Deņisoviešu genoms
Nelielu daļiņu no uzietā deņisoviešu pirksta kauliņa nosūtīja uz Leipcigu - Maksa Planka vārdā nosaukto Evolucionās Antropoloģijas institūtu (Max Planck Institute for Evolutionary Anthropology in Leipzig). Maksa Planka institūta pētnieki Johaness Krauze (Johannes Krause) un Svente Pābo (Svante Pääbo) konstatēja, ka ģenētiski tā nelīdzinās nevienai no zināmām cilvēkveida būtnēm, līdz ar to ir ticis atklāts vēl trešais Homo sapiens veids. Šie zinātnieki laikam gan zina ko saka, jo jau vairākus gadus nodarbojas ar neandertālieša genoma atšifrēšanu.
Vēl viens X-sievietes pirksta kaula gabaliņš nonāca pie amerikāņu pētnieka Ričarda Grīna (Dr.Richard Green), ģenētiķa no Kalifornijas universitātes (University of California, Santa Cruz).
No mitohondrijiem savākto DNS sekvencējis vācu pētnieks Johaness Krauze. Pētnieki cer, ka ko jaunu uzzinās no kodola DNS analīzes. Mitohondrālo DNS iegūt no nelielā kauliņa izdevās ļoti labi, tas dēļ sausā Altaja klimata. Šī īsā DNS molekula tiek nodota pa paaudzēm tikai pa mātes līniju. Iegūto mtDNS salīdzināja ar mūsdienu cilvēka, 30 000 gadu veca kromoņjonieša, dažu neandertāļu, šimpanzes un punduršimpanzes bonobo DNS.
Pētnieki žurnālā Nature paziņoja, ka X-sieviete stipri atšķiras gan no mūsdienu cilvēka (atšķirības 385 "burtos"), gan arī no neandertāļiem (atšķirības 202 "burtos"). Vēl konstatēja, ka zobs nepieder X-meitenei, bet gan kāda, citam šīs pašas sugas pārstāvim, tikai dzīvojošam iepriekš. Pēc savām ģenētiskām pazīmēm ir arhaisks salīdzinoši ne tikai ar sapiens, bet arī ar neandertāliešiem, kuri tajā pašā laikā dzīvojuši citās alās, apmēram 100 km attālumā.
Pētnieki cer, ka ko jaunu uzzinās no kodola DNS analīzes.
Pētnieki uzskata, ka šis X-cilvēki arī radušies Āfrikā, bet vairāk kā pirms 1 miljona gadu X-cilvēks atšķēlies no kopējā senča.
Deņisova alas cilvēki krustojās gan ar neandertāliešiem, gan ar Homo sapiens. Iespējams, tas nebija tiešs process, kad satikās deņisovieši un sapiens grupa, bet pastarpināti caur neandertāliešiem, jo pēc mitohondriju nukleotīdu secības šie cilvēki bija daudz tuvāki neandertāliešiem, nekā modernā cilvēka senčiem. Deņisoviešu gēni saglabājas mūsdienu cilvēkos, sevišķi daudz – Melanēzijas (ieskaitot Jaungvineju) iedzīvotājos.
Šī ir pirmā reize cilvēces pētīšanas vēsturē, kad jau nu cilvēka pasugu izdevies identificēt balstoties tikai uz ģenētiskām analīzēm.
Tika uzskatīts, ka deņisovieši pilnībā izmiruši. Tomēr pēdējā laikā parādās informācija, ka to ģenētiskais materiāls sastopams tibetiešu genomā, kas ļaujot tiem labi adaptēties dzīvošanai kalnos.
Vieta evolūcijas kokā. Deņisoviešu DNS fragmenti uzieti pie mūsdienu cilvēkiem, kas dzīvo DA-Āzijā un afrikāņiem. Neandertāļu DNS fragmenti uzieti eiropiešiem un arī afrikāņiem. No tā izrit secinājums, ka gan deņisovieši, gan neandertāļi radušies Āfrikā, bet pirmie devās uz Āziju, kamēr otrie - uz Eiropu.
Tagad ir vairāki lietišķie un ģenētiskie pierādījumi (ģenētiskās analīzes veiktas Svantes Pēbo laboratorijā Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūtā Vācijā), ka tiešām bez Homo sapiens un Homo neanderthalensis pastāvējusi vēl viena suga. Matemātiskie aprēķini parādīja, ka pirms 1 milj. gadu kopēja senču grupa sadalījās divos zaros. Viens zars gala rezultātā noveda pie cilvēkiem no Deņisova alas, cits zars vēlāk, apmēram pirms 500-600 tūkst. gadu, sadalījās cilvēka senčos un neandertāliešos.
Speciālie pētījumi parādīja, ka ķīniešiem un mongoļiem denisoviešu gēnu nav.
Raksti.
Deņisoviešu izpēte turpinās.
Saites.
Deņisovieši.
