Aliens

Davitaja, Feofāns (1911.-1979.g.)

Detaļas: Publicēts Svētdiena, 19 Aprīlis 2026 09:42; Autors Redaktors

Gruzīniski - თეოფანე ფარნას ძე დავითაია.
Gruzīnu agrometeorologs un klimatologs.

Dzīvesgājums. Dzimis 1911.gada 15.septembrī.
1932.gadā beidzis Tbilisas Subtropu kultūru institūtu.
Kopš 1939.gada KP biedrs.
1951.gadā kļuvis par zinātņu doktoru.
1951.-1959.gados bijis PSRS Hidrometereoloģiskā dienesta galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks.
1960.gadā kļuvis par Gruzijas PSR ZA akadēmiķi.
No 1962.gada Gruzijas PSR ZA Ģeogrāfijas institūta direktors.
No 1963.gada Gruzijas PSR ZA Ģeozinātņu nodaļas vadītājs.
1966.gadā saņēmis Gruzijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumu.
No 1969.gada Gruzijas PSR ģeogrāfijas biedrības prezidents.
No 1972.gada Starptautiskās ģeogrāfu savienības viceprezidents.
1973.gadā saņēmis Valsts prēmiju par līdzdalību Kubas nacionālā atlanta sagatavošanā.
Pētījumi agroklimatoloģijā - klimata resursu novērtēšana dažādās dabas zonās, PSRS agroklimatiskā rajonēšana.
Miris 1979.gada 29.jūnijā.

Saites.
Klimatoloģija un klimatologi.

Dāvids Anahts (V gs.b.-VI gs.1.puse)

Detaļas: Publicēts Sestdiena, 18 Aprīlis 2026 22:55; Autors Redaktors

Armēņu filozofs ideālists, antīkās filozofijas Aleksandrijas skolas pārstāvis.

Dzīvesgājums. Dzimis V gs. beigās.
Balstīdamies uz Aristoteļa un jaunplatoniķu atziņām, Dāvids Anahts kritizēja skepticismu un sofistu relatīvismu. Atzina, ka filozofa uzdevums ir izzināt visu pasauli ar dabaszinātņu, matemātikas un teoloģijas palīdzību, bet filozofijas mērķis - rādīt ceļu cilvēku praktiskajai rīcībai un tikumiskajai pilnveidošanai.
Dāvida Anahta darbi veicinājuši antīkās filozofijas ideju nostiprināšanos armēņu viduslaiku filozofijā un teoloģijā.
Miris VI gs. 1.pusē.

Saites.
Filozofija un filozofi.

Davidovskis, Ipolits (1887.-1968.g.)

Detaļas: Publicēts Svētdiena, 12 Aprīlis 2026 10:53; Autors Redaktors

Krieviski - Ипполит Васильевич Давыдовский.
Krievu patoanatoms.

Dzīvesgājums. Dzimis 1887.gada 1.augustā.
1910.gadā beidzis Maskavas universitāti.
1930.-1968.gados vadījis Maskavas 2.Medicīnas institūta Patoloģiskās anatomijas katedru.
1940.gadā saņēmis Krievijas PFSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukumu.
1944.gadā kļuvis par PSRS Medicīnas ZA akadēmiķi.
1946.-1950. un 1957.-1960.gados bijis PSRS Medicīnas ZA viceprezidents.
1957.gadā saņēmis Sociālistiskā darba varoņa goda nosaukumu.
1964.gadā saņēmis Ļeņina prēmiju.
Darbi par infekcijas slimību un kara traumu patoloģisko anatomiju un patoģenēzi, vispārīgo patoloģiju, medicīniskās filozofijas problēmām.
Miris 1968.gada 11.jūnijā.

Saites.
Patologanatomija un patologanatomi.

Davids, Renē (1906.-1990.g.)

Detaļas: Publicēts Sestdiena, 18 Aprīlis 2026 15:22; Autors Redaktors

Rene David.
Franču jurists, salīdzinošās tiesību zinātnes pārstāvis.

Dzīvesgājums. Dzimis 1906.gada 12.janvārī.
II Pasaules kara laikā bija Pretošanās kustības dalībnieks.
No 1945.gada Parīzes universitātes profesors.
Kodificējis Etiopijas un Ruandas civillikumus. Viens no pirmajiem Rietumu tiesību zinātniekiem, kas pievērsies krievpadomju tiesību izpētei - "Mūsdienu galvenās tiesību sistēmas. Salīdzinošās tiesības" (1964.g.).
Miris 1990.gada 26.maijā.

Saites.
Tiesībzinātne.

Daukša, Mikolajs (~1527./1538.-1613.g.)

Detaļas: Publicēts Pirmdiena, 06 Aprīlis 2026 05:48; Autors Redaktors

Mikolajus Daukša.
Leišu valodnieks un tulkotājs, viens no lietuviešu rakstības izveidotājiem.

Dzīvesgājums. Dzimis ap 1527./1538.gadu.
Tulkojis no poļu valodas "Katehismu" (1595.g.) - pirmo grāmatu lietuviešu valodā, kas izdota Lietuvas teritorijā.
Ievērojamākais darbs - J.Vujeka sprediķu grāmatas tulkojums no poļu valodas 1599.gadā. Grāmatas ievadvārdos sniegta lietuviešu valodas izveides programma.
M.Daukša darbos iedibinājās lietuviešu literārā valoda.
Miris 1613.gada februārī.

Saites.
Lietuviešu valoda.