NASA (1958.-patlaban)
Nosaukums. National Aeronautics and Space Administration – „Valsts aeronautikas un kosmosa administrācija,” tātad latviski - VAKA. Taču sadzīvē iegājusies amerikāņu abreviatūra.
Logo. 1959.gadā izveidoja NASA logo, ko iesaukuši par „frikadeli,” to atsāka izmanot tikai 1992.gadā. No 1975.-1992.gadam izmantoja citu logo – „tārpu.”
Vēsture.
Dibināšana. NASA vēsture sākas 1958.gada 29.jūlijā, kad toreizējais ASV prezidents D.Eizenhauers parakstīja Valsts Aeronautikas un kosmosa likumu. Šobrīd neviens vairs neapstrīd, ka galvenais NASA izveidošanas dzinējspēks bija vēlēšanās neatpalikt no PSRS, kas 1957.gada 4. oktobrī orbītā palaida pavadoni "Sputnik-1."
Darbības uzsākšana. Administrācija reāli sāka darbu oktobrī. NASA darbs sākās četrās laboratorijās ar 80 darbiniekiem. Viens no tiem bija pārtvertais nacistu zinātnieks Verners fon Brauns – ASV kosmiskās programmas „tēvs.”
Kopš 1960.gada – NASA direktors bija Verners fon Brauns.
Sākotnēji paredzētajām programmām bja militārs raksturs, taču pamazām NASA tika ļauts nodarboties arī tīri zinātniskām aktivitātēm. Sasniegumi tika izmantoti propagandā. XX gs. 60.gados tai tika atvēlēti 3% ASV valsts budžeta.
Darbība "aukstā kara" apstākļos. Aukstā kara gados NASA piedzīvoja ziedu laikus. Bija dāsns finansējums. Miljardiem dolāru tika ieguldīts gaisa kuģu, zondu un dzinēju būvē. Iegūtās tehniskās zināšanas vēlāk tika pārnestas ikdienas preču ražošanā.
Darbība pēc PSRS sabrukuma. Pēc PSRS sabrukuma un pēdējos gados NASA savelk jostu, tas saistāms ar lielajiem ASV militārajiem tēriņiem Irākā un Afganistānā. Kosmiskā flote ir novecojusi (tiem ir 27 gadi), to plucina avārijas un tehniskās ķibeles, pamazām tā tiek norakstīta (2010.gadā!). Jau vairākus gadus Habla teleskops draud palikt bez remontdarbu finansējuma. Projekts tiek turpināts ar grūtībām. Tādējādi, lai noļūtu līdz paša celtajai Starptautiskaja kosmosa stacijai, NASA kādu laiku var nākties īrēt krievu kuģus.
Naudas trūkums spiež aģentūru meklēt ceļus kā pašai pelnīt līdzekļus. NASA 2008.gada budžets ir 17.3 miljardi (1% ASV valsts budžeta) ASV dolāru. Dažādā statusā NASA strādā aptuveni 90 tūkstoši cilvēku, no kuriem 94 uzskatāmi par astronautiem.
Pavisam kosmosa izpētē pusgadsimta laikā ASV ieguldījusi 810,5 miljardus (salīdzinājumam 7 kara gados Afganistānā un Irākā iztērēti ap 630 miljardiem dolāru).
Par godu 50.aģentūras jubilejai tiek rīkotas konferences.
Džordžs Bušs apstiprināja programmu Constellation, kas paredzēja triumfālu amerikāņu atgriešanos uz Mēness. Nekas tur neiznāca, jo nākamais prezidents Baraks Obama 2010.gadā to pārtrauca (pavisam galīgi gan neatteicās) un aicināja vairāk orientēties uz tālākiem kosmosa nostūriem, piemēram Marsu.
Obamas politikas kritiķi gan prezidenta iniciatīvu kritizē, uzskatot ka amerikāņi tādējādi paliks pasaules kosmiskās kustības ratu pakaļā.
