Deņisovieši
Krieviski - Дени́совский человек vai дени́совец. Nosaukums - pēc atradumiem Deņisova alā Altajā.
Homo altaiensis, saukts arī par X-cilvēku.
Atraduma vieta. Sibīrijas Altajā, Deņisova alā. Tā atrodas uz robežas starp Altaja novadu un Altaja AA.
Deņisova ala. Ala atrodas Anujas upes ielejas labajā pusē 4 km no Melnās Anujas ciema un 40 km no rajona centra Solonešnas. Augstums vjl. - 670 m, virs upes līmeņa - 28 m.
Ala ir horizontāla tipa, ar plašu ieeju, tuvu ūdenim.
Pētījumi. Alas arheoloģiskā izpēte sākās 1977.gadā, kad šeit darbojās Nikolajs Ovodovs, kas izveidoja šeit divus kontroles šurfus.
Altaja cilvēka pētījumus kopš 1983.gada veic Krievijas ZA Arheoloģija institūta Sibīrijas nodaļas zinātnieki sadarbībā ar dažādu valstu speciālistiem. Izrakumus Deņisova alā vada vēstures zinātņu doktors Mihails Šuņkovs, institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā, bet piedalās arī institūta direktors akadēmiķis Anatolijs Derevjanko (Анатолий Деревянко).
Izrakumos tika uzieti vairāk kā 20 dažādu laiku kultūrslāņi, sākot ar 300 000 gadu senu pagātni.
2008.gadā krievu pētnieku grupa akadēmiķa Anatolija Derevjanko un Mihaila Šuņkova (Arheoloģijas un etnnogrāfijas instītūta Sibīrijas nodaļa) vadībā Deņisova alā veica izrakumus un uzgāja 30–48 000 gadu veca mazā pirkstiņa kaulu un zobu. Tai brīdī nosprieda, ka tie pieder neandertālietim.
Pirmā atraduma - mazā pirkstiņa kaulu izpētīja pētnieku grupa Svantes Pābo vadībā. Pētnieki konstatēja, ka tas piederējis 5-7 gadus vecai cilvēciskai būtnei, tātad meitenes, vai arī augumā mazai sievietei. Dzimumu noteikt nespēja. Nosacīti to nosauca par sievieti, jo pētījumos izmantoja to DNS, kas savākts no mitohondrijiem (tas tiek nodots pa mātes līniju). Kodolu DNS analīzes liecina par denisoviešu lielāku radniecību ar neandertāliešiem nekā ar sapieniem. Kopš tā laika kultūras nepārtraukti attīstījās. Uz 50./40. tūkst. gadu robežas šeit izveidojās vēlīnā paleolīta kultūra, kas ir raksturīga mūsdienu tipa cilvēkiem.
Savākti arī darbarīki un citi sadzīves priekšmeti. Tie liecina, ka X-sieviete še ieradusies pirms 120 000 gadu, bet pastāvējis līdz 30 000 gadu senam laikam.
Tai pašā zemes slānī, kurā tika uziets pirksta kauls, tika atrastas arī vairākas rotaslietas ar tādiem ornamentiem, ar kādiem parasti saista Homo sapiens priekštečus.
Katru gadu alu apmeklē simtiem zinātnieku no dažādām valstīm. te strādā "Sibīrijas humanitāro un biosfēras pētījumu starptautiskais centrs."
Deņisoviešu senči pirms 800 tūkst. gadu caur Kaukāzu izplatījās uz Sibīriju. Klimata pasliktināšanas dēļ pirms 500 tūkst. gadu šie cilvēki bija spiesti atkāpties uz dienvidiem, bet pirms 300 tūkst. gadu atkal atgriezās. Par to liecināja mitohondriālās DNS analīzes, kuru rezultāti bija publicēti 2010.gada martā, bet tos vajadzēja papildināt ar kodola DNS analīzēm.
Pašlaik ir atklātas 9 alas un 10 atklātās apmetnes 100 km rādiusā no pirmo atradumu vietas Deņisova alā. Labi izpētīta grupa, par kuru sabiedrība pagaidām nav informēta.
Vecums. Vecums. 30 000 gadi (šur tur minēts, ka 30-48 000 gadu). Un deņisovieši vispār Altaja kalnos ieradušies pirms 120 000 gadu.
Ģenētika. Nelielu daļiņu no uzietā pirksta kauliņa nosūtīja uz Leipcigu - Maksa Planka vārdā nosaukto Evolucionās Antropoloģijas institūtu (Max Planck Institute for Evolutionary Anthropology in Leipzig). Maksa Planka institūta pētnieki Johaness Krauze (Johannes Krause) un Svente Pābo (Svante Pääbo) konstatēja, ka ģenētiski tā nelīdzinās nevienai no zināmām cilvēkveida būtnēm, līdz ar to ir ticis atklāts vēl trešais Homo sapiens veids. Šie zinātnieki laikam gan zina ko saka, jo jau vairākus gadus nodarbojas ar neandertālieša genoma atšifrēšanu.
Vēl viens X-sievietes pirksta kaula gabaliņš nonāca pie amerikāņu pētnieka Ričarda Grīna (Dr.Richard Green), ģenētiķa no Kalifornijas universitātes (University of California, Santa Cruz).
No mitohondrijiem savākto DNS sekvencējis vācu pētnieks Johaness Krauze. Pētnieki cer, ka ko jaunu uzzinās no kodola DNS analīzes. Mitohondrālo DNS iegūt no nelielā kauliņa izdevās ļoti labi, tas dēļ sausā Altaja klimata. Šī īsā DNS molekula tiek nodota pa paaudzēm tikai pa mātes līniju. Iegūto mtDNS salīdzināja ar mūsdienu cilvēka, 30 000 gadu veca kromoņjonieša, dažu neandertāļu, šimpanzes un punduršimpanzes bonobo DNS.
