Aliens

Reģistrācija

Madžedbebes grotas apmetne

Detaļas: Publicēts Sestdiena, 28 Marts 2026 07:50; Autors Redaktors

Madjedbebe.

Pagaidām senākais drošais cilvēka klātbūtnes pierādījums Austrālijā ir kontinenta ziemeļos atklātā Madžedbebes grotas apmetne, kur atrastie beržamakmeņi, izmantojot radioaktīvā oglekļa un optiski stimulētas luminescences metodes, datēti ar laiku no 68 700 līdz 50 400 gadiem pirms mūsdienām. Cilvēku atliekas Medžedbebē atrastas netika, tāpēc nav droši zināms, pa kādu ceļu tie ieradušies. Ģeogrāfiskais novietojums runā par labu ziemeļu ceļa plūsmai.

Saites.
Austrālijas kontinents.

Melanhtons, Filips (1497.-1560.g.)

Detaļas: Publicēts Piektdiena, 20 Marts 2026 13:00; Autors Redaktors

Glezna „Filipa Melanhtona portrets” ar rāmi. XIX gs. vidus. Vācbaltu gleznotāja Gustava Vilhelma Rozenberga gleznotais teologa reformācijas kustības dalībnieka Filipa Melanhtona (1497.-1560.g.) portrets tapis, izmantojot XIX gs. gravīru paraugus, darināts eļļas tehnikā uz audekla. Glezna ievietota sudrabotā koka rāmī. Audekla aizmugurē teksts ar portretētā atšifrējumu un ziņu par gleznas dāvinājumu 1847.gadā, uz gleznas virsmas autora iniciālis R. Atrodas Opekalna luterāņu baznīcā (Jaunlaicenes pagasts).

Muhu pilskalns

Detaļas: Publicēts Svētdiena, 08 Februāris 2026 09:41; Autors Redaktors

Piecu gadu laikā Sāmsalas Vēstures izpētes fonds “Osiliana” arheoloģiski pētījis virkni Sāmsalas senvietu, lielākie darbi veikti Valjalas un Peides pilskalnos, bet pētīti arī Kārmas, Muhu un Asvas pilskalni.

Medības

Detaļas: Publicēts Trešdiena, 25 Februāris 2026 13:10; Autors Redaktors

Bronzas laikmetā aktīvi tika medīti; tauri, sumbri, brieži, stirnas, mežacūkas, šo sugu populācija bija attīstījusies mērenajās klimatiskajās zonās, līdz ar cilvēku skaita pieaugumu šajās teritorijās dzīvnieku skaits pastāvīgi samazinājās. Vienīgi Eiropas ziemeļos un ziemeļaustrumos, kur bija neskarti meži dzīvnieku populācija nemainījās. Ir pierādījumi arī tam, ka šajā laika tika medīti arī kažokzvēri, pārsvarā bebri. Spriežot pēc alu zīmējumiem medībās tikušas izmantotas dažādas metodes: pakaļdzīšanās ar šķēpiem, slēpņi, lamatas, tīkli un nenoskaidrots ieroča veids līdzīgs bumerangam.
Interesanti fakti norāda uz jūrsaimniecības apgūšanu, piemēram, roņu un vaļu medniecība pie Dānijas krastiem, tomēr zivju ķeršana palika galvenā nodarbošanās Ziemeļeiropas tautām. Zivis ķēra gan no laivām, gan no kuģiem, par to liecina daudzie atrastie zīmējumi Zviedrijā, Somijā un Karēlijā.
Tomēr kuģi un laivas nebija vienīgie pārvietošanās līdzekļi bronzas laikmetā, kas plaši tika pielietoti Vidusjūrā, Ziemeļu un Baltijas jūrā. Otrs svarīgākais pārvietošanās līdzeklis bija riteņu transports - rati un pajūgi. Sākumā tika izmantoti apaļkoka riteņi, bet vēlāk spieķu riteņi. 2.g.t.p.m.ē. tie bija plaši izplatīti visā Eiropā. Saglabājušies kalnu zīmējumi ar divjūgu ratiem un tajā iejūgtiem vēršiem vai zirgiem. Ziemā aktīvi tika izmantotas ragavas un slēpes.