Citādi bija D.Trampa valdīšanas laikā, kad viņš 2017.gada 20.martā parakstīja likumu, kas par vienu no NASA prioritātēm noteica cilvēka pilotējamas misijas nosūtīšanu uz Marsu. Likums paredzēja, ka 2017.fiskālajā gadā (sākas ar 1.oktobri) NASA finansēšanai atvēlēja 19,5 miljardus dolāru.Bez tam 2019.gada maijā viņš tviterī paziņoja, kapapildus NASA-i atvēlēs 1,6 miljardus dolāru lai ASV "varētu atgriezties kosmosā ar vērienu." Tramps paziņoja, ka viņa administrācijas laikā tiks atjaunots NASA diženums un ASV atgriezīsies uz Mēness, bet pec ta uz Marsa.
NASA darbība un misiju saraksts. Jau pēc dažiem mēnešiem projekta „Merkurs” ietvaros tika palaistas pirmās raķetes. Šeit uzskaitīti galvenie NASA sasniegumi un notikumi turpmākajos gados:
• 1958.gads – projekta „Merkurs” ietvaros paceļas pirmās raķetes
• 1960.gada 26.oktobrī avarēja nesējraķete Thor Agena-B, kurai Zemes orbītā bija jāizved fotoizlūkošanas pavadoni Discover-16
• 1961.gada 5.maijs – kosmosā pirmais amerikānis Alens Šepards.
Kaut kad 1961.gadā eksplodēja amerikāņu raķete Eblester.
• 1962.gada 20.februāris – Džons Glens kļūst par pirmo amerikāni Zemes orbītā
1964.gads. Amerikāņi neveiksmīgi palaida kādu savu ZMP un radioaktīvie materiāli izkliedējās virs Indijas okeāna.
• 1969.gada 20.jūlijs – „Apolona-11” apkalpe nogādā uz Mēness pirmo cilvēku, vēlāk uz pavadoņa izkāpa vēl piecas ekipāžas
• 1972.gads – Jupiteru tiek palaista kosmiskā zonde, kas sasniedz mērķi 1997.gadā
• 1973.gads – orbītā nogādā staciju Skylab, kas darbojās 6 gadus
1979.gads. Kosmiskā stacija Skylab izjuka virs tuksnesīgiem Austrālijas rajoniem.
• 1986.gads – pacelšanās laikā uzsprāgst kosmosa kuģis Chellenger, iet bojā visi komandas locekļi
• 1990.gads – tiek iedarbināts Habla teleskops
• Laikam 1991.gadā eksplodēja ZMP Nimbus-6.
• 1994.gads. "Klementīne" pēta Mēnesi.
• 1996.gads – uz Marsa nosēdās pirmie visurgājēji
• 1998.gads – NASA ar partneriem sāk 100 miljardu dolāru vērtās Starptautiskās kosmiskās stacijas būvēšanu
2003.gads. Atgriežoties uz Zemes atmosfērā aizdegas un sadalas gabalos kuģis Columbia.
2013.gads.
7.septembris - palaista kosmiskā zonde LADEE Mēness atmosfēras pētniecībai.
18.novembris - palaista kosmiskā zonde MAVEN, kas pētīja Marsa atmosfēru.
2018.gads.
26.novembrī uz Marsa nosēdās zonde InSight.
2021.gads.
24.novembrīar nesējraķeti Falcon 9 no ASV Kosmisko spēku bāzes Kalifornijā kosmosā tika nosūtīts kosmiskais aparāts Dart. paredzams, ka aparāts tiks ietriekts asteroīdā Dimorfā (Dimorphos), lai noskaidrotu, vai tāda ietriekšanās var izmainīt asteroīda orbītu. Tas būs pirmais tāds mēģinājums vēsturē. Asteroīds ir ap 160 m plats un riņķo ap lielāku asteroīdu Didimu (Didymos - ap 780 m plats).
Paredzams, ka pēc Zemes gravitācijas pārvarēšanas Dart sāks riņķot orbītā ap Sauli un pietuvosies abiem asteroīdiem 2022.gada septembrī 10,7 miljonus kilometru attālumā no Zemes. Ietriekšanās paredzēta ar ātrumu 6,6 km/s. Prgnozēts, ka tādēļ Dimorfa pārvietošanās ātrums varētu izmainīties par vairākiem milimetriem sekundē, līdz ar to mainītos arī tā orbīta ap Didimu.
