba, "Tehņika-Moloģoži," 1983, Nr.12/

Gemini misijas un NLO. Pirmajā raķetes "Titāns" izmēģinājumā 1964.gada 8.aprīlī, kas nesa kuģi "Gemini" bez apkalpes, tika novēroti NLO. Četri NLO parādījās, kad raķete veica pirmo Zemes aplidojumu. Pārsteigtie zinātnieki un tehniķi novēroja, kā šie objekti ieņēma pozīcijas ap lidojošo "Gemini" - divi virs tā, viens aiz un viens zem tā. Šīs pozīcijas NLO ieturēja visa Zemes aplidojuma laikā, bet pēc tam mainīja lidojuma virzienu un pazuda kosmosā.
Notikums tika aprakstīts amerikāņu žurnāla "True" 1965.gada janvārī. Šis raksts izsauca sensāciju, un kogresa dalībnieki pieprasīja skaidrojumu. GKS mēģinājumi uzdot šos objektus par raķešu nesēja atlūzām tika noraidīti, jo šai lidojumā otrā pakāpe vispār neatdalījās. /Avots - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976./
1964.gada jūnijā Gemini-4 kuģa astronauts Makdivits Vaits nofotografēja cilindrisku objektu ar antenām, kas pārlidoja kosmosa kuģi un arī olas formas NLO. Skeptiķis Dž.Obergs - tā bijusi viņa paša nesējraķete. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/ Šis gadījums izsauca lielu interesi, jo mēģinājumi to atpazīt kā pavadoni "Pegazs-2" tika noraidīti no PGA spēku komandējošā sastāva puses. Tā izcelsmei tā arī netika rasts izskaidrojums. Kad NASA publicēja šo fotouzņēmumu, ko it kā bija uzņēmis Gemini-4, Makdivits pziņoja, ka ši fotouzņēmumam nav nekā kopīga ar to, ko viņš redzējis. No visām pusēm žurnālistu spiests, Makdivits galu galā paziņoja: "Lidojuma laikā ar Gemini-4 es tiešām redzēju to, ko sauc par NLO, jo šis objekts palika neatpazīts. Taču tas nenozīmē, ka objekts bija citplanētiešu kosmiskais kuģis, lai gan no ta neseko arīdzan, ka tas nebija tāds kuģis." /Avots - Kušē L., "Bermuda trijstūris," M., 1978/
1965.gada decembrī kuģa "Gemini-7" astronauts Bormans Lovels nofotografēja divus sēnes formas objektus te tuvojoties, te attālinotiews no kosmosa kuģa. Skeptiķis - Dž.Obergs - viltojums. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
1966.gada jūlijā Gemini-10 astronauts Jangs Kolinss nofotografējis lielu cilindrisku objektu, ko pavadīja divi mazi NLO. Skeptiķis Dž.Obergs - tādas fotogrāfijas nemaz nav bijis. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
1966.gada oktobrī kuģa Gemini-11 astronauts Gordons Konrāds nofotografējis rotējošu cilindrisku objektu, kas atradās 6 jūdžu attālumā no kuģa, spīdošu ar dzeltenu gaismu un izstarojošu sarkanus un zaļus starus. NLO pietuvojās kuģim, šķērsoja tā orbītu un pazuda skatienam. Skeptiķis Dž.Oberts - līdzīgs pavadonim. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
1966.gada novembrī Gemini-12 astronauts Lovels Oldrins nofotografējis 4 NLO, kas lidojuši rindā 1 km attālumā no kuģa. Skeptiķis Dž.Oberts - tie ir konteineri ar atkritumiem. /Avoti - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976 un Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
Oficiāli par redzēto NLO Gemini-16 lidojuma laikā paziņoja Gordons Kūpers: "Es ticu citplanētiešiem, jo pats savām acīm redzēju viņu kosmisko kuģi."

1967.gadā Monreālas astronomi novēroja Miera jūrā taisnstūraimu pleķi, kas kustējās no rieteņiem uz austreņiem. /Avots - Arhipov A., Ogņennije prizraki lunnogo ņeba, "Tehņika-Moloģoži," 1983, Nr.12/

