Aliens

Zinātnieki: "pasaules pirmais dators" izmantots gan astronomijai, gan, iespējams, astroloģiskiem paredzējumiem

Kā 9.jūnijā Atēnās notikušā preses konferencē pastāstīja starptautiskas "Antikitēras mehānisma izpētes projekta" grupas dalībnieki, kārtējie, vairāk nekā 10 gadus ilgušie antīkās skaitļošanas ierīces pētījumi devuši iespaidīgus rezultātus - ne vien apstiprinājušies un tikuši labāk izskaidroti vairāki jau iepriekš izdarīti atklājumi, bet iegūti arī jauni dati. Pētījumu rezultāti publicēti speciālā, tikai Antikitēras mehānismam veltītā, žurnāla "Almagest" laidienā.

Antikitēras mehānisms, kuru 1901.gada vasarā izcēla no iepriekšējā gadā sūkļu zvejnieku nejauši uzieta, vēlāk ar 60.g.pmē. datēta romiešu kuģa vraka, tiek uzskatīts par vienu no pasaules nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem atradumiem. Tā ir savam laikam neparasti sarežģīta pulksteņa mehānisma veida ierīce, būvēta kā analogais skaitļotājs, kas paredzēts astronomisko norišu prognozēšanai vairāku desmitu gadu garos ciklos. Mehānisms, sastāvošs no aptuveni 30 bronzas zobratiem, kādreiz ievietots apm. 340x180x90 mm izmēra koka korpusā (mērogā pielīdzināms vidēja lieluma XIX gs. sienas pulkstenim), ir vienīgais līdz mūsdienām nonākušais priekšmets, kas liecina par ļoti augstiem sava laika smalkmehānikas un inženierijas sasniegumiem hellēņu kultūras telpā. Līdzīgas sarežģītības ierīces, tā sauktie astronomiskie pulksteņi, antīko grieķu meistaru prasmēm un zināšanām kaut kad mūsu ēras pirmajos gadsimtos vai nedaudz vēlāk zūdot, atkal tika uzbūvētas tikai pēc vairāk nekā 1000 gadiem, XIV gadsimta Eiropā.

"Sākotnējais pētījuma mērķis," - pastāstīja izpētes komandas dalībnieks Kārdifas (Lielbritānija) universtitātes astrofizikas profesors Maiks Edmunds (Mike Edmunds), "bija noskaidrot, kā Antikitēras mehānisms darbojās." Ņemot vērā Atēnu Nacionālajā arheoloģijas muzejā nonākušo 82 ierīces detaļu (iegūtas, konservācijas nolūkos sadalot sākotnēji atrastos 3 lielos fragmentus) slikto saglabāšanās stāvokli, to izpētē bija nepieciešams izmantot datortomogrāfiju un dažādas speciālas attēlu apstrādes tehnoloģijas. "Zobratu darbības principus sapratuši un, redzot, ka rentgenstari uz ierīces fragmentu virsmām ļauj saskatīt būtiski vairāk detaļu nekā citas metodes, mēs nolēmām tuvāk pievērsties mehānisma detaļu virsmās iegravēto smalko, sīko uzrakstu izpētei - burti, kuri atrodami gan ierīces iekšpusē, gan ārpusē, nebija lielāki par 1,2-3 mm."

Pavisam pētniekiem uz ierīces detaļām izdevās izlasīt apm. 3400 grieķu burtu un citu simbolu. Rezultātā bija iespējams salasīt veselus teikumus, kas būtiski paplašināja izpratni par mašīnas darbības principiem un pielietojumu. "Ja iepriekš uz mehānisma rakstīto mēs salīdzinoši uztvērām kā stipri traucētu radiopārraidi, tad tagad dzirdam saprotamu, jēgpilnu vēstījumu sengrieķu valodā," - tēlaini paskaidroja Aleksandrs Džonss (Alexander Jones), Ņujorkas universtitātes zinātnes vēstures profesors. "Tā kā mēs maz zinām par šī perioda grieķu astronomiju un pilnīgi neko - par tehnoloģijām, kuras ļāva izgatavot šādas ierīces," - Džonss turpināja, "burtiski katra jaunizlasītā zīme mums bija ļoti vērtīgs ieguvums."

