Aliens

Reģistrācija

Austronēzieši

Detaļas: Publicēts Sestdiena, 28 Marts 2026 08:41; Autors Redaktors

Metandunas alu cilvēki apmeklējuši un apgleznojuši tās sienas arī vēlāk. Šajos, plaukstu attēlus daļēji pārklājošos jaunākajos zīmējumos, kas arī vizuāli ir daudz izteiksmīgāki un labāk saglabājušies, redzams kāda vistveidīga (Gallus sp.), iespējams domestificēta, putna siluets, kam blakus attēlots cilvēks, kas paceltā rokā tur kādu priekšmetu. Raksta autori šos zīmējumus saista ar austronēziešu valodās runājošiem neolīta sabiedrības (t.i. tādas, kurā ir vērojamas sociālā noslāņojuma pazīmes; kas nepazīst metāla rīkus, bet ir sasniegusi samērā attīstītas akmens apstrādes prasmes un kura vismaz daļēji piekopj lopkopību un/vai zemkopību) ienācējiem, kas reģionā ieradās III gadu tūkstoša beigās un II gadu tūkstoša sākumā pirms mūsu ēras. Stilistiski līdzīgs zīmējums – cilvēka figūra, kas kaut ko tur abās rokās – atrasts arī no Metandunas alas netālajā Pominsas alā. Šis zīmējums datēts ar minimālo vecumu 3900 gadi un, iespējams, ir senākā liecība par austronēziešu klātbūtni Vollesa reģionā.

Sites.
Austronēziešu valodu saime.

Apotropisks

Detaļas: Publicēts Sestdiena, 28 Marts 2026 06:50; Autors Redaktors

Ļaunumu atvairošs.

Vadoties pēc etnoarheoloģiskām paralēlēm, pētnieki izteikuši arī versiju, ka plaukstas nospiedums alu mākslā varēja tikt izmantots kā apotropisks līdzeklis.

Āpija ceļš

Detaļas: Publicēts Svētdiena, 01 Februāris 2026 20:45; Autors Redaktors

Via Appia.
Pirmo nozīmīgāko militāro lielceļu, kas tā izbūves iesācēja, Romas cenzora Āpija Klaudija Ceka vārdā nosaukts par Āpija ceļu, romieši uzbūvēja 312.gadā pirms mūsu ēras, lai Samnītu karu laikā (326.–304. p.m.ē.) varētu ātri pārvietot karaspēku uz Dienviditāliju.

Saites.
Romiešu ceļi.

Asvas pilskalns

Detaļas: Publicēts Svētdiena, 08 Februāris 2026 09:41; Autors Redaktors

Piecu gadu laikā Sāmsalas Vēstures izpētes fonds “Osiliana” arheoloģiski pētījis virkni Sāmsalas senvietu, lielākie darbi veikti Valjalas un Peides pilskalnos, bet pētīti arī Kārmas, Muhu un Asvas pilskalni.

Āpijs Klaudijs Ceks

Detaļas: Publicēts Svētdiena, 01 Februāris 2026 20:42; Autors Redaktors

Pirmo nozīmīgāko romiešu militāro lielceļu, kas tā izbūves iesācēja, Romas cenzora Āpija Klaudija Ceka vārdā nosaukts par Āpija ceļu (via Appia), romieši uzbūvēja 312.gadā pirms mūsu ēras, lai Samnītu karu laikā (326.–304. p.m.ē.) varētu ātri pārvietot karaspēku uz Dienviditāliju.

Saites.
Cenzori.