10 dienas pirms ietriekšanās no Dārta atdalīsies neliels satelīts LiciaCube, kas nosūtīs ietriekšanās attēlus uz Zemi.
Programma "Artemīda." 2019.gada martā ASV prezidents D.Tramps nāca klajā ar paziņojumu, ka amerikāņiem jānodrošina atkal izkāpšana uz Mēness jau 2024.gadā. Tam bija gan ģeopolitiski, gan arī iekšpolitiski iemesli. Amerikāņiem bija jānodemonstrē savs tehnologiskais pārākums pār Ķīnu un Krieviju. Bez tam Tramps visai pamatoti uzskatīja, ka šāda darbība būs labs ieguldījums viņa vēlēšanu kampaņā uz otro prezidentūras laiku. Mēness programmais tika dots nosaukums "Artemīda" (Artemis).
Līdz ar demokrāta Dž.Baidena nākšanas pie varas programma iesākumā nonāca zem jautājuma zīmes, kongress samazināja arī tai iedalītos līdzekļus. Tas lika NASA-s vadībai 2021.gada sākumā nākt klajā ar paziņojumu, ka amerikāņu izkāpšana uz Mēness 2024.gadā tomēr ir nereāla - nepieciešamo 3,3 miljardu vietā Kongress piešķīra tikai 850 miljonus. Nelīdzēja pat politkorektais projekts, ka uz Mēness pavadoņa izkāps divi cilvēki - sieviete un nēģeris (amerikāņi teiktu - "afroamerikānis"). Beigu beigās amerikāņu vēlme padižoties tomēr ņēma virsroku un līdzekļi tika atrasti, pa daļai apsolīti.
Tādejādi 2021.gada aprīlī NASA paziņoja, ka "Artemīdas" īstenotāja būs privātā kompānija SpaceX, jo konkursā uzvarēja tās piedāvātā Starship Human Landing System (Starship HLS). Līguma cena - 2,89 miljardi ASV dolāru.
NASA plāno, ka orbitālā stacija tiks nogādāta Mēness orbītā. Uz to, izmantojot SSL raķeti, dosies kosmosa kuģis Orion. Nosēšanās/pacelšanās modulim Starship HLS būs jānogādā astronauti no orbitālās stacijas uz Mēness virsmu un atpakaļ. Programmas "Artemīda" ietvaros 2021.gada novembra otrajā pusē arī paredzēts pirmais eksperimentālais bezapkalpes lidojums apkārt Mēnesim ar SSL un Orion piedalīšanos. Iespējamas dažādas tehniskas izmaiņas (par programmu pienāk dažādas pretrunīgas ziņas), piemēram, SSL nomaiņa ar SpaceX raķeti Super Heavy.
Kosmiskie centri.
Kenedija kosmiskais centrs Floridā.
Nākotnes plāni. Līdz 2020.gadam nogādāt atkal cilvēku uz Mēness un spert kāju uz Marsa līdz 2037.gadam. Plānots arī attīstīt kosmisko tūrismu. Plāno būvēt jaunas paaudzes raķetes.
Patlaban izveidojusies situācija, ka atspoļkuģu (shuttle) programma ir izčākstējusi. Nākošās paaudzes kuģu Orion radīšana notiek pārāk lēni, bet pēdējie atspoļkuģu Endeavour, Atlantis un Discovery lidojumi paredzēti 2010.gadā. Orionu kuģu lidojumi varētu sākties tikai 2014.gadā. Šos 4 „tukšos” gadus NASA būs jāpaļaujas uz Krieviju, kas veiks lidojumus ar saviem Sojuz.
Amerikāņi vēlas nosūtīt cilvēku uz Marsu, kā arī atgriezties uz Mēness, ko izmantot par pastāvīgu bāzi tālākiem lidojumiem.
NASA izgudrojumi ikdienas dzīvē:
1. Rokas putekļusūcējs. Tam par pamatu ņemts bezvadu urbis, ko izmantoja Mēness misijās 1963.-1972.g.
2. Gaisa zole apavos. Nike savu plaši izreklamēto Air sistēmu sporta apavos aizguva no NASA inženiera Frenka Rudija, kurš tādu izmantoja astronautu ķiverēs.
