Čudakovs, Aleksandrs (1921.-)
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 07 Jūnijs 2025 17:14
- Autors Redaktors
Krievu fiziķis.
Radniecība. Tēvs - J.Čudakovs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1921.gada 16.jūnijā.
1946.-1971.gados strādājis PSRS ZA Fizikas institūtā.
1947.gadā beidzis Maskavas universitāti.
Kopš 1966.gada PSRS ZA korespondētājloceklis.
No 1971.gada strādāja PSRS ZA Kodolpētniecības institūtā.
Čozēnija, čozēniju ģints
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 31 maijs 2025 08:41
- Autors Redaktors
Chosenia.
Vītolu dzimtas ģints.
Tālajos Austrumos, Sahalīnā, Ziemeļķīnā, Korejas pussalā un Japānā.
Tikai 1 suga - čozēnija (Chosenia arbutifolia). Liels ātraudzīgs, vītoliem līdzīgs koks, kas atšķiras ar 2 irbuļiem. Spraudeņi neapsakņojas. Izmanto celtniecībā. Introducēta Latvijā.
Saites.
Vītolu dzimta.
Čipstes, čipstu ģints
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 05 maijs 2025 22:02
- Autors Redaktors
Anthus.
Cielavu dzimtas ģints.
34 sugas, Latvijā - 5.
Koku čipste. Anthus trivialis. Ļoti bieži, mežos, krūmājos, arī purvos. Ligzdo uz zemes.
Pļavu čipste. Anthus pratensis. Bieži, mitrās pļavās un pusrvos. Ligzdo uz zemes.
Stepes čipste. Anthus cmpestris. Reti, smilšainās vietās. Ligzdo uz zemes.
Sarkanrīkles čipstes. Anthus cervinus. Ļoti reti ceļo cauri Latvijai.
Ūdens čipstes. Anthus spinoletta. Ļoti reti ceļo cauri Latvijai.
Saites.
Cielavu dzimta.
Čitaja, Georgijs (1890.-1986.g.)
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 06 maijs 2025 23:02
- Autors Redaktors
Gruzīniski - გიორგი ჩიტაია.
Gruzīnu etnogrāfs.
Dzīvesgājums. Dzimis 1890.gada 10.novembrī.
1958.gadā kļuvis par vēstures zinātņu doktoru.
No 1969.gada Gruzijas PSR ZA akadēmiķis.
Pētījis gruzīnu u.c. Kaukāza tautu etnoģenēzi, to materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskos sakarus ar Tuvo Austrumu tautām, zemkopības specializāciju un sistēmu. Publicējis darbus par vispārējās etnogrāfijas problēmām, pētniecības metodiku.
Miris 1986.gada 28.augustā.
Saites.
Etnogrāfija un etnogrāfi.
Čīles salpetris
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 02 maijs 2025 07:32
- Autors Redaktors
Dabiskie nitrāti.
Rodas no organiskajām atliekām, galvenokārt putnu mēsliem, tām pārveidojoties izteikti sausa klimata apstākļos Čīles piekrastes tuksnešos un salās. Izmanto galvenokārt par slāpekļa minerālmēsliem.
