Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Čūskķirzakas, čūskķirzaku dzimta

Pygopodidae.
Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta.

Dažāda lieluma čūskām līdzīgas ķirzakas - garums 12-75 cm. Priekškāju nav, vairākumam tikai pakaļkāju rudimenti. Aste gara, nometama. Pārsvarā nakts dzīvnieki. Pārtiek galvnokārt no bezmugurkaulniekiem. Dzīvo uz zemes, daļa ir tipiski racējdzīvnieki.

Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā 7 ģintis un 13 sugas.

Čurļonīte, Jadvīga (1899.-)

Lietuviski - Jadvyga Čiurlionytė.
Lietuviešu muzikoloģe.

Radniecība. M.K.Čurļoņa māsa. 

Dzīvesgājums. Dzimusi 1899.gada 17.decembrī.
No 1945.gada Lietuvas konservatorijas pedogoģe.
1948.-1958.gados Lietuvas konservatorijas tautas mūzikas kabineta dibinātāja un vadītāja.
1965.gadā saņēmusi Lietuvas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.
No 1969.gada mākslas zinātņu doktore un Lietuvas konservatorijas profesore.
Pētījusi lietuviešu muzikālo folkloru - pierakstījusi ap 4000 lietuviešu tautasdziesmu.
Sarakstījusi grāmatu "Atmiņas par M.K.Čurļoni" (1970.g., latviski 1975.g.).

Saites.
Lietuviešu folklora.

Čunčiņš

Phylloscopus collybita.
Lapuķauķu ģints sugas putns.

Neliels putns - masa ap 7 g. No ļoti līdzīgā vītīša atšķiras ar lidspalvu garumu attiecībām, kāju krāsu un dziesmu. Latvijā ļoti bieži - mežos ar bagātīgu pamežu, parkos, dārzos. Ligzdo biezās eglītēs, žagaru kaudzēs, zālē.

Saites.
Lapuķauķu ģints.

Čurkstes

Delichon, Riparia.
Bezdelīgu dzimtas putni.

Ģintī Delichon - 3 sugas. Latvijā 1 suga - čurkste (Delichon urbica). Ļoti bieži apdzīvotās vietās. Perē divreiz gadā. Ligzda no dubļiem, parasti pajumtēs.

Ģintī Riparia - 4 sugas. Latvijā 1 suga - krastu čurkste (Riparia ripria). Bieži ligzdo kolonijās stāvos ūdenstilpju krastos un karjeros, pašraktās alās. 

Abas sugas ziemo Āfrikā.

Saites.
Bezdelīgu dzimta.

Čūla

Ulcus (latīņu val.).
Ādas vai gļotādas defekts, kam raksturīga lēna sadzīšana.

Čūlu var izraisīt vispārēji traucējumi - vielmaiņas traucējumi, iekšējās sekrēcijas traucējumi, nervu sistēmas slimības, un dažādi fktori, ks iedarbojas vietēji - mehāniskie vai ķīmiskie kairinājumi, infekcija, apstarojums, nerva bojājums, asinsrites traucējums.

Biežāk čūlas gaita ir hroniska, retāk - akūta. Čūlai var būt dažāda forma, lielums un dziļums. Visbiežāk čūla ir kuņģī, divpadsmitpirkstu zarnā, apakšējās ekstremitātēs.

Ārstēšana atkarīga no cēloņa.

Saites.
Čūlas slimība.