Apollo  misijas un NLO. Par redzētajiem NLO stāsta astronauti no Mēness misijām Apollo un Gemini. Amerikāņu kosmiskās Apollo Mēness misijas ilga no 1967. līdz 1972.gadam, to laikā uz Mēness pabija 6 ekipāžas ar 12 astronautiem. Misiju laikā tika novērotas anomālas parādības - pārsvarā NLO. Apollo misijas astronauti visai bieži tikuši pavadīti ar NLO. Lai gan šiem notiku miem nav oficiāla apstiprinājuma, tomēr par to liecina fil mējumi un fotogrāfijas.
Apollo-8. Notika 1968.gada 21.-27.decembrī un tas bija pirmais pilotējamais lidojums ap Mēnesi. Pirmais arī no Apollo kuģiem, par kuru ir ziņas, ka tas ticies ar NLO.
Saskaņā ar kanādiešu avīzes "National exemplar" stāsta, ka Apollo-8 sava lidojuma laikā 2 reizes ticies ar NLO.
1.reize. Kontakts noticis otrās kosmiskās nakts laikā, kad astronauti Bormans, Lovels un Anderss ieraudzīja diskveida NLO, kas lidoja paralēli Apollo-8 kursam ar ātrumu 11 000 km/st. Līdz ar NLO parādīšanos visas Apollo-8 vadības sistēmas un navigācijas ierīces pārstāja darboties. Tad NLO apstaroja kosmosa kuģi ar apžilbinošu gaismu, pie kam kuģis sašūpojies. Vienlaicīgi parādījusies arī grūti paciešama skaņa, kas apkalpes locekļiem izsauca sāpes ausīs. Pēc vairākām minūtēm un 11 sekundēm mirdzošais disks pazudis neticamā ātrumā. Tomēr esot izmainījies arī Apollo-8 kurss, un tikai uz 3 sekundēm ieslēdzot dzinēju kosmosa kuģis atgriezās iepriekšējā orbītā.
2.reize. Drīzumā uzradies vēl viens cits spilgti mirdzošs diskveidīgs objekts, kas pēc izmēriem bija daudz lielāks par iepriekšējo. Apollo-8 atkal novirzījās no kursa un tā vadības sistēmas sāka niķoties. Parādījušās arī spēcīgas galvassāpes, sāpes krūtīs, trīcēja rokas, bija grūti elpot, sākās halucinācijas. Kontakts ar šo NLO turpinājies 11 minūtes un 11 sekundes, pēc kam aizlidojis tikpat spēji kā pirmais NLO. Uzreiz atjaunojās sakari ar Hjūstonu. Tad izrādījās, ka Apollo-8 tik stipri izmainījis kursu, ka vadības centra dators vairs nespēja koriģēt tā trajektoriju. To izmainīja tikai pati apkalpe, orientējoties pēc zvaigznēm. /Avoti - Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976 un Šuman L., NLO - probļema raznoglasij // Miesiecznik literacki, 1977, Nr.2 Polija/
Izklāstītie notikumi Apollo-8 kontaktiem ar NLO tika publicēti virknē grāmatu, kas tika izdotas Vācijā un ASV. Tomēr, tā kā dati nebija iegūti no oficiāliem avotiem, nevar būt pārliecinati par to patiesumu.
Apollo-10. 1969.gada 22.maijā 110 km augstumā virs Mēness virsmas un 324 km uz austreņiem no Smita jūras astronauti Stafords un Sērnans, kas tobrīd jau atradās no kuģa startējušā nosēšanās modulī, kinofilmā uzņēma kāda nezināma objekta ātru lidojumu pa vertikālu trajektoriju. /Avots - UFO News, 1974, Nr.1, Japāna/ Šī filmējuma fragmenta kopija atrsdusies Ļeņingradas Anomālo parādību komisijas rīcībā /Avots - tā savā grāmatā "NLO - fakti i dokumenti," 114.lpp., stāsta akadēmiķis G.Kolčins/
Apollo-11.1969.gada 21.jūlijā nogādāja uz Mēnesi divus pirmos cilvēkus – amerikāņu astronautus Nilu Ārmstrongu un Bazu Oldrinu. Ar šo lidojumu tika saistītas dažādas sensācijas, arī NLO fenomena.
Kopš misijas sākuma to pavadīja divi nezināmi objekti.
Abi astronauti, kas izkāpa uz Mēness virsmas, redzēja tur „lielus nezināmus mehānismus.”
B.Oldrina Kinofilma. Kinofilmās, ko Oldrins uzņēma Mēness orbītā, kadros iemūžinātas divas spīdošas lodes – viena liela un viena maza, kas te saplūda kopā, te atkal atdalījās viena no otras. Pēc astronautu teiktā, kad no Zemes līdz Mēnesim bija pārvarēta ceturtdaļa visa ceļa, „Apollo-11” pavisam tuvu pielidoja trīs nezināmi objekti, kuru iluminatoros bija „redzamas citplanētiešu ēnas.”
Kad „Aplolo-11” nosēšanās modulis sāka nolaisties uz Mēness virsmas, trīs 15-30 m diametrā lielas lodes piezemējās uz krātera malas un no tām iznāca būtnes pieguļošos kostīmos. Tas viss tika nofotografēts un nofilmēts.
Šaubas par misijas ticamību. Šaubas par "inscenējumu" radās sakarā ar ASV karoga fotogrāfiju. Karogs nav trauku lupata un viņam pat bezgaisa telpā jāizskatās respektabli, tapēc karogā tika ievilkta stieple, kas rada ilūziju, it kā karogs plivinātos. Bez tam vieglā karoga vibrācija esot palikusi pēc saskarsmes ar kosmonautu.
Sazvērestības teoriju veidotāji nerimstas. Klīst baumas, ka izkāpšana uz Mēness filmēta Area-51. 22 kilogrami Mēness iežu patiesībā esot atvesti no Antarktīdas.
Interesanta ir sakritība ar kādreizējā fantasta Žila Verna aprakstīto pirmo Mēness kuģi Nautiliuss. Tā lidojuma laiks uz Mēnesi bija 73 stundas un 13 minūtes. Tieši tik daudz laika (73 st. Un 10 min.) bija nepieciešams arī Apollo-11, lai sasniegtu to vietu izplatījumā, no kuras tam bija jāieiet orbītā ap Mēnesi.
Pēc šī leģendārā lidojuma visu trīs astronautu - Ārmstronga, Oldrina un Kolinsa vārdi tika iemūžināti uz grīdas plāksnes Holivudas Slavas alejā.
Apollo-11 dialogs - tādu piedēvē daudz kur tīmeklī. Sarunā starp astronomiem uz Mēness virsmas un Hjūstons vadības centru ziņo par redzamiem NLO un Atnācējiem.
------
M.Šatelena un Ž.Beržā/Z.Galla grāmatas. Apollo-11 lidojuma kontakti ar NLO aprakstīti 2 grāmatās: Morisa Šatelena (viens no Apollo misijas sakaru sistēmas autoriem) "Mūsu priekšstati ieradušies no kosmosa" (1975.g., Parīze) un profesora Žaka Beržē un Žorža Galla "Noslēpumainības grāmata" (1975.g., Parīze). Šajās grāmatās pavēstīts, ka Apollo-11 jau no paša sākuma 2 dienas pavadījis NLO, bet apkalpes locekļi N.Ārmstrongs un B.Oldrins, izsēdušies uz Mēness, novērojuši uz tā virsmas kaut kādus lielus nezināmus objektus. /Avots - Stoun E., Zģes nahoģatsa boļšije objekti // Rasem, 1976.g., Nr.17, Polija/ NASA šo informāciju nav ne apgāzusi ne apstiprinājusi.
Ārmstronga iztaujāšana. Kad Ārmstrongs ieradās PSRS, tad CHIO CCCP Anomālo parādību komisijas biroja locekle Marina Popoviča par to viņam apjautājās un astronauts atbildēja: "Blakus mums lidoja kaut kadas spīdošas bumbas, taču mums teica, ka tie bijuši mūsu atkritumu maisi."
