Aliens

Pētījums: kokaīna lietošana Eiropā aizsākusies jau XVII gadsimtā

Milānas universitātes zinātnieki atklājuši kokaīna pēdas divu pilsētas slimnīcas kapenēs XVII gadsimtā apglabāto indivīdu smadzeņu audos. Izdevuma “Journal of Archaeological Science” 2024.gada oktobra numurā publicēta pētījuma rezultāti liek pārskatīt kokaīna lietošanas sākumu Eiropā, ko līdz šim attiecināja uz XIX gadsimtu.

Madžiores hospitālis – Itālijas vecākā slimnīca

Līdz pat mūsdienām pastāvošā (kopš 1939.gada no vēsturiskajām telpām pārcelta uz citu vietu, tagad senajā slimnīcā darbojas Milānas universitāte) Milānas slimnīca Madžiores hospitālis (Ospedale Maggiore), saukta arī Ca’Granda, ir viena no vecākajām Itālijas ārstniecības iestādēm. Nabadzīgajiem ļaudīm domāto slimnīcu 1456.gadā dibināja Milānas hercogs Frančesko Sforca.

XVII gadsimtā Milānas Madžiore bija viena no pirmajām slimnīcām Eiropā, kas specializējās nabadzīgo un kroplo pilsētnieku akūto saslimšanu ārstniecībā. Gandrīz visu XVII gadsimtu, no 1637. līdz 1698.gadam, slimnīcā mirušos apglabāja Beata Vergine Annunciata baznīcā tieši šim mērķim ierīkotās kapenēs, kas sastāvēja no 14 pazemes telpām. Tiek lēsts, ka kapenēs atrodas apmēram 2,9 miljoni sajauktu kaulu no apmēram 10 000 indivīdu. Šis milzīgā apjoma osteoloģiskais materiāls ir īsta zelta bedre bioarheoloģiskiem un sociālantropoloģiskiem pētījumiem gan par XVII gadsimta milāniešu veselību, ikdienas dzīvi un paradumiem, gan par sava laika ārstniecības metodēm un līdzekļiem.

Kokas krūma lapu lietošanas vēsture

No Dienvidamerikā augošā kokas krūma (Erythroxylum coca) lapām ekstrahētie kokaīna hidrohlorīda sāļi ir viena no mūsdienās visplašāk lietotajām narkotiskajām vielām – ar to saistās apmēram 1/5 daļa no pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu. Tomēr, kā norāda aplūkojamā pētījuma autori, līdz šim bija maz zināms par kokaīna lietošanas pirmsākumiem Eiropā.

Pirmie eiropieši, kas iepazinās ar kokas lapu lietošanu, bija spāņi, kas 1XV gadsimtā sāka Dienvidamerikas iekarošanu. Viņi novēroja, ka peruāņi un citas indiāņu tautas audzē un lieto kokas lapas, uzskatot, ka tās remdē slāpes, uzlabo gremošanu, vairo vispārējo labsajūtu un ārstē dažādas saslimšanas. Sajūtot kokas lapu košļāšanas iedarbību, spāņi sāka tās lietot arī paši, taču eksportētas uz Eiropu kokas lapas tikpat kā netika. Pirmkārt dēļ pieprasījuma trūkuma un, otrkārt, dēļ grūtībām tās saglabāt nebojājušās garajā jūras ceļā. Daži kokas krūmi gan nonāca Eiropā kā eksotisko Jaunās pasaules augu paraugi. Zināms, piemēram, ka tādi XVIII gadsimta vidū bijuši franču botāniķa Žozefa de Jusī kolekcijā.

Pētījums

Kā liecināja zinātniskā nozares literatūra un līdzšinējie arheotoksikoloģiskie pētījumi, Eiropa iepazinās ar kokaīnu tikai XIX gadsimtā, kad tika atklāts, kā sintezēt koncentrētus, viegli uzglabājamus kokaīna hidrohlorīda sāļus. Tomēr, tā kā Milāna XVII gadsimtā atradās Spānijas Hābsburgu pakļautībā un tai ar Jauno pasauli bija izveidojušies regulāri tirdznieciski sakari, kuru ietvaros uz Eiropu ceļoja gan dažādi eksotiskie augi, gan zināšanas par to lietošanu, pētījuma autori nolēma pārbaudīt vai bioloģiskas liecības par iespējamu kokaīna kā ārstniecības līdzekļa izmantošanu nav saglabājušās Madžiores kapenēs esošajās milāniešu mirstīgajās atliekās.

Pētījumā tika izmantoti jau iepriekš pētīti, no kapenēm atlasīti 8 galvaskausi, kuros bija saglabājušies smadzeņu audi un vienas smadzenes, kas turpat tika atrastas bez galvaskausa. Iepriekšējā, 2023.gadā publicētā pētījumā, veicot arheotoksikoloģiskās analīzes, tika noskaidrots, ka, ārstējot sifilisu, Madžiores ārsti slimniekiem īsi pirms to nāves devuši vielas, kuru sastāvā bija kodeīns, morfīns, noskapīns un papeverīns. Šīs vielas ir atrodamas miega jeb opija magones sastāvā un tas bija viens no farmakoloģiskajiem līdzekļiem, kas bija iekļauts slimnīcā XVII gadsimtā izmantoto ārstniecības rokasgrāmatu saturā.

Toksikoloģiskajās analīzēs atklājās, ka divās no deviņām smadzenēm ir atrodami kokas krūma augu lapu komponenti – kokaīns, benzoilekgonīns (kokaīna neaktīvais metabolīts) un higrīns. Vienas smadzenes piederēja apmēram 30-45 gadus vecam vīrietim, kura galvaskausā bija konstatētas patoloģiskas terciārā (t.i. - pēdējās stadijas) sifilisa pazīmes, bet otras bija atsevišķi bez galvaskausa atrastās smadzenes tāpēc tām dzimumu un vecumu noteikt nevarēja.

Izvērtējot iespējamību, ka XVII gadsimta milāniešu smadzenēs atklātās vielas varētu būt radušās no ārējas cilmes jaunāka laika kokaīna piesārņojuma, autori norāda uz vairākiem faktoriem. Pirmkārt, no kapenēs blakus esošiem 9 galvaskausiem (smadzenēm) kokas lapu komponentus atklāja tikai diviem. Otrkārt - benzoilekgonīns ir organisks metabolīts, kas no kokaīna veidojas aknās. Treškārt – sintētiskā kokaīna lietotājiem organismā nav atrodams higrīns, jo šis alkoloīds sintēzes procesā tiek zaudēts. Respektīvi – higrīna klātbūtne paraugos viennozīmīgi liecina, ka attiecīgie indivīdi ir košļājuši vai citā veidā (kā uzlējumu) lietojuši kokas krūma lapas. Pētnieki arī atzīmē, ka visu trīs metabolītu esamība smadzeņu audos norāda uz to, ka mirušie kokas lapas lietojuši neilgi pirms nāves, kas, savukārt, liecina par to iespējamu izmantošanu saslimšanas simptomu mazināšanas nolūkos.

Pētījuma secinājumos autori atzīmē, ka kokas krūma lapas kā ārstniecības līdzeklis Madžiores ārstniecības rokasgrāmatās neparādās līdz pat XIX gadsimtam, tāpēc jādomā, ka to lietošana bijusi pašu slimnieku izvēle. Kur viņi šīs lapas dabūja, kāds bija to lietošanas nolūks – uz šiem jautājumiem skaidru atbilžu pagaidām nav.

Avoti:
sciencedirect.com
nature.com