Aliens

Mēness un NLO

1892.gadā holandiešu astronoms Millers novēroja melnu disku, kas kustējās uz Mēness diska fona.
Pašas neticamākās liecības vēsta, ka no Mēness virsmas paceļas visai lielu izmēru spoži lidojoši objekti. Tie pacēlās orbītā, pārlidoja zināmus attālumus un atkal nosēdās uz pavadoņa virsmas.
Fiksēti daudz NLO lidojumu pa un ap Mēnesi. Japāņu astronoms Midzusima ar fototeleskopu fiksēja 20 km lielu lidojošu objektu. Tas uz Mēnesi meta platu ēnu, pēc kuras aprēķināja lidojuma ātrumu - 200 km/st.
Daudzi XX gs. 50.gados novērotie NLO no Zemes atgriezās uz Mēness. To trajektorijām izdevies izsekot ar ASV valdības tehniskajām sistēmām, kas bāzētas Nevadas un Arizonas tuksnešos, kā arī no pazemes bāzēm kalnos.
Seržants Vilards Vanaīls, kas izmeklēja NLO piezemēšanos Oahā, ir demonstrējis 8 vai 10 skaidras glancētas fotogrāfijas, kurās redzami sudrabaini kosmiskie kuģi planējam virs Mēness virsmas. To izmēri tika vērtēti vairāku jūdžu garumā, domājams, tie bijuši mātes jeb bāzes kuģi.
Par redzētajiem NLO stāsta astronauti no Mēness misijām Apollo un Gemini.
Tā, piemēram, astronauts Gordons Kūpers publiski atzinis, ka novērojis ārpuszemes izcelsmes lidaparātu (ir uzņēmis foto!).
Džeimss Makdivits arī nofotografējis NLO apriņķojumā ap zemi.
Apollo misijas astronauti visai bieži tikuši pavadīti ar NLO.
Apollo-11 dialogs.
Apollo-12 fotogrāfija. Oficiāla NASA forogrāfija, kurā labi redzams NLO, kas karājas virs pa Mēness virsmu ejoša astronauta.
Krievpadomju lunohodu misijās tos pastāvīgi neslēpdamies pavadīja NLO. Šokējošās fotogrāfijas tika uzrādītas Ņ.Hruščovam. Īsi pēc tā pat esot notikusi slepena Kenedija un Hruščova, kurā Kenedijs piedāvājis apvienot spēkus Mēness apgūšanai un kontaktiem ar citplanētiešiem. Sīkāk par sarunu nav zināms, taču padomju līderis esot atteicis. Pusotru gadu vēlāk jautājums tika pacelts vēlreiz - šoreiz Hruščovs piekritis kopējai Mēness programmai.
Dažās NASA fotogrāfijās esot bijis redzams liels cigāra formas objekts, kas gulējis uz Mēness virsmas. Tomēr vēlāk tā nav bijis uz citām tās pašas vietas fotogrāfijām.

Saites.
Mēness anomālijas.
NLO novērojumi.

Mordvins-Ščodro, A.

A.I.Mordvin-Ščodro.
PSRS Ģeogrāfiskās biedrības Anomālo parādību komisijas priekšsēdētājs.

Mahābhārata, nezināmā

Senindiešu eposa "Mahābhārata" 18.grāmatās ir daudz neizprastu un gluži neticamu lietu.

Šajā apjomīgākajā seno indiešu poēmā ir atrodami vairāki vērā ņemami lidojumu apraksti, kuros piedalījušies cilvēki. „Bhīma vimanā lidoja uz milzīgā stara saules spožumā un tā radīja troksni, kas līdzinājās pērkona dārdiem.” 

