Kukurūza
Ir atrastas liecības, ka kukurūza kā kultūraugs domestificēts pirms 8700 gadiem Balsas ielejā Meksikā, un tas izaudzēts no savvaļas auga teosinte.
Vēsture. Saskaņā ar senajiem mītiem, kukurūzu cilvēkiem uzdāvinājuši dievi.
Senās Peru iedzīvotāji jau ap 2700.g.pmē. sistemātiski audzēja kukurūzu - Varmejas graudu glabātava.
Padomju vēsturiskajā telpā cilvēki kukurūzu saista ar toreizēja PSRS līdera Ņikitas Hruščova aktivitātēm, pēc kura rīkojuma Padomju Savienībā strauji palielināja kukurūzas audzēšanu.
Gada kopējā šī auga raža pasaulē ir ap 800 miljoniem tonnu (vairāk ievāc tikai cukurniedres). Galvenie kukurūzas audzētāji - ASV un Ķīna. ASV no šo augu serdēm mēdz izgatavot pīpes. Tās nekalpo ilgi, taču ir ļoti lētas.
Kukurūzas ēdieni. Kukurūzas sastāvā ir līdz 72% cietes.
No kukurūzas gatavo tradicionālo amerikāņu produktu - popkornu.
Izaudzēta daudzvālīšu kukurūza.
Dīvainā kukurūza! Kukurūzai nav savvaļas priekšteča. Viņa nevar vairoties pati izsējoties, nevar nokļūt savvaļā. Kukurūzas pavairošanai vajadzīga saprātīga būtne. Saskaņā ar senajiem mītiem, kukurūzu cilvēkiem uzdāvinājuši dievi.
Amerikāņu ģenētiķis un Nobeļa prēmijas laureāts Dž.V.Bīdls teicis 1958.gadā: "Kukurūzā samaisīts dīvains ģenētisks kokteilis, un atrast precīzu šī auga priekšteci uz Zemes nav iespējams."
Aplūkojamie objekti.
Varmejas kukurūzas glabātuve. Atklāta Peru, 4700 gadu veca. Atklāta pie Varmejas pilsētiņas (250 km uz ziemeļiem no Limas). Tā sastāv no 46 ietilpīgiem nodalījumiem, kas celti no akmens. Vecākā no tādām Peru atklātajām būvēm. Zinātnieki konstatējuši, ka šie kukurūzas graudi pārstāv 3 "tīri peruāniskas" šīs kultūras varietātes.
Raksti.
Meksikā savvaļas kukurūzā atklāti modificēto celmu gēni.
Saites.
Kultūraugi.
