_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Čičikastenanga
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 14 Aprīlis 2026 17:48
- Autors Redaktors
Chichicastenango. Vietējie sauc saīsināti par Čiči.
Pilsēta Gvatemalā, kiču maiju kultūras centrs.
Vēsture. XVII-XVIII gs. šeit dzīvoja spāņu mūks Fernando Himeness. 1701.gadā, ieradies Sv.Toma baznīcā, ķērās pie šejienes rakstītā materiāla rediģēšanas. Pēc ilgas klejošanas šie materiāli nonāca Sankarlosas universitātē, gadsimta vidū paslepus aizvesti uz Franciju un tad no jauna atklāti 1941.gadā. Raksti izrādījās maiju eposs - Popol Vuh.
Aplūkojamie objekti. Šeit dzīvojošie kiču maiji izmanto kristiešu baznīcas saviem rituāliem. Katru svētdienu paugurā pie pilsētas tiek ziedots auglības dieva Alkslka veidola priekšā.
Šeit ir divas katoļu baznīcas, kas celtas konkistadoru ierašanās laikā un darbojas joprojām. Mazākajā – El Calcvario, baltajiem ieeja liegta.
Sv.Toma baznīca. Lielākā ir Sv.Toma baznīca, kas paceļas pāri tirgus laukumam un augstas kāpnes ved uz tās ieeju. Uz pakāpieniem deg tradicionālais uguns altāris, svētceļnieki dedzina kvēpināmās nūjiņas, izlūgdamies piedošanu maiju gariem, kas sargā ieeju templī. Tas esot veltīts maiju zemes dievībai. Baznīcas vidū ir maiju altāri, uz kuriem dedzina sveces un kvēpināmās nūjiņas, lai godinātu senčus un šamaņus. Piestiprināts pie gala sienas karājas milzu krusts. Tas ir burvju „runājošais” krusts no maiju mitoloģijas, un tā dēļ XIX gs. notika liela sacelšanās pret spāņiem.
Kofrādas. Čičikastenangā ir reliģiskās brālības – cofradias. Tieši pateicoties tām 1702.gadā dominikāņu mūks ieguva kiče maiju eposa Popol Vuh manuskriptu, un tas kļuva pazīstams pasaulei.
Kolorīti vietējie indiāņu tirdziņi.
Saites.
Gvatemala.
Četumala
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 26 Oktobris 2025 00:00
- Autors Redaktors
Kvintanarū provinces administratīvais centrs, izejas vārti uz Belīzu.
Vēsture. Ar to pašu maiju Šivu dinastijas palīdzību konkistadori vairākās lielās kaujās sakāva vēl nepakļāvīgos maijus. Vecākais no Montehiem tais notikumos ņēma tikai epizodisku dalību - viņš atkal devās uz tagadējās Kvintanarū piekrasti un dibināja jau septīto Salamanku pēc kārtas - Salamanku de Uimilu - tagadējo Četumalu. Tomēr teritoriju, kas atradās aiz tās, Monteho tā arī nespēja pakļaut.
No visām dibinātajām Salamankām tikai nedaudzas - Merida un Četumala, uzplauka.
Aplūkojamie objekti.
Maiju muzejs.
Saites.
Kvintanarū province.
Čuna
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 21 Jūnijs 2025 13:29
- Autors Redaktors
Augštecē - Uda.
Tasajevas satekupe Angāras baseinā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā.
Garums - 1263 km.
Baseins - 56 800 kvkm.
Gada notece - 9,5 kubkm.
Sākas Austrumsajānos Udaas grēdā (augštecē dēvē par Udu), tek pa Vidussibīrijas plakankalni, krāčaina.
Jaukta ūdens pieplūde. Ledus sega no oktobra līdz maijam. Pludināšana. Krastā Ņižņeudinska.
Saites.
Upes.
Čusovaja
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 05 Jūlijs 2025 00:52
- Autors Redaktors
Upe Volgas baseinā, Kamas pieteka.
Atrodas galvenokārt Krievijas Jekaterineburgas un Permas apgabalos.
Garums - 592 km.
Baseins - 23 000 kvkm.
Gada notece - 7 kubkm.
Sākas Vidusurālu austreņu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē augšpus Permas. Vidustecē vietām kanjonveida ieleja (stāvkrasti), lejtecē līdzenuma upe.
Pietekas: Koiva, Usjva, Silva (ietek ūdenskrātuvē).
Ledus sega no novembra līdz aprīlim.
Izmanto Jekaterinburgas rūpnieciskā rajona ūdensapgādei. Kuģojama lejpus Čusovasjas pilsētai, pludināšana, tūrism,
Saites.
Upes.
Čulima
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 21 Jūnijs 2025 13:21
- Autors Redaktors
Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas pieteka.
Garums - 1799 km.
Baseins - 134 000 kvkm.
Gada notece - ap 25 kubkm.
Čulima veidojas satekot Belajai un Čornajai Ijusām, kas sākas Kuzņeckas Alatava austreņu nogāzē. Līdz Ačinskai kalnu upe. Vidustecē Čulimas-Jeņisejas ieplakā zarojas, lejteces palienē lielākais platums 10 km - daudz vecupju un ezeru.
Pietekas: Urjupa, Kemčuga, Kija, Ulujula.
Pārsvarā sniegūdeņu pieplūde. Ledus sega no novembra sākuma līdzmaijam, pali līdz jūlijam. Zvejniecība. Kuģojama 1173 km, pludināšana.
Saites.
Upes.