Vadoties pēc uzrakstos atklāto mēnešu nosaukumu etimoloģiski ģeogrāfiskās lokalizācijas, pētnieki secinājuši, ka ierīce varētu būt saistīta ar Korintu jeb tās kolonijām Epīrā vai Sirakūzu pilsētu Sicīlijā. Īpaši saistoša šķiet Sirakūzu saikne - šajā pilsētā III gs.pmē. beigās darbojies pazīstamais sengrieķu zinātnieks, matemātiķis, izgudrotājs un inženieris Arhimēds, kurš, kā savā 54.-51.g.pmē. sarakstītajā darbā "De re publica" stāsta Cicerons, esot uzbūvējis Antikitēras mehānismam līdzīgu mašīnu:

(..) slavenais Sicīlietis bija apveltīts ar lielākām spējām nekā kāds cilvēks varētu iedomāties (..) šī (..) sfēra (..) kurā bija attēlotas Saules un to piecu, par ceļotājām dēvēto zvaigžņu [piecu planētu - red.] kustības (..) Arhimēds (..) bija izdomājis veidu kā vienā ierīcē, pagriežamā sfērā, precīzi atveidot šīs daudzās un dažādās kustības ar atšķirīgiem ātrumiem (..)

Tātad, ja pieņemam, ka Arhimēda "grozāmā sfēra" bija kaut kas līdzīgs Antikitēras mehānismam, tad jāatzīst, ka skaitļotāju visdrīzāk izgatavojuši nevis babilonieši vai kādi citi svešzemju tehniķi, kā kādreiz pieļauts, bet pašu grieķu meistari. Pie tam tās būve patiešām bijusi vairāku cilvēku darbs - uz to, ka pie mašīnas detaļu izgatavošanas strādājuši vismaz divi cilvēki, teikts pētījuma autoru izplatītajos materiālos, norāda divi atšķirīgie uzrakstu gravējumu rokraksti.

Savukārt vairāki ģeogrāfisko vietu nosaukumi, tostarp Dodona (Grieķijā, Epīrā) un Aleksandrija (Ēģiptē), liecina, ka mašīna, iespējams, bijusi regulējama, rādītājus piemērojot dažādu vietu ģeogrāfiskajam stāvoklim.

Lai gan agrāk uzskatīja, ka Antikitēras mehānisms varēja tikt izmantots kā palīglīdzeklis navigācijā, tagad ir skaidrs, ka kuģa atrašanās vietu jūrā vai debespuses ar šo ierīci noteikt nevarēja. Drīzāk šī mehāniskā mašīna ir pielīdzināma t.s. mūžīgajam kalendāram un astronomijas vai, plašāk ņemot, dabas zinātņu mācību līdzeklim, kas sevī savieto visus senajiem grieķiem III gs. beigās - I gs.pmē. zināmos debesu ķermeņu ciklus.

Griežot rokturi ierīces priekšpusē, mehānisma lietotājs varēja iedarbināt dažādos ātrumos griezošos zobratu mehānismu, iestatīt sev vajadzīgo jeb interesējošo datumu un ieraudzīt, kādas astronomiskas parādības tobrīd ir vērojamas debesīs.

Spriežot pēc t.s. lietošanas instrukcijas - daļēji rekonstruēta teksta, kas atradies uz mehānisma aizmugurējā vāka, tagad zudušie indikatori, darināti kā nelielas, strēlu-rādītāju galos uzliktas sfēras, bijuši novietoti uz aparāta priekšējā paneļa un rādījuši Saules, Mēness un piecu tolaik zināmo, ar neapbruņotu aci debesīs saskatāmo planētu (Merkurs, Venēra, Marss, Jupiters un Saturns) savstarpējo novietojumu, to saistību ar Zodiaka zvaigznāju apli un ēģiptiešu kalendāru ar 365 dienām. Uz cita paneļa bija redzams Mēness kalendāra Metona cikls, kur 235 lunārie (sinodiskie) mēneši iekļaujās 19 solārajos gados, bet zem tā - apmēram 223 sinodiskos mēnešus garais Sarosa cikls, ko Mēness un Saules aptumsumu noteikšanai šodien izmanto arī NASA un citas institūcijas. Uz ierīces iegravētais Metona cikla apraksts, kā norādīts "Almagest" publikācijā, stilistiski ir līdzīgs tam, ko rakstījis I gs.pmē. grieķu matemātiķis un astronoms Rodas Geminuss.

