Transplantācija, transplantāti
Transplantare - "pārstādīt" (latīņu val.).
Audu vai orgāna pārstādīšana uz citu vietu tai pašā organizmā vai uz citu organismu.
Vēsture. Orgānu un audu transplantācija kļuva iespējama pateicoties tam, ka 1901.gadā austriešu mikrobiologs un imunologs Kārlis Landšteiners atklāja asins grupas, bet vēlāk kopā ar Vīneru - arī rēzus faktoru (Rh). Izmantojot šos atklājumus, ķirurgi Karels un Hutrijs XX gs. sākumā veiksmīgi pārstādīja sirdi un nieres dzīvniekiem, tiesa ga, transplantētie orgāni pēc neilga laika pārstāja funkcionēt.
1903.gadā cilvēkam tika pārstādīta radzene no cita cilvēka (pirms 65 gadiem pārstādīja cūkas radzeni).
1932.gada 3.aprīlī pirmo reizi pasaulē 26 gadus vecai sievietei pārstādīja 60 gados miruša vīrieša nieri krievpadomju ķirurgs Jurijs Voronojs (). Operācija bija veiksmīga un tā tapa pierādīts, ka iespējams pārstādīt mirušu cilvēku orgānus.
Nākamais izrāviens nozarē notika pateicoties britu biologa Pītera Medavāra pētījumiem, kas 1951.gadā izvirzīja domu, ka veiksmīgai orgānu transplantācijai nepieciešams nomākt imūnsistēmu ar zāļu palīdzību.
Viens no transplantoloģijas pamatlicējiem bija krievu biologs Vladimirs Demihovs (1916.-1998.g.), kas 1946.gadā veica sirds pārstādīšanu sunim. Papildus esošajai viņš suņiem piestādīja klāt vēl vienu sirdi. Cita starpā viņš veica arī otras galvas piestādīšanu sunim (kucēna galvu uz pieauguša suņa kakla) - kopumā radīdams ap 20 tādiem divgalvjiem. Abas suņu galvas varējušas ēst. 1960.gadā pie viņa viesojās dienvidafrikānis K.Barnards, kas vēlāk veica sirds pārstādīšanas operāciju cilvēkam.
1967.gada 3.decembrī DĀR ķirurgs K.Barnards (1922.-2001.g.) Keiptaunas hospitālī 5 stundas ilgā operācijā pārstādīja donora (autokatastrofā bojā gājusi 25 gadus jauna sieviete) sirdi 54 gadus vecam pacientam. Pati operācija bija veiksmīga, bet pacients pēc 18 dienām nomira no imūnsistēmas novājināšanās izraisītas pneimonijas. Pēc tam K.Barnards veica vēl ap 10 sirds pārstādīšanas operācijām. 4 operētie nodzīvoja ilgāk par 18 mēnešiem, divi no tiem pat daudzus gadus. Nobeļa prēmiju viņš nesaņēma tikai tādēļ, ka nāca no aparteīda valsts.
Mūsdienās sirdi pārstāda vairākiem tūkstošiem cilvēku katru gadu. Lielākā daļa no tiem nodzīvo vismaz 5 gadus, apmēram puse - līdz 10 gadiem, bet dažs labs pat līdz 20 gadiem.
2021.gada februāra sākumā Ņujorkas universitātes Langoni Veselības centrā pirmo reizi vēsturē par sekmīgu atzina augustā pārstādīto seju un divas rokas 22 gadus vecam vīrietim.
2022.gada 7.janvārī Mērilendas universitātes Medicīnas centrā amerikānim Deividam Benetam (57 g.) ka pirmajam cilvēces vesturē veica sirds ksenotransplantāciju - pārstādīja cūkas sirdi.
Saites.
Medicīna.