Kad Ārmstrongs ieradās PSRS, tad CHIO CCCP Anomālo parādību komisijas biroja locekle Marina Popoviča par to viņam apjautājās un astronauts atbildēja: "Blakus mums lidoja kaut kadas spīdošas bumbas, taču mums teica, ka tie bijuši mūsu atkritumu maisi."
1974.gadā intervijā avīzei "Hamburger abendblatt" N.Ārmstrongs arī paziņoja, ka viņi redzējuši nezināmus objektus, taču tie atradušies pārlieku tālu, lai varētu pateikt, kas tie tādi ir.
Jautāts no kāda krievpadomju diplomāta, ko viņi patiesi redzējuši uz Mēness, N.Ārmstrongs atbildēja: "Mēs arī esam parakstījuši..." Tā ka, iespējams, īstenība tiek glabāta noslēpumā.
B.Oldrina filmējums. Pazīstami presei tika B.Oldrina Mēness orbītā uzņemtie kinokadri, kuros redzami liela un maza spīdošas lodes, kas iesākumā lidoja blakus, tad savienojās vienā un, visbeidzot, atkal sadalījās. Šie kadri tika publicēti japāņu žurnālā "UFO News" 1974.gadā. Skeptiķi uzskata tos par atspīdumiem iluminatora stiklā.
IKUFON memorands. IKUFON 1990.gada memoranda pielikumā ievietots apraksts par it kā notikušiem sensacionāliem notikumiem laikā, kad Apollo-11 ekipāža izsēdās uz Mēness virsmas. Pats memorands adresēts Dž.Bušam un M.Gorbačovam. Tajā atreferēts vēstules saturs, ko IKUFON direktoram fon Kevickim 1989.gada maijā nosūtījis tuvs Ārmstronga palīgs. Vēstulē stāstīts, ka ceļa ceturtdaļā uz Mēnesi "Apollo-11" kuģim 3 pēdu attālumā pietuvojušies 3 NLO, kuros pat bijušas redzamas citplanētiešu ēnas. Astronauti nofotografējuši šos NLO un paziņoja par NLO arī Hjūstonai. Pēc tam, kad "Apollo-11" iegāja Mēness orbītā, NLO pazuduši.
Kad no "Apollo-11" atdalījās nosēšanās modulis un tas sāka piezemēties (piemēnešoties?), 3 NLO diametrā no 15-30 m arī piemēnešojās kāda Mēness krātera malā un no tiem iznākuši citplanētieši kosmiskajos skafandros. Hjūstonas vadības centrs pavēlēja, lai N.Ārmstrongs neizkāptu uz pavadoņa virsmas, jo citplanētiešu nodomi bija neskaidri. Tomēr N.Ārmstrongs šo pavēli neizpildīja un izkāpa uz Mēness, par ko vēlāk ticis izslēgts no Mēness programmas. Viss notiekosais ticis dokumentēts foto un kino materiālos. Būt drošs par šādu notikumu gaitu nekādi nevar, jo ziņas gūts no neoficiāla avota. /Avots - "Komsomoļec Kirgiziji," 1990.gada 21.marts/
Apollo-12. Misija startēja 1969.gada novembrī un tas bija pirmais gadījums, kad tās startu klātienē vēroja ASV prezidents - Ričards Niksons. To pavadīja divi NLO, turklāt tie turējās līdzi 3 miljonus kilometru.
Apollo-12 fotogrāfija. Oficiāla NASA fotogrāfija, kurā labi redzams NLO, kas karājas virs pa Mēness virsmu ejoša astronauta.
Džeimsa Oberga rakstā žurnālā "Space world" (1977.g., Nr.2) vēstīts, ka "Apollo-12" kuģi, kas devās uz Mēnesi 1969.gada novembrī, 150 000 jūdžu garumā pavadījuši divi spīdoši NLO. Laikā, kad "Apollo-12" trīs reizes apriņķojis Mēnesi, tam atkal sekojis kāds NLO. Saviļņoto kuģa apkalpes diskusiju ar vadības centru par šo objektu dabu dzirdēja miljoniem TV skatītāju. /Avots - Blaņja Z., Ņebo, polnoje UFO // Przeglad techniczny, 1977.g. Nr. 28-44, Polija/
Apollo-13. Uz kuģa notika sprādziens. Visu vērojuši NLO.
Apollo-14.
S burta fotogrāfija. Nr. 14-80-10439. No tā borta nofotografēts burta „S” attēls uz Mēness virsmas. Tāds pats attēls iegūts no Mēness mākslīgā pavadoņa Lunar Orbiter-3.
Apollo-15. 1971.gadā no 26.jūlija - 7.augustam. Dalībnieki - Dž.Ērvins (ekspedīcijas bloka pilots), D.Skots un A.Vordens.
A.Vordens, atrodoties Mēness kabīnē (nosēšanās modulī?), novēroja milzīgu NLO, kas lidoja virs Mēness virsmas. /Avots - UFO News, 1974.g., Nr.1, Japāna/
Hedlija kalna fotogrāfija. Jautājumus izsauca fotogrāfija ar Hedlija kalnu, kuras augšējā labajā stūrī bija redzams kāds diska formas objekts - domājamais NLO. Uz fotogrāfijas redzams astronauts Džeimss Irvins, strādājam pie Lunar Rover. Aiz kalna redzamā it kā diskveida NLO mala ir attēlā radusies no pārāk liela kontrasta iestādīšanas. Tādā pat bildē, bet pie cita apgaismojuma, redzams, ka tā dēvētais "šķīvis" ir daļa no dabiskas kalna nogāzes.
Apollo-16. (1972.g.). Ekipāžas locekļi Djūks un Jangs izkāpa uz Mēness virsmas 1972.gada aprīlī. Viņi novēroja dīvainus objektus, kas pārvietojās pa kalnu nogāzēm. Astronauti tos filmēja un informēja arī Hjūstonas vadības centru. Ir arī saglabājies astronautu sarunu ieraksts:
Djūk! Skaties, tie kustas uz augšu! Nekad neesmu redzējis neko tādu!”
No lidojuma vadības centra paziņoja: „Mēs arī labi redzam divus objektus!”
Vai arī:
Djūks: "Skat, šo objektu uzbūve ir gluži neticama. Es līdz šim neko tādu neesmu redzējis!"
Jangs: "Jā, patiesi kaut kads brīnums. Bet paskat, tie kustas augšup!"
Hjūstonas vadības centrs: "Labi redzam divus objektus..."
Bez tam Djūks un Jangs novēroja liela NLO lidojumu pie Mēness virsmas. Vienlaicīgi to redzēja arī 3.apkalpes loceklis Matinglijs, kas atradās "Apollo-16" pamatblokā Mēness orbītā. /Avots - UFO News, 1974.g., Nr.1, Japāna/
Fotogrāfija. NASA 16-19238. Tā ievietota ufologa F.Šteklinga grāmatā "Mēs uzgājām svešas bāzes uz Mēness." Cilindra formas NLO ar spiciem galiem nofotografēts lidojot virs kāda Mēness krātera. /Avots - Steckling F., We Discovered Alien Bases on the Moon // G.A.F.International, 1981.g./
Apollo-17. Misijas apraksts. 1972.gada 14.decembris. Nogādāja uz Mēnesi pagaidām pēdējo cilvēku Džīnu Sernanu. Ekipāžas loceklis astronauts H.Šmits redzēja pa kalna nogāzi pārvietojamies oranžu lodi. Vēlāk viņš ziņoja, ka uz Mēness virsmas redz vairākus ļoti spilgti spīdošus objektus. Viņš tos nofotografēja. Astronauts Evanss, kurš atradās "Apollo-17" pamatblokā Mēness orbītā, apstiprināja, ka arī redz šos objektus. /Avots - UFO News, 1974.g., Nr.1, Japāna/
Nesen NASA oficiālajā mājaslapā publicētā astronauta fotogrāfijā, viņa skafandra ķiveres atspīdumā konstatēja kādu humanoīda figūru. "Citplanētietis" ir maza auguma, un bez skafandra. NASA speciālisti apgalvo, ka tā nav nekāda figūra - tikai gaismēnu spēle. Gaidāms, ka fotogrāfiju no lapas izņems, kā jau tas ir bijis līdzīgos gadījumos vairākkārt.
Apollo misiju astronautu paziņojumi. Astronauts Gordons Kūpers publiski atzinis, ka novērojis ārpuszemes izcelsmes lidaparātu (ir uzņēmis foto!).

