Vēzis, ļaundabīgie audzēji
Medicīniski - karcinoma (carcinoma, cancer).
Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, mazdiferencētu šūnu audzējs.
Raksturīga izplatīšanās ar infiltratīvu augšanu (ieaugšana apkārtējos veselajos audos) vai ar metastāzēm. Vēzim ir bieži recidīvi, raksturīga organisma intoksikācija un kaheksija.
Gadījumā, ja hromosomas meitas šūnās netiek sadalītas vienādi, organismā var sākties deģeneratīvs vai ļaundabīgs process. Tā piemēram, viena no raksturīgākajām vēža pazīmēm ir nevienāda šūnu dalīšanās, ko parasti izraisa centrosomu formas izmaiņas vai vairāku centrosomu izveidošanās šūnā.
Vēža izcelšanās. Parasti vēzis rodas tikai vienā vietā; samērā reti tas attīstās vairākās organisma vietās. Pastāv vairākas audzēju, arī vēžu, izcelšanās teorijas. Domā, ka vēži nerodas pēkšņi, bet attīstās uz jau pārveidotu audu fona, kas var rasties sakarā ar dažām hroniskām slimībām vai t.s. pirmsvēža slimībām. Piemēram, vēža attīstības pamatā var būt ilgi nedzīstoša čūla (kuņģī, dzemdes kaklā, mutes gļotādā), labdabīgs veidojums krūts dziedzerī (fibroadenomatoze), leikoplakija (bālgans plankums gļotādā).
Morfoloģiski tas var būt plakans, grubuļains vai mezglveida audu sabiezējums, sēnei vai ziedkāpostam līdzīgs izaugums, kā arī čūla ar pacietām, izvelvētām malām t.tml. Šīs formas var arī dažādi kombinēties.
Vēža cilmes veida šūnas ir īpašs, dažādiem audzēja tipiem atšķirīgs cilmes šūnu paveids (pastāv vairākas hipotēzes par to, kā šīs šūnas rodas), kas nodrošina patogēno šūnu augšanu un izplatīšanos. Šīs šūnas bieži vien ir izturīgas pret ķīmijterapijas un staru terapijas līdzekļiem un daudzi pētnieki uzskata, ka tieši tās izraisa metastāžu parādīšanos, kas ir 90% ar audzējiem saistīto nāves gadījumu cēlonis.
Vēzim var būt vairākas formas atkarībā no orgāna, kurā tas izveidojies, vai audzēja šūnu īpatnībām.
Kakla vēzis.
Krūts vēzis.
Olnīcu vēzis.
Plaušu vēzis.
Zarnu vēzis.
Vēža klasifikācija atkarīga no epitēlijaudu īpatnībām. Piemēram, ādā un gļotādā, kur ir daudzkārtu plakanais epitēlijs, izveidojas t.s. plakanšūnu vēzis (ar vai bez pārragotām šūnām); gļotadā, ko klāj cilindriskais epitēlijs, veidojas cilindrisko šūnu vēzis; dziedzerorgānos (kuņģī, dzemdē, krūts dziedzeros) - dziedzeršūnu vēzis utt.
Vēža iedalījums atkarībā no izcelses audiem:
Adenokarcinoma. No dziedzerepitēlija.
Bazalioma - bazālo šūnu vēzis.
Epiteliomas. No epitēlija audiem.
Plakano šūnu vēzis.
Melanoma - pigmentšūnu vēzis.
Vēža profilakse. Nepieciešamas iedzīvotāju masveida profilaktiskās apskates, hronisku iekaisumu un slimību ārstēšana, lai vēzis neveidotos.
Vēža profilaksē izmanto mārdadzi.
Vēža diagnostika. Diagdnostiku, sevišķi slimības agrīnajās stadijās, apgrūtina tas, ka traucējumi parasti ir nelieli, nav sāpju, tāpēc slimnieki arī laikus negriežas pie ārsta.
Diagnostikā galvenā nozīme ir rentgenoloģiskām un endoskopiskām izmeklēšanas metodēm, kā arī aizdomīgo audu un dažādu izdalījumu (krēpu, urīna, kuņģa sulas, dzimumorgānu un krūts dziedzera izdalījumu) mikroskopiskai izmeklēšanai.
Vēža ārstēšana. Tās rezultāti stipri atkarīgi no sākšanas ātruma.
Vēža izplatība. Par slimības izplatību pasaulē dati ir ļoti dažādi. Daudzu tipu vēžu izplatība pieaug.
Vīriešiem biežāk attīstās kuņģa un plaušu vēži, arī ādas vēzis, lūpas vēzis un barības vada vēzis. Sievietēm visbiežākie ir dzemdes vēži, tad kuņģa, krūts dziedzera, ādas un vairogdziedzera vēzis.
Raksti.
Vēža pētnieku “svētais Grāls”: asins tests, kas ļauj noteikt vēža klātbūtni agrīnā stadijā.
Statistisko vēža gadījumu pieaugumu skaidro ar kļūdainu diagnostiku.
Grafēns un lāzers iznīcina vēža šūnas pelēm.
Saites.
Onkoloģija un onkologi.
