Dāls, Vladimirs (1801.-1872.g.)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 06 Septembris 2025 09:58
- Autors Redaktors
Krievu valodnieks un leksikogrāfs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1801.gada 22.novembrī.
1829.gadā beidzis medicīnas studijas Tērbatas universitātē.
No 1839.gada Pēterpils ZA korespondētājloceklis.
No 1863.gada Pēterpils ZA goda akadēmiķis.
Vācis apvidvārdus, pasakas, tautasdziesmas un parunas.
Nozīmīgākais darbs - "Dzīvās lielkrievu valodas skaidrojošā vārdnīca" ("Tolkovij slovarj živogo veļikorusskogo jazika," 1.-4., 1863.-1866.g., ... 1978.-1981.g.) ar vairāk kā 200 000 vārdu.
Publicējis krājumu "Krievu tautas sakāmvārdi" (1861.-1862.g., 1957.g.) ar vairāk kā 30 000 vienību.
Rakstījis par krievu valodas dialektiem, izveidojis šo dialektu pirmo klasifikāciju.
Ar pseidonīmuKazaks Luganskis publicējis stāstus, aprkastus un krievu tautas pasaku apstrādājumus.
Miris 1872.gada 4.oktobrī.
Saites.
Krievu valoda.
Krievu folklora.
Dālmane, Aina (1926.-2014.g.)
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 05 Septembris 2025 17:47
- Autors Redaktors
Ārste un histoloģe.
Dzīvesgājums. Dzimusi 1926.gada 8.aprīlī Vidrižu pagastā.
1951.gadā beigusi Rīgas Medicīnas institūtu.
Kopš 1954.gada RMI docētāja.
No 1961.gada KP biedre.
Kopš 1965.gada RMI Histoloģijas katedras vadītāja, vadījusi to līdz 1993.gadam.
1967.gadā ieguvusi medicīnas zinātņu doktora grādu.
No 1968.gada RMI profesore.
Aprakstījusi zīdītāju olnīcu funkcionālo morfoloģiju - folikulu atrēziju, granuloluteocītu sekretoro ciklu. Pētījusi dažādu glandulocītu aktivitātes morfoloģiskos kritērijus.
Mirusi 2014.gadā.
Saites.
Histoloģija un histologi.
Dinozauru olas
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 30 Augusts 2025 10:10
- Autors Redaktors
Daļa (laikam lielākā) dinozauru dēja olas.
Pirmās dinozauru olas uzietas Francijā 1859.gadā. Lielākās no uzietajām olām ir 2 pēdu (ap 60 cm) garas.
Raksti.
Katalonijā atrastas simtiem fosīlās dinozauru olas.
Saites.
Dinozauru virskārta.
Dalīšanas ierīce
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 30 Augusts 2025 10:55
- Autors Redaktors
Ierīce, kas metālapstrādes darbmašīnās nodrošina izpildelementu periodisku vai nepārtrauktu savstarpējo kustību - suprtu vai darbavārpstu pagriež par noteiktu leņķi, pārbīda par pinā pārvietojuma daļu u.tml.
Rotācijas dalītājkustību visbiežāk realizē ar manuāli vadāmu mehānismu universālo vai optisko dalītājgalvu. Mehāniskā dalīšanas ierīce ar dalītājdisku veic vienkāršo jeb tiešo dalīšanu, bet, izmantojot dalītājdisku ar maināmo zobratu sistēmu - diferenciālo dalīšanu. Automatizētās mašīnās darbvārpstu automātiski pagriež sprūdmehānisms, Maltas krusts, vienapgrieziena sajūgs vai dalītājdisks ar fiksatoru.
Dalīšanas ierīces lieto galvenokārt frēzmašīnās, izgatavojot zobratus, skrūves un gliemežvirsmas. Taisnvirziena dalītājkustību realizē, piemēram, frēzējot zobstieņus.
Saites.
Mehānika un mehāniķi.
Dalīšanās
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 30 Augusts 2025 08:13
- Autors Redaktors
Vienšūnas organismu un daudzšūnu organisma šūnu vairošanās veids.
Vienšūnas aļģēm un dzīvniekiem dalīšanās ir bezdzimumvairošanās veids: vecākorganisms sadalās 2 vai vairākās daļās, kas kļūst par jauniem indivīdiem. Baktērijām dalīšanās notiek pēc DNS pavediena dubultošanās (replikācijas), veidojoties šķērsiežmaugai mātšūnā. Vienšūņiem, kam tipisks kodols, piemēram, amēbām, dalīšanas ir līdzīga mitozei daudzšūnu organismā - izņēmums ir infuzorijas.
Daloties vairojas arī daži daudzšūnu organismi, piemēram, planārija. daudzšūnu organisms šūnu dalīšanās (mitoze, amitoze) ir to individuālās attīstības un dzimumvairošanās (mejoze) pamatā.
