Zīdītāji, zīdītāju klase
Dzīvnieki, kas baro savus mazuļus ar pienu, ko, savukārt, izdala piena dziedzeri.
Sistemātika. Šī lielā dzīvnieku grupa, pie kuras pieder arī cilvēks, izdalīta atsevišķā klasē.
Pieder hordaiņu tipam, mugurkaulnieku (galvaskausaiņu) apakštipam.
Raksturojums. Zīdītāja pamatiezīmes: nodalīts žokļa kauls, palielināts smadzeņu dobums un sarežģīta iekšauss struktūra.
Vecums. Agrāk bija ļoti izplatīts viedoklis, ka zīdītāji varēja attīstīties tikai tad, kad izzuda dinozauri, jo tie bija aizņēmuši visas nišas – uz sauszemes, ūdenī un gaisā. Vēlāk parādījās dati, ka tomēr zīdītāji eksistēja jau tad, kad dinozauri vēl nebija izmiruši.
Pirmais pazīstamais zīdītājs ir 196 miljonus gadu vecais Ķīnā atrastais Hadrocodium wui – 2 g smags pelei līdzīgs dzīvnieciņš.
Nākamie parādās pirms 100 miljoniem gadu vēl dinozauru ērā kā mazi radījumi ar noslēgtu dzīvesveidu. Jau pēc dinozauru izmiršanas īsā laikā parādās ducis jaunu zīdītāju grupu. Tas notiek pirms 55 miljoniem gadu.
Zīdītāju evolūcija. Pirmie sauszemes dzīvnieki – abinieki parādījās apmēram pirms 360-380 milj. gadu, vēlāk no viņiem cēlušies rāpuļi. Izveidojās vairākas līnijas, svarīgākas no tām izrādījās diapsīdi un sinapsīdi. Diapsīdi savā attīstībā deva arhozaurus (tai skaitā – dinozaurus un putnus) un lepidozaurus (ķirzakas, čūskas, krokodilus). Sinapsīdi bija daudzveidīgāki permā un triasā, bet ar laiku izmira, saglabājies tikai viens zars – teriodonti. Zīdītāju senči šajā zarā saucas par mammaloformiem jeb zīdītājveidīgiem. Agrāk bija ļoti izplatīts viedoklis, ka zīdītāji varēja attīstīties tikai tad, kad izzuda dinozauri, jo tie bija aizņēmuši visas nišas – uz sauszemes, ūdenī un gaisā. Vēlāk parādījās dati, ka tomēr zīdītāji eksistēja jau tad, kad dinozauri vēl nebija izmiruši. Pašlaik zinātnieki uzskata, ka senāko zīdītāju vecums ir ap 200 milj. gadu.
Par zīdītājreptiļiem dēvētā dzīvnieku grupa pirms 280 miljoniem gadu atšķēlās no tās dzīvnieku grupas, kas attīstījās par dinozauriem.
Vēlāk jauna atdalīšanās noveda pie īstu zīdītāju izcelšanās.
Anatomiski pazīstami zīdītāji parādījās pirms 230 miljoniem gadu.
Mūsdienu zīdītāju priekšteči cēlušies krīta perioda beigās. Cita teorija gan apgalvo, ka mūsdienu zīdītāju priekšteči cēlušies pirms 140 miljoniem gadu (iepriekšrakstītais ir pretrunā ar to). Krīta periodā pirms 100 miljoniem notika krīta perioda sauszemes revolūcija - vidējā un vēlā Krīta perioda posms, kad, laikā pirms 125 līdz 80 miljoniem gadu notika salīdzinoši ļoti strauja daudzveidīgu ziedaugu, insektu, reptīļu, zīdītāju un putnu sugu veidošanās. Tās laikā izveidojās jaunas ekoloģiskās nišas, kuras izmantoja pirmo zīdītāju kārtu pārstāvji.
Nākamais nozīmīgais pavērsiens notika 10 miljonus gadu pēc dinozauru izmiršanas 65 miljonus gadu atpakaļ. Atrastās fosīlijas neliecina, ka pēc dinozauru izzušanas sekotu straujš zīdītāju uzplaukums. Toties tās liecina, ka lielum lielais zīdītāju vairums, kas bija dinozauru laikabiedri, izmira kopā ar tiem.
Turklāt ieguvēji būtu zīdītāji, kas līdz mūsu dienām nemaz nav izdzīvojuši. Še radās grauzēju, primātu un nagaiņu priekšteči.
2007.gadā izvirzīja tā saukto "aizkavētās evolūcijas" hipotēzi, saskaņā ar kuru mūsdienu zīdītāju senči aptuveni pirms 50 miljoniem gadu salīdzinoši pēkšņi, iespējams, paleocēna beigās (pirms aptuveni 56 miljoniem gadu) notikušās arhaisko zīdītāju izmiršanas rezultātā, sadalījās virknē jaunu sugu. Šī pētījuma autori apgalvoja, ka pirms 65,5 milj. gadu notikusī masveida izmiršana zīdītāju diversifikāciju nav ietekmējusi.
Zīdītāju sistemātika. Pirms 93 miljoniem gadu notika pirmais lielais pavērsiens zīdītāju attīstībā - nostabilizējās pašlaik zināmais zīdītāju iedalījums.
Ādlidoņu kārta. 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas.
Cauruļzobju kārta. 1 dzimta un 1 suga.
Grauzēju kārta.
Vāveru dzimta.
Burunduku ģints. 17 sugas.
Kloākaiņu kārta.
Kukaiņēdāju kārta.
Ciršļu dzimta.
Ežu dzimta.
Ežu apakšdzimta.
Nepārnadžu kārta.
Nepilnzobju kārta.
Bruņnešu dzimta. 9 ģintis.
Placentāļu kārta.
Plēsēju kārta.
Kaķu dzimta.
Pantēru apakšdzimta.
Zobenzobu kaķveidīgo apakšdzimta.
Sermuļu dzimta.
Suņu dzimta.
Pārnadžu kārta.
Briežu dzimta. 7 apakšdzimtas.
Cūku dzimta.
Cūku ģints.
Žirafu dzimta.
Vēršu apakšdzimta.
Bifeļu ģints.
Primātu kārta.
Sikspārņu kārta.
Somaiņu kārta.
Zaķveidīgo kārta.
u.c.
Susuru dzimta.
Atradumi. Izrakteņu vidū atrod lāčus, sikspārņus un lauvas, kuru izskats praktiski neatšķiras no mūsdienās sastopamajiem. Pie tam vienlaicīga to izplatība vērojama Dienvidāfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā. Pie tam nav ne mazākā pamata domāt, ka dinozauru ēras zīdītāji bijuši mūsdienu zīdītāju tiešie priekšteči.
Zīdītāju rekordi.
Vismazākais zīdītājs. Cūkdegunsikspārnis - ap 2 g svarā, pasaulē konkurē par vismazākā zīdītāja nosaukumu ar kādu no mazajiem Āzijas cirslīšiem.
-------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Āzijas ūdensbullis, ko dēvē arī par Mindoro pundurbulli.
Raksti.
Talanti dzīvnieku pasaulē.
Ožas nozīme pirmo zīdītāju smadzeņu attīstībā.
Jauns molekulāro datu pētījums precizē zīdītāju evolūcijas koku.