"Apolona" projekta izbeigšana. Apollo programma beidzās 1972.gada decembrī visai pēķšņi - it kā finansējuma trūkuma dēļ. Tāds pēkšņums radīja visādas aizdomas un baumas, kā piemēram - lidojumu uz Mēnesi cilvēkiem esot aizlieguši citplanētieši. Galu galā tika atlikti jau sagatavotie Apollo-18, Apollo-19 un Apollo-20 kuģu lidojumi. Pēc „Apollo” programmas interese par lidojumiem uz Mēnesi apsīka. Kopš 1972.gada neviens cilvēks oficiāli vairs nav viesojies uz Mēness.

"Apolona" misijas un NLO. NASA Mēness laboratorijas bijušais vadītājs Kens Džonstons nācis atklātībā ar pārsteidzošiem faktiem, proti, programmas Apollo īstenošanas laikā amerikāņu astronauti uz Mēness virsmas nofotografējuši „senas mākslīgas izcelsmes drupas,” un apliecinājuši kaut kādu būtņu darbību gravitācijas vadīšanā. ASV valdība šīs ziņas noteikusi par slepenām, un Kena Džonstona fotodienests saņēmis pavēli iznīcināt visas Mēness mākslīgo objektu fotogrāfijas. Tomēr dažas no tām esot izdevies saglabāt un K.Džonstons tās nodevis tolaik izdošanai gatavotās grāmatas „Tumšā misija: NASA slepenā vēsture” autoriem.
Misijas laikā Godarda kosmiskajā centrā tolaik bija spēkā instrukcija „attīrīt visus attēlus un telemetriskos signālus no ierīcēs nejauši nonākušajiem datiem par nezināmiem objektiem.” Lidojumu vadības centrā tika īstenota no astronautiem saņemto datu 2 minūšu aizture ar mērķi iegūt laiku „lai novērstu nevēlamu informācijas noplūdi.”