3. Skābekļa maska. Līdz 1971.gadam elpošanas ierīces svēra virs 10 kg. NASA inženieri to svaru samazināja trejkārtīgi un tagad baloni ir visu glābšanas dienestu rīcībā.
4. Sildošās segas. Plāno plastikas materiālu, kas pārklāts ar metālisku līdzekli, izgudroja 1964.gadā. Tas atstaro 80 % siltuma, neļaujot ķermenim atdzist.
5. Ātrāki sacīkšu auto. Tieši kosmisko lidojumu laikā pa īstam tika izmēģināta oglekļa šķiedra. No vieglā un izturīgā materiāla tagad ražo gan 1.formulas sastāvdaļas, gan veloosipēdu rāmjus, gan tenisa raketes.
6. Saules baterijas. 80.gadu sākumā NASA laboratorijās izaudzēti silīcija kristāli pārvērta saules gaismu elektrībā. Tas lika pamatu mūsdienu saules baterijām.
7. Labākas saulesbrilles. NASA izgudroja īpašu dimanta formas pārklājuma veidu, kas pasargā ķiveres no kosmisko daļiņu skrāpējumiem. Saulesbriļļu ražotāji Ray Ban 1988.gadā sāka to izmantot, lai izgatavotu pret skrāpējumiem izturīgākas brilles.
8. Ēdiena sagatavošana. Apollo misijās pārtikas sagatavošanā pirmoreiz tika izmantota konservēšanas tehnika vakuumā, kas saglabā 98 % produkta uzturvērtības, aču padara to piecreiz vieglāku.
9. Taisnāki zobi. Zobārstu izmantotais materiāls zobu platītēm – nitinols, tika izmēģināts pavadoņos. Tas ir izturīgs un pēc saliekšanas ieņem iepriekšējo formu.
10. Sirds ķirurģija. Lāzera starus, ar kuriem attīra artērijas, nesavainojot asinsvadu sieniņas, izgudroja NASA, lai novērotu gāzes Zemes atmosfērā.
11. Kohleārais implants. Tā ir ierīce pacienta ausī, kas tur rada elektriskus ipulsus, tādējādi daļēji atjaunojot dzirdi vājdzirdīgiem cilvēkiem.
12. Krūts vēža pārbaude. Mammogrāfā lietotā silīcija mikroshēma sākotnēji tika izgatavots Habla kosmiskā teleskopa vajadzībām.
13. Rievoti skrejceļi. Ūdens azvadīšanai no skrejceļiem lietotā metode ļāvusi par 85 % samazināt negadījumus uz lielceļiem.
14. Glābēju dzirkles. Negadījumu upuru atbrīvošanai lietotie griezēji izmanto to pašu principu, ko atspoļuģu paātrinātājraķešu atdalīšanai.
15. Pavadoņi. Pigādā kosmosa attēlus, kartes, vada GPS, uzrauga laika un vides apstākļus, ļauj cilvēkiem sazināties un palīdz glābt dzīvību. Tiesa gan MZP izguroja un pirmie palaida krievi PSRS laikā, bet NASA šo izgudrojumu ir tikai pilnveidojusi.
16. Reanimācijas un intensīvās erapijas sistēma. Tā radās no astronautu novērošanai pirmo kosmisko lidojumu laikā izstrādātās sistēmas.
NASA centrālā mītne. Atrodas Vašingtonā, E ielā 300. Te strādā 1134 darbinieki. Milzīgs stikla četrstūris.
NASA projekti:
Constellation.
Fermī teleskops.
INSPIRE.
NASA ZMP.
POBS.
SETI.
Spitcer.
Lai kā arī gribētos uzskatīt NASA par civilu organizāciju, tā tomēr ir un paliek maskēta ASV aizsardzības institūcija, kam piešķirtas tiesības noteikt par slepenu jebkuru svarīgu zinātnisku un tehnisku informāciju.
NASA meklē saprāta brāļus. 2008.gadā NASA palaida kosmosā Beatless dziesmu Across the Universe.
Raksti.
NASA plāno sūtīt izpētes aparātu flotili uz Venēru.
Saites.
NASA un NLO.
