Aliens

Franks, Iļja (1908.-1990.g.)

Krieviski - Илья Михайлович Франк.
Krievijas žīdu fiziķis.

Radniecība. Brālis - G.Franks.

Dzīvesgājums. Dzimis 1908.gada 23.oktobrī.
1930.gadā beidzis Maskavas universitāti, no 1940.gada šīs universitātes profesors.
1930.-1934.gados strādājis Valsts optikas institūtā.
1937.gadā kopā ar I.Tammu izveidojis Čerenkova-Vavilova starojuma teoriju, par ko 1958.gadā saņēmis Nobeļa prēmiju.
1934.-1970.gados strādājis PSRS ZA P.Ļebeģeva Fizikas institūtā.
Kopš 1957.gada Apvienotā kodolpētniecības institūta Neitronu fizikas laboratorijas direktors.
1960.gadā vadījis ātro neitronu impulsu reaktora būvi un palaišanu Apvienotajā kodolpētniecības institūtā.
Vienlaikus kopš 1971.gada strādāja PSRS ZA Kodolpētniecības institūtā.
1968.gadā kļuvis par PSRS ZA akadēmiķi.
Zinātniskie darbi fizikālajā optikā un kodolfizikā.
Staļina prēmija 1946. un 1954.gados, PSRS Valsts prēmija 1971.gadā.
Miris 1990.gada 22.jūnijā.

Saites.
Fizika un fiziķi.

Francijas institūts

L'Institut de France.
Galvenā oficiālā zinātniskā iestāde Francijā, atrodas Parīzē.

Dibināts 1795.gadā. Līdz 1806.gadam nacionālais zinātņu un mākslas institūts.

Tajā ietilpst 5 akadēmijas:
      -  Franču akadēmija, dibināta 1635.gadā. Pēta franču valodas problēmas. Pastāvīgais sastāvs - 40 locekļi;
      -  Inskripciju un daiļliteratūras akadēmija. Dibināta 1663.gadā. Pēta senās un austrumu valodas, viduslaiku dialektus, vēsturiskus jautājumus. 45 akadēmiķi (1975.g.);
      -  Zinātņu akadēmija. dibināta 1666.gadā. Līdz 1763.gadam Karaliskā ZA, XVIII-XX gs. sākumam Parīzes ZA. 10 nodaļas: matemātikas, mehānikas, fizikas, ķīmijas, kosmoloģijas, šūnu un molekulu bioloģijas, dzīvnieku un augu bioloģijas, cilvēku bioloģijas un medicīnas, ģeozinātnes, astronomijas un ģeofizikas nodaļas, 65 akadēmiķi;
      -  Mākslas akadēmija. Dibināta 1803.gadā. 5 nodaļas: glezniecības, tēlniecības, arhitektūras, gravīras, muzikālo kompozīciju nodaļas, 50 akadēmiķi;
      -  Humanitāro un politisko zinātņu akadēmija. dibināta 1832.gadā. 6 nodaļas: filozofijas, humanitāro un socioloģisko zinātņu, juridiskā, politekonomiskā, statistikas un finanšu, vēstures un ģeogrāfijas, vispārējā nodaļa, 50 akadēmiķu.

Francijas institūta akadēmiju zinātniskie izdevumi - "Annuaire," "Notices et Discours," "Comptes Rendus," "Memoires" u.c.

Saites.
Francija.

Franks, Gļebs (1904.-1976.g.)

Krieviski - Глеб Михайлович Франк.
Krievijas žīdu biofiziķis.

Radniecība. Brālis - I.Franks.

Dzīvesgājums. Dzimis 1904.gada 24.maijā.
1925.gadā beidzis Krimas universitāti.
No 1945.gada PSRS Medicīnas ZA korespondētājloceklis.
Kopš 1947.gada KP biedrs.
1948.-1951.gados PSRS Medicīnas ZA Biofizikas institūta direktors.
1949. un 1951.gados saņēma Staļina prēmijas.
No 1957.gada PSRS ZA Bioloģiskās fizikas institūta direktors.
1964.gadā kļuva par UNESCO Starptautiskās dzīvās šūnas pētīšanas organizācijas viceprezidents.
1966.gadā kļuva par PSRS ZA akadēmiķi un Starptautiskās astronautikas akadēmijas akadēmiķi.
Kopš 1973.gada Ungārijas ZA goda loceklis.
Kopš 1975.gada VDR ZA goda loceklis.
Pētījis ultravioletā starojuma biologisko iedarbību, nervu kairinājumu un muskuļu kontrakciju biofiziku.
Miris 1976.gada 10.oktobrī.
Pēc nāves 1978.gadā viņam piešķirta PSRS Valsts prēmija.

Saites.
Biofizika un biofiziķi.

Franks, Filips (1884.-1966.g.)

Philipp Frank.
Austriešu un amerikāņu filozofs, fiziķis - neopozitīvisma pārstāvis.

Dzīvesgājums. Dzimis 1884.gada 20.martā.
No 1912.gada Prāgas universitātes profesors.
1938.gadā emigrējis uz ASV, kur bijis profesors Hārvarda unversitātē. 
F.Franka uzskatus ietekmēja E.Maha, A.Puankarē un P.Diema idejas.
20.-30.gados pievienojās Vīnes pulciņam un loģiskā pozitīvisma virzienam.
F.Franks analizējis fizikas pamatjēdzienus un atbilstoši verifikācijas principam šo jēdzienu zinātnisko saturu nostatījis pretī to filozofiskajam skaidrojumam. Vēlāk atzinis filozofijas nozīmi cilvēces kultūras sistēmā, humanitāro zinātņu un dabaszinātņu atrautības pārvarēšanā. Pētījis relativitātes teorijas un zinātnes loģikas problēmas.
Miris 1966.gada 21.jūlijā.

Saites.
Filozofija un filozofi.
Fizika un fiziķi.