Pētnieki žurnālā Nature paziņoja, ka X-sieviete stipri atšķiras gan no mūsdienu cilvēka (atšķirības 385 "burtos"), gan arī no neandertāļiem (atšķirības 202 "burtos"). Vēl konstatēja, ka zobs nepieder X-meitenei, bet gan kāda, citam šīs pašas sugas pārstāvim, tikai dzīvojošam iepriekš. Pēc savām ģenētiskām pazīmēm ir arhaisks salīdzinoši ne tikai ar sapiens, bet arī ar neandertāliešiem, kuri tajā pašā laikā dzīvojuši citās alās, apmēram 100 km attālumā.
Pētnieki cer, ka ko jaunu uzzinās no kodola DNS analīzes.
Pētnieki uzskata, ka šis X-cilvēki arī radušies Āfrikā, bet vairāk kā pirms 1 miljona gadu X-cilvēks atšķēlies no kopējā senča.
Pastāv teorija ar vairākiem lietišķiem un ģenētiskiem pierādījumiem (ģenētiskās analīzes veiktas Svantes Pābo laboratorijā Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūtā Vācijā), ka bez Homo sapiens un Homo neanderthalensis pastāvējusi vēl viena suga, kura pirms 800 tūkst. gadu caur Kaukāzu izplatījās uz Sibīriju. Klimata pasliktināšanas dēļ pirms 500 tūkst. gadu šie cilvēki bija spiesti atkāpties uz dienvidiem, bet pirms 300 tūkst. gadu atkal atgriezās.
Deņisova alas cilvēki krustojās gan ar neandertāliešiem, gan ar Homo sapiens. Iespējams, tas nebija tiešs process, kad satikās deņisovieši un sapiens grupa, bet pastarpināti caur neandertāliešiem, jo pēc mitohondriju nukleotīdu secības šie cilvēki bija daudz tuvāki neandertāliešiem, nekā modernā cilvēka senčiem. Deņisoviešu gēni saglabājas mūsdienu cilvēkos, sevišķi daudz – Melanēzijas (ieskaitot Jaungvineju) iedzīvotājos.
Šī ir pirmā reize cilvēces pētīšanas vēsturē, kad jau nu cilvēka pasugu izdevies identificēt balstoties tikai uz ģenētiskām analīzēm.
Tika uzskatīts, ka deņisovieši pilnībā izmiruši. Tomēr pēdējā laikā parādās informācija, ka to ģenētiskais materiāls sastopams tibetiešu genomā, kas ļaujot tiem labi adaptēties dzīvošanai kalnos.
Vieta evolūcijas kokā. Deņisoviešu DNS fragmenti uzieti pie mūsdienu cilvēkiem, kas dzīvo DA-Āzijā un afrikāņiem. Neandertāļu DNS fragmenti uzieti eiropiešiem un arī afrikāņiem. No tā izrit secinājums, ka gan deņisovieši, gan neandertāļi radušies Āfrikā, bet pirmie devās uz Āziju, kamēr otrie - uz Eiropu.
Tagad ir vairāki lietišķie un ģenētiskie pierādījumi (ģenētiskās analīzes veiktas Svantes Pēbo laboratorijā Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūtā Vācijā), ka tiešām bez Homo sapiens un Homo neanderthalensis pastāvējusi vēl viena suga. Matemātiskie aprēķini parādīja, ka pirms 1 milj. gadu kopēja senču grupa sadalījās divos zaros. Viens zars gala rezultātā noveda pie cilvēkiem no Deņisova alas, cits zars vēlāk, apmēram pirms 500-600 tūkst. gadu, sadalījās cilvēka senčos un neandertāliešos.
Pašlaik 100 km rādiusā no pirmo atradumu vietas Deņisova alā jau ir atklātas vēl 9 alas un 10 apmetnes.
Secinājumi. Sanāk, ka senos laikos dzīvojušas paralēli vismaz 3 Homo sapiens veidi: kromaņjonieši, neandertāļi un X-cilvēki (deņisovieši). Visi trīs cilvēku veidi stājušies seksuālās attiecībās kaut kur Dienvidsibīrijas rajonā.
Bet kā tad hobiti no Flores salas? Vai tad tos negribam ierindot iekš Homo sapiens?
Vēl jāsecina, ka teorija par tikai trim izceļošanas viļņiem no Āfrikas arī, iespējams, būs jākoriģē, jo papildus izceļojuši arī X-cilvēki deņisovieši.
Hipotēzes.
Tas nav vis 5-7 gadu vecs bērns, bet gan kārtējais hobits (tāpat kā menehune tautiņa Havaju salās)!
Pirksta kauls nāk no veca mērkaķa, kuru kā medījumu alā ienesuši modernā cilvēka senči.
Zemes slāņi sajaukušies, tā šis vecais kauliņš atradies līdzās daudz jaunākām rotaslietām.
Pētnieki neko nav pareizi izpētījuši, jo iegūts pārāk maz materiāla.
Iespējams, ka deņisoviešiem varētu būt kāda saistība ar Sarkanā brieža alas cilvēkiem Ķīnā, kurus pēta no 2009.gada.
Tehnika. 25.12.2023. ielikta bilde. 5.vieta.
Raksti.
Deņisovieši - paleolīta cilvēku trešais zars.
Deņisoviešu izpēte turpinās.
Saites.
Homo sapiens.
Cilvēka evolūcija.
