Aliens

Dalmonte, Toti (1893.-1975.g.)

Toti Dal Monte, īstā vārdā - Antonieta Menegelli (Antonietta Meneghelli).
Itāļu koloratūrsoprāna dziedātāja.

Dzīvesgājums. Dzimusi 1893.gada 27.jūnijā.
Studējusi Venēcijas konservatorijā.
1916.gadā debitējusi teātrī "La Scala." 
Dzuiedājusi dažādos pasaules operteātros.
No 1936.gadā bijusi arī dramatiska aktrise.
No 1943.gada dziedāšanas pedogoģe Milānā, Romā un Venēcijā.
Lomas: Džilda Dž.Verdi  "Rigoleto" un Violeta Dž.Verdi "Traviatā," Lučija G.Doniceti "Lučijā di Lammermūrā" un G.Doniceti "Lindā di Šamuni."
Sniegusi viesizrādes arī PSRS, pirmo reizi 1931.gadā.
Mirusi 1975.gada 26.janvārī.

Saites.
Itāļu mūzika.

Dvīņu kults

Māņticīga attieksme pret dvīņu dzimšanu un pret viņiem pašiem.

Dvīņi esot mitoloģiskā diena un nakts, ziema un vasara, ausma un riets, tie simbolizējot eksogāmo fratriju un tos varot uzlūkot par tabu pārkāpējiem - par to dvīņus gan ciena, gan no tiem bīstas. Nav skaidrs, kāds sakars ir māņticīgām bailēm no dvīņiem un mitoloģiskajiem nostāstiem par tiem kā pasaules radītājiem.
Tādi ir Asvinu dvīņi indiešu mitoloģijā.

Saites.
Dvīņi.

Dalmācija

Dalmacija, latīniski - Dalmatia. Nosaukums no te senatnē dzīvojošās illīriešu dalmātu cilts.
Vēsturisks novads Balkānos, Adrijas jūras austreņu piekrastē, mūsdienu Horvātijas teritorijā.

Platība - ap 15 500 kvkm.

Vēsture. Senatnē Dalmācijas teritorijā dzīvoja illīriešu dalmātu cilts, no kā arī novada nosaukums.
Kopš VI gs. Dalmācijā dzīvoja slāvi.
Mūsu ēras sākumā bija Romas province.
No VI gs. bija pakļauta Bizantijai.
No XII gs. bija Ungārijas valdīšanā.
1420.-1797.atradās Venēcijas republikas īpašumā.
1797.-1918.gados piederēja Austrijai. 
No 1918.gada ietilpa Serbu, horvātu un slovēņu karalistē (no 1929.gada - Dienvidslāvija).
Kopš 1945.gada ietilpst Horvātijā, bet dienvidu daļa - Melnkalnē.

Dalmācijas piekraste. Tā ir Horvātijas sirds, viena no saulainākajām vietām Eiropā. Te valda Vidusjūras reģionam tipisks klimats.

Dubrovnika. Adrijas pērle, UNESCO sarakstā. Līdz 1991.gadam bija viena no skaistākajām Dalmācijas pilsētām, aizsargmūru ieskauta.
VII gs. pilsētu dibinājuši bēgļi no romiešu Epidauras (tagadējās Cavtatas). Vecpilsētas lielākā daļa pārbūvēta pēc 1667.gada zemestrīces.
Vārds "karantīna" esot radies Dubrovnikā, kad mēra epidēmijas laikā cilvēkiem 40 dienas bija jādzīvo uz kādas no tuvējām salām, līdz tiem ļāva izkāpt Dubrovnikas krastā.
1991.gada oktobrī serbi apšaudījuši ar artilēriju pilsētu no jūras(?).1992.gadā pilsoņu kara laikā serbu artilērija mērķtiecīgi postīja kultūras pieminekļus. Tagad ar UNESCO palīdzību notiek atjaunošana. Pēdējā kara laikā serbi apšaudīja pilsētu ar artilēriju tā, lai sāviņi kristu no augšas, jo biezajiem mūriem cauri izsisties tie nevarēja. Gāja bojā vairāk par 200 cilvēkiem.
      Stari Grada. Vecpilsēta. Ar marmoru bruģētas ielas.
      XV gs. sinagoga. Otra vecākā Eiropas sinagoga (pirmā – Prāgā). Adrijas pērle. Līdz 1991.gadam bija viena no skaistākajām Dalmācijas puilsētām.

Saites.
Balkāni.

Dalīns, Ūlovs (1708.-1763.g.)

Olof von Dalin.
Zviedru rakstnieks.

Dzīvesgājums. Dzimis 1708.gada 29.augustā.
Galvenajā darbā "Sāga par zirgu" (1740.g.) alegoriski attēlojis zviedru tautas dzīvi.
Episkajā poēmā "Zviedru brīvība" (1742.g.) vērsies pret monarhijas patvaļu.
Satīrās kritizējis aristokrātiju.
Anakreontiskajā dzejā izmantojis zviedru tautasdziesmu motīvus.
Traģēdijā "Brunhilde" (1738.g.) un komēdijā "Skauģis" (1738.g.) ir franču klasicisma ietekme.
Sarakstījis arī "Zviedru valsts vēsturi" (1747.-1762.g.).
Miris 1763.gada 12.augustā.

Saites.
Zviedru literatūra.