Tā, piemēram, astronauts Gordons Kūpers publiski atzinis, ka novērojis ārpuszemes izcelsmes lidaparātu (ir uzņēmis foto!).
Džeimss Makdivits arī nofotografējis NLO apriņķojumā ap zemi.

1966.gada 1.jūlijā NASA masu medijos oficiāli paziņoja, ka tās astronauti redzējuši NLO. Tomēr pēc tam šī informācija tika noliegta. Tai pat laikā nu jau ir tikušas publicētas liels daudzums NASA uzņemtu fotogrāfiju ar NLO.

Apollo misiju laikā no 1967. līdz 1972.gadam vairākkārt novēroti NLO un citas anomālijas ap un uz Mēness.

Oficiāli par redzēto NLO Gemini-16 lidojuma laikā paziņoja Gordons Kūpers: "Es ticu citplanētiešiem, jo pats savām acīm redzēju viņu kosmisko kuģi."

NASA slēpj informāciju. Līdz masu medijiem ir nonākusi tikai neliela daļa par kosmiskajā telpā fiksētajiem NLO. Lielākā daļa datu joprojām tiek glabāta NASA un rosina aizdomas par slepenības noteikšanu pār tiem. Tāpat raksturīgi, ka NASA nav nekad noliegusi arī izskanējušo informācijas daļu.
Astronautu iztaujāšana arī nav devusi pārliecinošas atbildes uz jautājumiem. Tie parasti sniegušas izvairīgas atbildes. Pazīstamais kosmosa pētnieks Hendersons, uzstājoties ar ziņojumu Kalgarā (Kanāda), paziņojis, ka visi amerikāņu astronauti ir redzējuši NLO, tomēr ASV valdība tiem stingri piekodinājusi par to klusēt. /Avots - Geigentaler A., UFO - auberirdische Weltraumschiffe existieren wirklich, Wiesbaden, 1976/
NASA pēc Pentagona un CIP ieprasījuma arī veikusi virkni pasākumu, lai slēptu datus par NLO novērojumiem kosmosā un uz Mēness. Rietumu presē atrodami apgalvojumi, ka "Apolona" misijas laikā (tā beidzās 1972.gadā) Hodarda Kosmiskajā centrā darbojusies pavēle "attīrīt visus attēlus un telemetriskos datus, kas nāk no Mēness, no ispējamām atsaucēm uz NLO." Lidojumu vadības centrā Hjūstonā NASA it kā esot organizējusi 2 minūšu aizuri visai no "Apoloniem" nākošajai informācijai, pirms tā tiek nodota atklātajos radio un TV kanālos. Tas ticis darīts tādēļ, lai šai laika periodā izņemtu jebkuru akūtu informāciju par NLO. /Avots - Schneider A., Besucher aus dem All, Freiburg, 1976/