Turklāt, kā bija noskaidrots jau 2005.gadā, Antikitēras mehānisms, iespējams, bijis izmantojams, lai paredzētu ne vien pašu aptumsumu norišu faktu, bet arī to, kā šīs debesu parādības vizuāli būs redzamas novērotājam - viena no skalām ļāvusi prognozēt aptumsuma laikā sagaidāmo Mēness vai Saules krāsu.

Kā zināms, vēl arhaiskā perioda beigās un klasiskajā periodā sengrieķi aptumsumus tulkoja kā zīmi dievu neapmierinātībai ar mirstīgo darbībām un/vai vēsti par sagaidāmajiem ļaunajiem notikumiem.

Ir, piemēram, saglabājies fragments no kādas zudušas grieķu karavīra un dzejnieka, Arhiloha (~680–645.g.pmē.), poēmas, kurā autors apbrīno Saules aptumsumu kā Zeva visvarenības apliecinājumu:

Nav nekā bezcerīga,
Nekā, ko varētu apzvērēt kā neiespējamu,
Nekā apbrīnojama, jo Zevs
Olimpiešu tēvs
Pusdienlaiku pārvērta par nakti
Paslēpjot Saules gaismu
Un lielas bailes iedvešot vīriem.

Nākamajā hronoloģiski nodalītajā grieķu vēstures posmā, Antīkajā periodā, - laikā, kad uzbūvēts Antikitēras mehānisms, - pašu aptumsumu norisi kā paredzamu, ciklisku dabas parādību - debesu ķermeņu savstarpējo aizklāšanos - domājams izprata un uzlūkoja jau izglītotās sabiedrības vairākums, tomēr visdrīzāk vēl joprojām pastāvēja māņticīgi, zinātniska skaidrojuma trūkuma dēļ pastāvoši priekšstati par aptumsumu krāsas vai citu to laikā novērojamu atmosfērisko parādību (piem. Mēness vai Saules vainags jeb kronis) metafizisko cēlonību.

"Noteiktas krāsas varēja tikt uzlūkotas kā labvēlīgākas par citām," - spriež profesors Edmunds. "Ja tas tā patiešām ir, un mēs korekti interpretējam attiecīgās norādes, tad šīs atzīmes ir pirmā vieta, kur mehānisms norāda nevis uz tīri astronomiskām, bet jau astroloģiskām prognozēm."

Protams, lai cik eksakti arī nebūtu aparāta rādījumi, jāatceras, ka ierīces īpašnieks, uzgriežot tās skalu uz kāda cilvēka dzimšanas dienu, varēja nolasīt debess ķermeņu stāvokli šajā brīdī un tad to iztulkot atbilstoši kādai no šajā laikā Grieķijā pazīstamām astroloģijas tradīcijām... Šādu iespēju pagaidām nevaram ne pierādīt, ne noliegt...

Noslēgumā varam jautāt - vai tagad, pēc jaunāko pētījumu publicēšanas, varētu uzskatīt, ka visi Antikitēras mehānisma noslēpumi beidzot ir atminēti? Zinātnieki saka, ka nē! Kā, nekā - viņu rokās šobrīd ir tikai apmēram puse no mehānisma. Visticamāk ka trūkstošās daļas, ja vien sāļā ūdens un mikroorganismu ietekmē nav pilnībā sadalījušās, vēl joprojām atrodas jūras dibenā pie Antikitēras salas, apmēram 40 metru dziļumā. Varbūt kādu no tām izdosies izcelt Grieķijas Zemūdens mantojuma ministrijas organizētai jūras arheoloģijas ekspedīcijai, kas kopš 2012.gada ik vasaras turpina pētījumus vraka nogrimšanas vietā un tā apkārtnē (Sk.: "Zemūdens arheologi: Antikitēras vraks, iespējams, slēpj vēl citus atklājumus", aliens.lv, 08.01.2013.).

Augšējais attēls: Antikitēras mehānisma datorrekonstrukcija. Kreisajā pusē redzams priekšējais panelis ar sengrieķu kosmosa shematisku atveidu, zodiaka aplis un kalendārs. Vidū - zobratu mehānisma rekonstrukcija. Pa labi - augšā Metona cikla skala, zem tās - Sarosa cikla aptumsumu paredzēšanas skala. Avots: plos.org

Avoti:
hpdst.gr
greece.greekreporter.com
plos.org

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.