Zivis
Zivis ir dzīvnieki, kas pieder mugurkaulnieku apakštipam (jeb galvaskausaiņiem) un ietver divas to klases - skrimšļzivis un kaulzivis.
Mūsdienās uz Zemes saskaitītas apmēram 20 000 zivju sugas.
Vēsture. Pirmās zivis ar mugurkaulu un smadzenēm uz Zemes, piemēram, cefalapsa - parādījās apmēram pirms 450 miljoniem gadu. Tās bija klātas ar bruņām un bruņuzvīņām. To senči nav zināmi.
Kembrijā vēl nebija īstu zivju, bet silūrā parādījās pirmie mugurkaulnieki, kas ārēji jau atgādināja zivis. Jūrā un saldūdenī parādījas dīvainas zivis bez žokļiem un peldspurām - līdz mūsdienām izdzīvojuši to radinieki miksīni un minogi. Silūra periodā pirms 450 miljoniem gadu parādījās jau arī pirmās īstās zivis - bruņuzivis. Tās bija līdzīgas haizivīm - pludlīnijas ķermeņa forma, bruņām klāts ķermenis, peldspuras, mute ar kustīgu žokli, kas atgādināja knābi ar asiem zobiem. Vienai no senākajām - cefalaspisai, ķermenis bija klāts ar bruņu zvīņām, bet galva - ar kaula bruņām.
Ja iepriekš visi dzīvnieki elpoja gaisu, kas izšķīdis ūdenī, tad tagad daži no tiem iemanījās elpot atmosfēras gaisu. Visu sauszemes mugurkaulnieku priekštece bija rokspalvu zivs, kam bija ķepām līdzīgas krūšu un vēdera peldspuras. Pakāpeniski tām attīstījās īstas augšējās un apakšējās ekstremitātes un ar laiku no tām attīstījās amfībijas un reptīļi.
Tai pat silūrā radās un attīstījās divas zivju lielās klases - skrimšļzivis un kaulzivis (divējādi elpojošās). Silūrā radās arī bruņuzivju klase, kas tagad izmirusi.
Kaulzivju klasē ir vairāk kā 8 kārtas. Šīm zivīm skelets pilnībā vai daļēji veidots no kaulaudiem (reņģes, skumbrijas, stores u.d.c.):
- Asarveidīgo kārta.
buļļzivju dzimta;
- storveidīgās zivis;
- siļķveidīgās zivis;
Brētliņu ģints.
- zušveidīgās zivis;
Lašveidīgo kārta.
- karpveidīgās zivis;
karpu dzimta - karpas, karūsas, zelta zivtiņas;
- samveidīgās zivis;
- mencveidīgās zivis;
- asarveidīgās zivis u.c.
Skrimšļzivīm skelets veidots no skrimšļaudiem (haizivis, rajas).
Vimbas. Ventas rumba Kuldīgā ir vienīgā vieta, kur Latvijā var novērot lecam vimbas tik tuvu un tik lielā skaitā. Vimbu migrācija notiek apmēram pusotru mēnesi - no marta beigām līdz maija sākumam. Lielākā aktivitāte ir aprīlī. Vimbas dodas augšup pa savu nārsta ceļu, tas notiek arī citās upēs - Lielupē, Irbē, Sakā un Gaujā. Pēc tam maijā un jūnijā vimbas nārsto.
Zivju lieti. Pagalam neparasta parādība ir t.s. dzīvnieku lieti, kuru laikā no debesīm bieži birst zivis. Zivju lietus parasti pavada spēcīgs negaiss vai lietusgāzes. Zivis tiek atrastas elipsveida apgabalā un parasti tikai vienas sugas. To varētu izskaidrot ar virpuļviesuli, kas paceļ ūdensstabu un no dabiskās vides izrauj noteiktas zivis. Tāds izskaidrojums būtu pietiekams, ja atrastu tikai zivis, kas dzīvo seklumā. Taču bieži „līst” zivis, kas dzīvo tikai dziļumos. Dažas no tām jau sen beigtas, izkaltušas vai pat bez galvām. Fenomens tā arī palicis neizskaidrots.