1973.gada rudenī NASA iespēja mazliet pacelt noslēpumainības plīvuru un tomēr piekrita, ka apmēram 25 astronauti tomēr kosmosā novērojuši kaut kādus nesaprotamus objektus. /Avots - Jungkvist B., NLO - fantastičeskaja reaļnostj, Stokholm, 1977/ NASA Informācijas nodaļas priekšnieks Donalds Cistra oficiāli paziņoja Vašingtonā, ka "pilotējamo lidojumu laikā saskaņā ar "Apolona" programmubijuši dīvaini novērojumi no kosmiskajiem kuģiem, kuru izcelsmi astronauti nav spējuši izskaidrot." /Avots - Steckling F., We Discovered Alien Bases on the Moon // G.A.F.International, 1981/

Lunohodi un NLO. Krievpadomju lunohodu misijās tos pastāvīgi neslēpdamies pavadīja NLO. Šokējošās fotogrāfijas tika uzrādītas Ņ.Hruščovam. Īsi pēc tā pat esot notikusi slepena Kenedija un Hruščova, kurā Kenedijs piedāvājis apvienot spēkus Mēness apgūšanai un kontaktiem ar citplanētiešiem. Sīkāk par sarunu nav zināms, taču padomju līderis esot atteicis. Pusotru gadu vēlāk jautājums tika pacelts vēlreiz - šoreiz Hruščovs piekritis kopējai Mēness programmai.
Dažās NASA fotogrāfijās esot bijis redzams liels cigāra formas objekts, kas gulējis uz Mēness virsmas. Tomēr vēlāk tā nav bijis uz citām tās pašas vietas fotogrāfijām.

1970.gadā ufologs F.Šteklings pats apgalvo, ka esot novērojis Arhimēda krāterī (tā diametrs ir ap 50 jūdzēm) trīs lielas un melnas taisnas joslas (jeb objektus). Joslas atradās krāterī vairākas stundas un F.Šteklings paspēja tās uzzīmēt. Katra no joslām bija ap 20 jūdžu gara un 3 jūdzes plata. /Avots - "Saules aptumsums" (pasta pārskats)// "Tehnika-Moloģoži, 1983, Nr.12/

1983.gada martā V.Lučko no Ļvovas novēroja teleskopā, kā visai liels ķermenis divas reizes ļoti ātri nolidojis virzienā no rieteņiem uz ziemeļiem fonā esot Mēness diskam. Vēl pēc stundas ķermenis 6 reizes (vai arī seši atsevišķi ķemeņi?) tik[at ātri pārlidoja Mēnesi apmēram tai pašā virzienā. Zīmīgi, ka pārtraukumi starp lidojumiem arvien palielinājās. /Avots - "Zaķemņonnoje solnce" (pasta apskats)// "Tehņika-Moloģoži," 1983, Nr.12/

Saites.
Mēness anomālijas.
NLO novērojumi.

Milzu NLO

Laiku pa laikam novēroti gluži vai gigantiska izmēra NLO, liecības par tiem apkopotas šajā šķirklī.

1871.gadā virs Marseļas parādījās gigantisks disks. 9 minūtes tas karājās bez kustības, tad 7 minūtes kustējās ziemeļu virzienā un atkal apstājās. Pēc tam trakā ātrumā aiztraucās uz austreņiem.
1882.gadā Grinvičas observatorijas astrofiziķi Maunders un Keprons pamanīja zaļgani spīdošu disku, kas kustējās debesīs no ZA uz rieteņiem. Tuvojoties, mainījās tā forma, un tas pakāpeniski pārvērtās izstieptā elipsē. Novērojums ilga ap 2 minūtēm. Izpētījuši apstākļus, zinātnieki nāca pie secinājuma, ka objekts atradies apmēram 200 km augstumā un kustējies ar ātrumu 16 km/s. Vēl interesanti, ka objekta garums bijis 110 km, bet platums - 16 km.
1952.gada decembrī, laikam virs ASV. 6000 m augstumā lidojoša amerikāņu bumbvedēja B-29 borta radiolokatori fiksēja vairākus NLO, kas palidoja garām lidmašīnai ar 8000 ātrumu 8000 km/st. Pēc tam ekipāžas locekļi ieraudzīja vēl 8 gigantiskus NLO, kas šķērsoja bumbvedēja kursu ar ātrumu, kas vēlāk tika novērtēts kā 14 000 km/st., pazūdot stratosfērā. Šie NLO tika fiksēti arī ar stacionāriem radiolokatoriem uz Zemes. Avots: Zilā grāmata.

Saites.
NLO novērojumi.

Mahābhārata, nezināmā

Senindiešu eposa "Mahābhārata" 18.grāmatās ir daudz neizprastu un gluži neticamu lietu.

Šajā apjomīgākajā seno indiešu poēmā ir atrodami vairāki vērā ņemami lidojumu apraksti, kuros piedalījušies cilvēki. „Bhīma vimanā lidoja uz milzīgā stara saules spožumā un tā radīja troksni, kas līdzinājās pērkona dārdiem.” 

