Truši
Mājas truši ir cēlušies no Eiropas savvaļas trušiem, kas mūsdienās vēl joprojām ir sastopami dažu Eiropas valstu mežu reģionos, kā arī Austrālijā. No 28 dažādām sugām vispazīstamākā ir Eiropas trusis.
Vēsture. Truši dzīvo blakus cilvēkam jau tūkstošiem gadu.
Senajā Grieķijā trušus turēja augstā cieņā, tur mājokļu ieejas izdaiļoja ar trušu tēliem, kas izgrebti no marmora.
Trusi kā mājdzīvnieku pazina arī Senajā Romā.
1859.gadā Austrālijā savvaļā palaida 24 Eiropas trušus, bet pēc aptuveni 100 gadiem šajā kontinentā dzīvoja jau vairāk nekā 600 miljoni garaušu!
Truši ir plašāk zināmais invazīvās sugas piemērs pasaulē. Ik gadu Austrālijas valdība tērē simtiem miljonu dolāru to populācijas apkarošanai. Jāpiemin, ka šajā kontinentā trušiem trūkst dabisko ienaidnieku, tāpēc dzīvnieki savairojās tik daudz, ka kļuva par Austrālijas dabas kaitēkļiem. Lai cīnītos ar viņiem, 1950.gados trušu vidū pat tika izplatīts miksomatozes vīruss, kas iznīcināja gandrīz 99% Austrālijas trušu, taču tie, kas palika dzīvi, spēja izveidot imunitāti.
Kamēr Austrālijā cīnās ar trušu straujo izplatību, dažās valstīs, piemēram, Portugālē, Eiropas trusis ir iekļauts šīs valsts Sarkanajā grāmatā, jo tam draud izmiršana. Citur tas pagaidām nav iekļauts Sarkanajā grāmatā, lai gan 2019.gadā Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) to ir pasludinājusi par daļēji apdraudētu sugu, kas var izzust.
Jau kopš 1998.gada pēdējā septembra sestdienā pasaulē svin Starptautisko trušu diena. Tās mērķis ir atgādināt par šo dzīvnieku aizsardzību un nozīmi pasaules ekosistēmā.
Trusis ir trešais populārākais mājdzīvnieks Lielbritānijā un ASV. Trušu populācija pasaulē pēc 2020.gada datiem ir aptuveni 709 miljoni.
Trušiem ir ļoti ātra vielmaiņa.
Trušiem ir kas kopīgs ar kaķiem. Truši sazinās, galvenokārt, ar žestu un smaržu palīdzību. Viņi spēj izpaust savas jūtas, piemēram, murrāt, kurnēt vai kliegt, ja jūt nāvējošas briesmas vai stipras sāpes. Tāpat kā kaķi, arī truši murrā, kad ir apmierināti un atslābinājušies. Ir vēl viena pazīme, kas norāda, ka šie dzīvnieki ir laimīgi — viņi lec un griežas gaisā. Gluži kā gaisa akrobāti! Truši ir pārsteidzoši atlētiski dzīvnieki - viņi var palēkties pat 90 centimetrus augstu.
Trušu acis atrodas galvas sānos. Tas viņiem palīdz novērot, vai tuvumā nav kāds plēsējs. Vēl viens aizsardzības mehānisms ir ausis. Tās ir apmēram desmit centimetrus garas, un viņi var tās pagriezt par 180 grādiem, lai uzmanīgi klausītos, kas notiek apkārt. Ja trusis ir dusmīgs, viņš piespiež ausis pie galvas. Līdzīgi dzīvnieks rīkojas gadījumā, kad viņš no kaut kā baidās.
Truša zobi aug nepārtraukti. Truša priekšzobi un divi augšējie zobi uzreiz blakus lielajiem priekšzobiem aug nepārtraukti visu mūžu. Tie pakāpeniski nodilst, kad trusis košļā zāli, savvaļas ziedus un dārzeņus, kas nozīmē, ka tie nekad neizaug pārāk gari.
Truša diēta. Patiesībā burkāni nav dabiska truša uztura sastāvdaļa, un, ja viņi tos apēd pārāk daudz, var rasties kuņģa darbības traucējumi. Trušu ēdienkarte galvenokārt sastāv no zāles, kā arī no koku un krūmu jaunajiem dzinumiem.
Truši ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, kas dzīvo grupās. Tie parasti veido vidēji lielas kolonijas vai arī dzīvo pa pāriem.
Vairošanās. Truši ir slaveni ar savu spēju vairoties. Par to, piemēram, liecina tas, kādā tempā savulaik tie savairojās Austrālijā.
Trušu grūtniecība ilgst no 28 līdz 31 dienai, un vienā metienā var piedzimt līdz 14 mazuļiem, tādējādi viens monogāms pāris gada laikā var radīt 30-40 jaunus trušus. Kamēr mātītes ir gaidībās, viņas izrok alas, kas savā starpā ir savienotas ar daudziem tuneļiem un ejām.
Nospiedums kultūrā. Viens no pasaulē pazīstamākajiem trušiem ir multfilmas varonis Blīkšķu Bannijs, kurš bieži ir redzēts graužam burkānu.
Tehnika. Pielikta bilde 23.09.2022. Nav atrasts 9 lpp.