Par zivju lietu ziņo I gs. romiešu dabas pētnieks Plīnijs Vecākais.
1861.gadā zivju lietus gadījies Singapūrā.
Amerikas dabas vēstures zinātnieks E.V.Gadžers vēsta par gadījumu 1936.gadā, kad Klusā okeāna salā Guamā pēc zivju lietus tika atrasti līņi, kas parasti dzīvo tikai Eiropas un Rietumāzijas tekošajos ūdeņos.
Zinātnieks A.D.Baikovs, kurš ASV strādāja Apkārtējās vides un zvejniecības ministrijā, 1947.gada 23.oktobrī ieturēja brokastis kādā restorānā Marksvilā Luiziānā. Piepeši ārpusē izcēlās kņada un apkalpotāja paziņoja, ka no debesīm krītot zivis. Izgājis ārā, Baikovs apmulsis konstatēja, ka apmēram 300 m garā un 24 m platā joslā uz ielām un laukumiem bija izkaisītas aukstas, taču ne saldētas zivis: lieli jūras asari, mazas haizivis un sauleszivis, taču pārsvarā saldūdens siļķes. Kādam Marksvilas bankas ierēdnim un diviem tirgotājiem ceļā uz darbu zivis uzkrita tieši uz galvas.
Katru gadu vasarā no debesīm līst zivis Hondurasas lauku teritorijā Joro (Yoro) provincē. Vietējie šo fenomenu iesaukuši par Lluvia de Peces (spāniski - aguacero de pescado). Zivis šai vietā "līst" no debesīm līdz pat 4 reizēm gadā.
Zivju masveida izmiršanas. Kādā aukstā un vējainā otrdienas pēcpusdienā viļņainā jūrā ap norvēģu kuģi "Sidon" parādījās daudz mirušu un mirstošu zivju. Dažas no tām bija pat metru garumā. Kuģis ar ātrumu no 6–8 mezgliem stundā nogāja pa jūru 80 km, bet visu laiku beigtās zivis sitās pret bortiem.
Nedaudz vēlāk 1882.gada martā vai aprīlī vismaz 12 citu kuģu komandas ziņoja par līdzīgiem gadījumiem. Tika uzskatīts, ka beigtās zivis ir mencas.
Pēc "Sidon" stāsta ASV valdības zvejniecības pilnvarotais Spensers Bērds uzsāka izmeklēšanu. Viņš uzskatīja, ka tās varētu būt ķieģeļzivis – Golfa straumē dzīvojoša zivju suga, kas atklāta 1879.gadā. Kad Bērds pēc tam ieraudzīja vienu no šīm zivīm, kļuva skaidrs, ka viņam ir taisnība. Kādā rakstā "Nature Magazine" minēts: Bērds un viņa līdzstrādnieki vērtē, ka apmēram 1,5 miljoni beigto zivju peldējušas 270 km garā un 40 km platā apgabalā. Zivju nāvi mēģināja izskaidrot visvisādos veidos, taču velti: gan indīgas gāzes, gan vulkānu izvirdumi, gan karstums, gan barības trūkums. Zivīm nebija nekādu slimības pazīmju. Vispopulārākā terija ir, ka zivis gājušas bijā, uzduroties neparasti aukstai ūdens straumei. 10 gadu laikā šīs zivis izmira un nekad vairs netika redzētas, un jūras biologi nespēj izskaidrot to masveida izmiršanu.
Zivs kā agrīnās kristietības simbols. Grieķiski - ΙΧΘΥΣ (ichtus - "zivs"). Sv.Augustīns IV gs. to izskaidro ("Dievu pilsēta," XVIII grāmata, 23.nodaļa) kā akronīmu no 5 vārdu frāzes grieķu valodā - Iesous Christos Theou Uios Soter ("Jēzus Kristus, Dēls un Dievs, Glābējs").
Raksti.
Māris Olte. Zives auss.
Kāpēc zivis izvairās no atšķirīgiem partneriem.
Veikts globāls zivju rezervju un to atjaunošanas iespēju novērtējums.
Pār Šrilankas ciemu nolīst zivju lietus.
Saites.
Ihtioloģija un ihtiologi.