1. Adi Parva. "Sākuma grāmata." 

2. Sabhaparva. 3.nodaļā (6.-10.pantā) tiek aprakstītas veselas kosmiskās pilsētas, kuras vada Indra, Brahma, Rudra, Jama, Kubera un Varuna. Visas šīs pilsētas kopā tika sauktas par Sabhu. Piemēram, vienu tādu pilsētu sauca par Hiranjauru - "pilsētu no zelta," to bija uzbūvējis Brahma, un tā rotēja ap savu asi.
Gudrais Narada par kosmiskajām pilsētām zinājis stāstīt brīnumu lietas: ”Indras kosmiskā pilsēta vienmēr atradās Visumā. Tā bija no metāla, un tajā bija nami, mājokļi un augi. Ieejas bija tik platas, ka mazi lidaparāti varēja izlidot cauri.
Jamas pulcēšanās zāle bija 150 kilometru gara, būvēta līdzīgi un apgādāta ar visu, kas nepieciešams ērtai dzīvei. To apņēma balta siena, kura spoži vizuļoja, kad visa konstrukcija kustējās debesīs.
Varunas zāle atradās zem ūdens un brīvi peldēja okeānu dzīlēs. Arī šai pulcēšanās vietai netrūka greznās dzīves ērtību.
Kuberas pulcēšanās zāle bija skaistākā visā Visumā. Tā bija 550 reiz 800 kilometru liela, brīvi karajās gaisā un bija pilna ar zelta pilīm.
Pati vienreizīgākā bija Brahmas pulcēšanās zāle. Tā bija visgrūtāk pieejama un atstāja īstas ainavas iespaidu, kad pārvietojās Visumā. Tai līdzās nobālēja pat Saule un Mēness” (nosauktie garuma un platuma izmēri labākai izpratnei pārveidoti kilometros).
Grāmatā "Sabhaparva" atrodami apraksti par kosmiskajām pilsētām, kurās bija iespējams nogādāt augstu debesīs. Kas šais aprakstos parsteidzošs - tās kustējušās pa nemainīgu orbītu ap Zemi. Tām bijušas ieejas - pietiekoši platas, lai pa tām varētu izkļūt un iekļūt lidmašīnas.”

3. Vanaparva. Te aprakstīti dievu uzbrukumi senajai Dvarakas pilsētai ar kosmiskajiem ieročiem. 3.grāmatā un/vai Bhagavatā puranā stāstīts kā dievi uzbrukuši no gaisa Krišnas aizstāvētajai pilsētai Dvarakai ar kādu labi bruņotu lidojošo aparātu – saubhu.
Eposa 1.grāmatā "Vanaparvā" sanskritologs profesors Kandžilals uzgājis 41 vietu, kur runāts par senajiem lidaparātiem. Grāmatā stāstīts par to kā Šiva aicina varoni Ardžunu viesoties pie viņa debesīs, tā viņi arī aizlido ar gaisakuģi. Tai pat grāmata arī kādu kauravu aicina lidot ar kuģi debesīs.
"O Tu, Kuru pēcteci, tas ļaunais cilvēks ieradies ar dieviem domātiem patstāvīgi braucošajiem ratiem, kas var braukt pa visurieni un pazīstami kā Saubhapura." (14.nod.15.-22.)
"Kad viņš pazuda no visu mirstīgo redzes lauka, augšā, augstu debesīs viņš pamanīja tūkstošiem dīvainu lidaparātu." (42.nod.30.-34.)
"Viņš iegāja dievišķā Indras mīļotajā pilī un ieraudzīja tūkstošiem dievu lidojošo ratu, daži stāvēja mierā, citi - kustībā." (43.nod.7.-12.)
"O Tu, Uparikara Vasu, ietilpīga lidojoša mašīna ieradīsies pie tevis." (63.nod.11.-19.)
"Pēkšņi apgaismojuši debesu jumu, līdzīgi liesmu mēlei bez dūmiem jebšu spīdošam meteoram mākoņos, parādījās debesu rati, kurus vadīja Matali." (165.nod. - Nivata Kavača Juddhaparva)
"Marutu grupas ieradās dievišķajos lidaparātos, un Matali paņēma mani sev līdzi lidojošajos ratos un parādīja man citus lidaparātus." (168.nod.10.-11.)
"Viņš uzdāvināja tam paškustošu lidojošo aparātu, pazīstamu kā Puspaka." (207.nod.6.9.)
"Dievi parādījās savos lidojošajos ratos, lai būtu klāt cīniņā starp Kripakāriju un Ardžūnu. Pat Indra, debesu valdnieks, parādījas savā lidaparātā un 33 dieviem līdzīgas būtnes līdz ar viņu." (274.un 275.nod.)
"Vanaparvas" XLII nodaļā Indralokagamanaparva teikts: "Kamēr Gudakeša, kavējoties pārdomās, mocījās neizlēmībā, no mākņiem, Matali vadīts, parādījās gaisa kuģis, vēl varenāks kā iepriekš. Viss debesu jums apgaismojās, tūdaļ visa apkārtne piepildījās ar murdoņu un dārdēšanu, līdzīgu pērkonam. No priekšas paša šausmīgākā izskata... spārnotas bultas debesu skaistumā un ugunis visā avā apžilbinošajālieliskumā, kā arī zibeņi un tutagudas [vārda nozīme nav saprotama], apgādāti riteņiem, un tie darbojās izdzenājot gaisu un izraisīja troksni, kas bija kā pērkoni no daudziem mākoņiem, - vss tas pavadīa debesu ratu atlidošanu.
Tajā tāpat arī bija mežonīgie nagi [nozīme nav skaidra, par nagiem mitoloģijā sauca garus, ka līdzīgi čūskām], ar karstām atverēm. Un debesu mašīna traucās augšup, it kā to vilktu tūkstoš zelta zirgu, un tā ātri sasniedza vēja ātrumu.
Jau visai drīz debesu mašīna kustējās jau ar tādu ātrumu, ka acij bija grūti tai sekot. Un Ardžūna tāpat uz debesu ratiem redzēja ko līdzīgu karoga mastam, izrotātu ar zaigojošu zelta ornamentu, - "karoga masts" laist`jās un izstaoja gaismu, līdzīgu tumša smaragda vizuļošanai.
XLIII nodaļā teikts, ka Dievu debesu pilsētā viņš "...redzēja citus debesu ratus, to tūkstošus, gatavus pēc dievu gribas dties ceļa, - tie stāvēja rindām savās vietās. bet pēc tam viņš ieraudzīja desmitiem tūkstošu tādu ratu, kas kustējās visos iespējamajos virzienos."
Zinātniskā fantastika: "Mahabhāratā" aprakstītas pilsētas Kosmosā, kuras rotē ap savu asi! Indiešu sanskrita pētnieks profesors Dr.Dileps Kumars Kanjijals par to ir pārliecināts: "Apraksti par daudzām pilsētām Visumā, kuras griezušās pašas ap savu asi, atrodamas Mahabhāratas grāmatā Vanaparva.

