Tranzistori
Pusvadītāju ierīce, kas nomainīja 1906.gadā izgudrot;as katodu lampas un praktiski izraisīja tehnoloģisku revolūciju.
Pašas pirmās tranzistoriem pielīdzināmās ierīces. Pirmais patents tranzistora analogam pieder Austroungāru fiziķim Jūliusam Edgaram Lilienfeldam jau 1925.gadā. Patenta pielikumā attēlotā shēma uzskatāma par pirmo tranzistoru radio. Diemžēl Lilienfelds nepublicēja sava darba rezultātus, līdz ar to nav liecību, vai viņam toreiz izdevās izgatavot ierīces paraugu.
Vācu darbs Heila vadībā sākās tikai 1934.gadā, un papildināja iepriekšējo.
Protams, ir atšķirība tranzistora uzbūvē un darbībā starp Lilienfelda-Heila un Šoklija & Co radīto, jo tieši pirmā uzlabots variants ir mūsdienu mikroshēmu un mikroprocesoru pamatelements.
Tranzistora izgudrošanas oficiālā versija. Tranzistoru kompānijā Bell Labs izgudroja pētnieki Džons Bardīns, Volters Brateins un Viljams Šoklijs 1947.gadā. Viņiem tika stādīts uzdevums pagatavot vakuumlampas aizvietojošas ierīces, kurām nebūtu nepieciešams ilgais iesildīšanās laiks. Par šo veikumu zinātnieki 1956.gadā saņēma Nobeļa prēmiju.
Pirmo komerciālo pielietojumu tranzistori guva dzirdes aparātos, pēcāk radio un tālruņu aparātos. Šīs ierīces spēj vadīt vai arī nevadīt elektrisko strāvu atkarībā no tā, kādu spriegumu tām pievadīs.
Līdz ar tranzistoru izveidošanu (1948.g., V.Šoklijs, Dž.Bardīns, V.Breteins) sākās strauja pusvadītāju elektronikas attīstība, kas radīja reālu bāzi elektronisko shēmu mikrominiaturizācijai, daudzu elektronierīču pilnīgošanai, rūopnieciskās elektronikas ieviešanai praksē, kā arī citu cietvielu elektronikas nozaru attīstībai.
Tagad meklē iespējas kā modernos tranzistorus gatavot no grafēna. 2009.gada sākumā IBM ziņoja, ka izmēģina grafīta tranzistorus, kas spēj ieslēgties un izslēgties 26 miljardus reižu sekundē, ievērojami apsteidzot klasiskos silīcija tranzistorus.
Raksti.
Nākošās paaudzes elektronisko ierīču izgatavošanai izmantos nanomateriālus.
Saites.
Nezināmais tranzistors.