1. Adi Parva. "Sākuma grāmata." 

2. Sabhaparva. 3.nodaļā (6.-10.pantā) tiek aprakstītas veselas kosmiskās pilsētas, kuras vada Indra, Brahma, Rudra, Jama, Kubera un Varuna. Visas šīs pilsētas kopā tika sauktas par Sabhu. Piemēram, vienu tādu pilsētu sauca par Hiranjauru - "pilsētu no zelta," to bija uzbūvējis Brahma, un tā rotēja ap savu asi.
Gudrais Narada par kosmiskajām pilsētām zinājis stāstīt brīnumu lietas: ”Indras kosmiskā pilsēta vienmēr atradās Visumā. Tā bija no metāla, un tajā bija nami, mājokļi un augi. Ieejas bija tik platas, ka mazi lidaparāti varēja izlidot cauri.
Jamas pulcēšanās zāle bija 150 kilometru gara, būvēta līdzīgi un apgādāta ar visu, kas nepieciešams ērtai dzīvei. To apņēma balta siena, kura spoži vizuļoja, kad visa konstrukcija kustējās debesīs.
Varunas zāle atradās zem ūdens un brīvi peldēja okeānu dzīlēs. Arī šai pulcēšanās vietai netrūka greznās dzīves ērtību.
Kuberas pulcēšanās zāle bija skaistākā visā Visumā. Tā bija 550 reiz 800 kilometru liela, brīvi karajās gaisā un bija pilna ar zelta pilīm.
Pati vienreizīgākā bija Brahmas pulcēšanās zāle. Tā bija visgrūtāk pieejama un atstāja īstas ainavas iespaidu, kad pārvietojās Visumā. Tai līdzās nobālēja pat Saule un Mēness” (nosauktie garuma un platuma izmēri labākai izpratnei pārveidoti kilometros).
Grāmatā "Sabhaparva" atrodami apraksti par kosmiskajām pilsētām, kurās bija iespējams nogādāt augstu debesīs. Kas šais aprakstos parsteidzošs - tās kustējušās pa nemainīgu orbītu ap Zemi. Tām bijušas ieejas - pietiekoši platas, lai pa tām varētu izkļūt un iekļūt lidmašīnas.”

3. Vanaparva. Te aprakstīti dievu uzbrukumi senajai Dvarakas pilsētai ar kosmiskajiem ieročiem. 3.grāmatā un/vai Bhagavatā puranā stāstīts kā dievi uzbrukuši no gaisa Krišnas aizstāvētajai pilsētai Dvarakai ar kādu labi bruņotu lidojošo aparātu – saubhu.
Eposa 1.grāmatā "Vanaparvā" sanskritologs profesors Kandžilals uzgājis 41 vietu, kur runāts par senajiem lidaparātiem. Grāmatā stāstīts par to kā Šiva aicina varoni Ardžunu viesoties pie viņa debesīs, tā viņi arī aizlido ar gaisakuģi. Tai pat grāmata arī kādu kauravu aicina lidot ar kuģi debesīs.
"O Tu, Kuru pēcteci, tas ļaunais cilvēks ieradies ar dieviem domātiem patstāvīgi braucošajiem ratiem, kas var braukt pa visurieni un pazīstami kā Saubhapura." (14.nod.15.-22.)
"Kad viņš pazuda no visu mirstīgo redzes lauka, augšā, augstu debesīs viņš pamanīja tūkstošiem dīvainu lidaparātu." (42.nod.30.-34.)
"Viņš iegāja dievišķā Indras mīļotajā pilī un ieraudzīja tūkstošiem dievu lidojošo ratu, daži stāvēja mierā, citi - kustībā." (43.nod.7.-12.)
"O Tu, Uparikara Vasu, ietilpīga lidojoša mašīna ieradīsies pie tevis." (63.nod.11.-19.)
"Pēkšņi apgaismojuši debesu jumu, līdzīgi liesmu mēlei bez dūmiem jebšu spīdošam meteoram mākoņos, parādījās debesu rati, kurus vadīja Matali." (165.nod. - Nivata Kavača Juddhaparva)
"Marutu grupas ieradās dievišķajos lidaparātos, un Matali paņēma mani sev līdzi lidojošajos ratos un parādīja man citus lidaparātus." (168.nod.10.-11.)
"Viņš uzdāvināja tam paškustošu lidojošo aparātu, pazīstamu kā Puspaka." (207.nod.6.9.)
"Dievi parādījās savos lidojošajos ratos, lai būtu klāt cīniņā starp Kripakāriju un Ardžūnu. Pat Indra, debesu valdnieks, parādījas savā lidaparātā un 33 dieviem līdzīgas būtnes līdz ar viņu." (274.un 275.nod.)
"Vanaparvas" XLII nodaļā Indralokagamanaparva teikts: "Kamēr Gudakeša, kavējoties pārdomās, mocījās neizlēmībā, no mākņiem, Matali vadīts, parādījās gaisa kuģis, vēl varenāks kā iepriekš. Viss debesu jums apgaismojās, tūdaļ visa apkārtne piepildījās ar murdoņu un dārdēšanu, līdzīgu pērkonam. No priekšas paša šausmīgākā izskata... spārnotas bultas debesu skaistumā un ugunis visā avā apžilbinošajālieliskumā, kā arī zibeņi un tutagudas [vārda nozīme nav saprotama], apgādāti riteņiem, un tie darbojās izdzenājot gaisu un izraisīja troksni, kas bija kā pērkoni no daudziem mākoņiem, - vss tas pavadīa debesu ratu atlidošanu.
Tajā tāpat arī bija mežonīgie nagi [nozīme nav skaidra, par nagiem mitoloģijā sauca garus, ka līdzīgi čūskām], ar karstām atverēm. Un debesu mašīna traucās augšup, it kā to vilktu tūkstoš zelta zirgu, un tā ātri sasniedza vēja ātrumu.
Jau visai drīz debesu mašīna kustējās jau ar tādu ātrumu, ka acij bija grūti tai sekot. Un Ardžūna tāpat uz debesu ratiem redzēja ko līdzīgu karoga mastam, izrotātu ar zaigojošu zelta ornamentu, - "karoga masts" laist`jās un izstaoja gaismu, līdzīgu tumša smaragda vizuļošanai.
XLIII nodaļā teikts, ka Dievu debesu pilsētā viņš "...redzēja citus debesu ratus, to tūkstošus, gatavus pēc dievu gribas dties ceļa, - tie stāvēja rindām savās vietās. bet pēc tam viņš ieraudzīja desmitiem tūkstošu tādu ratu, kas kustējās visos iespējamajos virzienos."
Zinātniskā fantastika: "Mahabhāratā" aprakstītas pilsētas Kosmosā, kuras rotē ap savu asi! Indiešu sanskrita pētnieks profesors Dr.Dileps Kumars Kanjijals par to ir pārliecināts: "Apraksti par daudzām pilsētām Visumā, kuras griezušās pašas ap savu asi, atrodamas Mahabhāratas grāmatā Vanaparva.