 4. Virataparva. "Virata grāmata."
 5. Udyogaparva.
 6. Bhishmaparva. "Bišmas grāmata."

 7. Dronaparva. "Drona grāmata." Pirms kariem ar dieviem asūras mitušas gan debesīs (kosmosā), gan uz zemes, gan zemzemes un zemūdens. "Mahābhāratas" grāmatas "Dronaparva" 62.pantā rakstīts: "Sākumā drosmīgajiem asūrām debesīs bija trīs pilsētas. Katra no šīm pilsētām bija liela un teicami izbūvēta. Viena bija no dzelzs, otra no sudraba un trešā no zelta. Zelta pilsēta piederēja Kamalaksam, sudraba - Taraksam un trešajā, kura izskatījās kā no dzelzs, pavēlnieks bija Vidzunmalins."

  8. Karnaparva. "Karna grāmata." Te rakstīts: "Mēs ieraudzījām debesīs kaut ko, kas atgādināja liesmojošu mākoni, līdzīgu uguns mēlēm. No tā iznira milzīga melna vimāna, kura gāza lejā daudzus mirdzošus (spīdošus) šāviņus. To radītā dārdoņa bija līdzīga tūkstoš bungām. Vimāna tuvojās zemei neiedomājamā ātrumā un izlaida milzumu šāviņu, kuri mirdzēja kā zelts, izlaida tūkstošiem zibeņu. Pēc tam sekoja spēcīgi sprādzieni un simti ugunīgu viesuļu. Karaspēku pārņēma panika, spradzienu nogalināti, krita zirgi, kaujas ziloņi un daudzi karavīri. Karaspēks metās bēgt un briesmīgā vimāna to vajāja, kamēr iznīcināja." Tā kā seno indiešu tekstos atrodamas ziņas par to, ka lidaparāti izmantoti arī militārās operācījās, tad nav ko brīnities, ka daži sanskrita teksti brīdina no tehnoloģiju ļaunprātīgas izmantošanas izraisītajām sekām un pat aizliedz to turpmāku izmantošanu.
Tā, piemēram, kādā sanskrita tekstā rakstīts sekojošais: "Šādu ierīču izgatavošanas paņēmieni jātur noslēpumā, lai šīs zināšanas nenonāktu necienīgu cilvēku rokās. Tāpēc zināšanas, kas nes tādus augļus, nedrīkst izpaust atklātībā, kā ari to izplatīšana jāpielīdzina noziegumam." Runa šajā gadījumā ir par lidaparātu būves noslēpumu.

  9. Šaljaparva. Shalyaparva - "Šalja grāmata."
10. Sauptikaparva. "Dusošo kareivju grāmata."
11. Striparva. "Sieviešu grāmata."
12. Šantiparva. Shantiparva - "Miera grāmata."
13. Anušasanaparva. Anushasanaparva - "Pamācību grāmata."
14. Ashvamedhikaparva. "Zirga upurēšanas grāmata."
15. Ashramavasikaparva.

16. Mausalaparva. Šeit esot sāstīts par pilsētu iznīcināšanu ar briesmīgiem ieročiem: visur mētājās stipri apdeguši līķi. Pārtika, ūdens un augi tika saindēti. Postījumi grāmatā piedēvēti Dievam.

17. Mahaprasthanikaparva. "Lielā ceļojuma grāmata."
18. Svargarohanaparva. "Debesbraukšanas grāmata."
19. Harivamsaparva. "Hari ģeneoloģijas grāmata." 

Saites.
Mahābhārata.