 4. Virataparva. "Virata grāmata."
 5. Udyogaparva.
 6. Bhishmaparva. "Bišmas grāmata."

 7. Dronaparva. "Drona grāmata." Pirms kariem ar dieviem asūras mitušas gan debesīs (kosmosā), gan uz zemes, gan zemzemes un zemūdens. "Mahābhāratas" grāmatas "Dronaparva" 62.pantā rakstīts: "Sākumā drosmīgajiem asūrām debesīs bija trīs pilsētas. Katra no šīm pilsētām bija liela un teicami izbūvēta. Viena bija no dzelzs, otra no sudraba un trešā no zelta. Zelta pilsēta piederēja Kamalaksam, sudraba - Taraksam un trešajā, kura izskatījās kā no dzelzs, pavēlnieks bija Vidzunmalins."

  8. Karnaparva. "Karna grāmata." Te rakstīts: "Mēs ieraudzījām debesīs kaut ko, kas atgādināja liesmojošu mākoni, līdzīgu uguns mēlēm. No tā iznira milzīga melna vimāna, kura gāza lejā daudzus mirdzošus (spīdošus) šāviņus. To radītā dārdoņa bija līdzīga tūkstoš bungām. Vimāna tuvojās zemei neiedomājamā ātrumā un izlaida milzumu šāviņu, kuri mirdzēja kā zelts, izlaida tūkstošiem zibeņu. Pēc tam sekoja spēcīgi sprādzieni un simti ugunīgu viesuļu. Karaspēku pārņēma panika, spradzienu nogalināti, krita zirgi, kaujas ziloņi un daudzi karavīri. Karaspēks metās bēgt un briesmīgā vimāna to vajāja, kamēr iznīcināja." Tā kā seno indiešu tekstos atrodamas ziņas par to, ka lidaparāti izmantoti arī militārās operācījās, tad nav ko brīnities, ka daži sanskrita teksti brīdina no tehnoloģiju ļaunprātīgas izmantošanas izraisītajām sekām un pat aizliedz to turpmāku izmantošanu.
Tā, piemēram, kādā sanskrita tekstā rakstīts sekojošais: "Šādu ierīču izgatavošanas paņēmieni jātur noslēpumā, lai šīs zināšanas nenonāktu necienīgu cilvēku rokās. Tāpēc zināšanas, kas nes tādus augļus, nedrīkst izpaust atklātībā, kā ari to izplatīšana jāpielīdzina noziegumam." Runa šajā gadījumā ir par lidaparātu būves noslēpumu.

  9. Šaljaparva. Shalyaparva - "Šalja grāmata."
10. Sauptikaparva. "Dusošo kareivju grāmata."
11. Striparva. "Sieviešu grāmata."
12. Šantiparva. Shantiparva - "Miera grāmata."
13. Anušasanaparva. Anushasanaparva - "Pamācību grāmata."
14. Ashvamedhikaparva. "Zirga upurēšanas grāmata."
15. Ashramavasikaparva.

16. Mausalaparva. Šeit esot sāstīts par pilsētu iznīcināšanu ar briesmīgiem ieročiem: visur mētājās stipri apdeguši līķi. Pārtika, ūdens un augi tika saindēti. Postījumi grāmatā piedēvēti Dievam.

17. Mahaprasthanikaparva. "Lielā ceļojuma grāmata."
18. Svargarohanaparva. "Debesbraukšanas grāmata."
19. Harivamsaparva. "Hari ģeneoloģijas grāmata." 

Saites.
Mahābhārata.

Malahija pareģojums

Armas (Īrijā) bīskapu Malahiju reiz piemeklējusi vīzija, ko viņš pierakstījis manuskriptā ar 112 rindiņām - "Pareģojums par pāvestiem," uzskaitot visus 112 turpmākos Romas pāvestus, kas valdīšot līdz pasaules galam. Malahijs nevienu nav nosaucis vārdā, bet veltījis tiem šifrētus apzīmējumus.

1139.-1140.gados Malahijs ceļojis caur Skotiju uz Romu, kur ticies ar pāvestu Inokentu II. Malahija pareģojumu saista tieši ar šo tikšanos.
1595.gadā benediktīņu mūks Arnolds de Vijons (Arnold Wion) esot uzgājis seno Malahija tekstu un grāmatā "Dzīvības koks" to publicēja. Lai gan kritiķi tieši Vijonu apsūdz viltojumā, pats Vijons pret seno tekstu izturējās visai kritiski. Viņu tekstā īpaši piesaistīja divi Malahija pareģotie notikumi. Pirmais notikums bija daudzās tiesas prāvas pret ķeceriem Eiropā, kas risinājās Vijona dzīves laikā un par ko Malahija tekstā bija raksītas frāzes.
Otrs pareģojums ir konkrētāks un tas saistīts ar 78.pāvestu Leonu XI, arī Vijona laikabiedru. Pareģojumā pāvests bija nosaukts par "ūdens cilvēku" - pāvests Romā valdīja tikai mēnesi un saskaņā ar Bībeli ūdens ir īslaicības simbols.

Pareģojuma saturs. Manuskripta tekstā pārsvarā tika vēstīts par pāvestiem, par kuriem Malahijs varēja zināt savas dzīves laikā. Tomēr izbrīnu izraisa tie biogrāfiskie dati, kurus manuskriptā viņš sniedzis par tiem pāvestiem, kas tikai vēl kāps Vatikāna tronī. Nākotnes pāvestu gaitas Malahija, līdzīgi Nostradamam, izteicis aforismu formā.

Pareģojumi par pāvestiem.
165.pāvests Celestīns II. "No pils uz Tibras" nosaukts, jo piedzimis Čitadekastellā pie Tibras upes. Valdīja tikai 5 mēnešis un 13 dienas.

78.pāvests Leons XI. Pareģojumā pāvests bija nosaukts par "ūdens cilvēku" - pāvests Romā valdīja tikai mēnesi un saskaņā ar Bībeli ūdens ir īslaicības simbols.

Urbāns VIII. Nosaukts kā "lilija un roze." Uzskata, ka šīs īsais epitets raksturo galveno politiski reliģisko procesu XVII gs. Eiropā - attiecību normalizācija starp angļu protestantiem (simbols - roze) un franču katoļiem (simbols - lilija).

97.pāvests Pijs VII. Malahijs raksturojis kā "nozagto ērgli." Napoleons I (viņa simbols - ērglis), ieslodzīja Piju VII cietumā, no kura tas iznāca un valdīja Vatikānā tikai pēc tam, kad Napoleons I varu bija zaudējis.

Pijs X. Malahijs viņu nodēvējis par "zvērojošu uguni." Tas esot tādēļ, ka Pijs X kvēli iestājās par baznīcas atjaunošanu.

Benedikts XV. "Vtuņe (krieviski) pazudusī ticība." Šī pāvesta varas laikā izcēlās I Pasaules karš, kas, piemēram, krievijā vainagojās ar lielienieku sarīkoto Oktobra apvērsumu un vispārēju ticības panīkumu.

Jānis Pāvils II. Malahijs - "Saules darbi." Esot strādājis visas Zemes ticīgo labā kā pati Saule (smaidiņš).

Benedikts XVI (XIII-???) nosaukts par "Olīvas slavu" (Gloria Olive), benediktīniešus, kuriem viņš pieder, dēvē par bolīviešiem.
Šo sarakstu turpina tikai vēl viens pāvesta vārds – Petrus Romanus, kura valdīšanas laikā pilsēta uz septiņiem pakalniem tikšot iznīcināta un tikšot spriesta Visaugstākā tiesa.

112.pāvests, Francisks. Pašreizējais pāvests, ar ko beidzas pravietojums. Malahijs: "Pēdējo Svētās Baznīcas vajāšanu laikā valdīs Romas Pēteris (Petrus Romanus), kas baros savu draudzi daudzu likstu vidū, pēc tam pilsēta uz septiņiem pakalniem tiks sagrauta, un Lielais Tiesnesis sāks tiesāt tautas. Beigas."

Kritika. Skeptiķi iebilst, ka pravietojums esot XVI gs. viltojums.  

Saites.
Svētais Malahijs (1094.-1148.g.).