Sugas
Dzīvo organismu sistemātikas pamatvienība - pamattaksons (saskaņā ar K.Linneja klasifikāciju), kurās ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
Vienas sugas pārstāvji savstarpēji var pāroties un radīt auglīgus pēcnācējus.
Aprakstīti dzīvo organismu (dzīvnieku?) sugu skaits jau ir virs miljona (neskaitot kukaiņus). Līdz 1980.gadam pasaulē bija zināmas ap 1 300 000 dzīvnieku sugas, Latvijā - ap 28 000 sugu. Reizēm viena un tā pati suga aprakstīta divreiz un eksistē sarakstos ar diviem dažādiem nosaukumiem. kopējo sugu skaitu lēš līdz pat 3 miljoniem.
Latvijā ir apmēram 28 000 sugu: bezmugurkaulnieki - ap 27 000 sugu (posmkāji - ap 21 000 sugu, tārpi - ap 4300 sugu); mugurkaulnieki - ap 463 sugām (zīdītāji - 61 suga, putni - 305 sugas, rāpuļi - 7 sugas, abinieki - 12 sugas, zivis - 75 sugas, apaļmutnieki - 3 sugas).
Pirmo zinātnisko sugas definīciju deva Dž.Rejs Anglijā, 1693.gadā.
Putnu un zīdītāju klasē sugu skaits ir samazinājies, jo biologi vairs tik sīku iedalījumu neveic.
Sugu izcelšanās mīkla. Angļu dabaspētnieks Č.Dārvins savā slavenajā grāmatā "Sugu izcelšanās" izteica hipotēzi, ka sugas rodas viena no otras ilgā un daudzskaitlīgā nelielu pārmaiņu procesā - evolūcijā. Hipotēzei par apstiprinājumu vajadzētu kalpot daudziem t.s. "pārejas formu" atradumiem dažādos ģeoloģiskajos slāņos. Tā kā to nebija Dārvina laikā, tad pētnieks izteica cerību, ka tādi tiks uzieti nākotnē. Tomēr tādi nav uzieti līdz pat šodienai un ir acīmredzami, ka šī Dārvina hipotēze ir aplama.
Bez tam ir izrādījies arī, ka sugas eksistē namainīgas visai ilgu laiku. Tādēļ mūsdienās izteikta doma, ka jaunas sugas rodas nevis evolucionāri, bet gan revolucionāri - spēji mainoties. Tomēr nav saprotams un apzināts šādu spēju pārmaiņu iemesls. Sintētiskā evolūcijas teorija apgalvo: organismā uzkrājas sīkas ģēnētiskas pārmaiņas, kas, summējoties, kaut kad nākotnē rada jaunu sugu. Varbūt, tikai tā nav zinātne, bet ticība. Zinātnē ir noteikta metodika – novērojums, iespēja atkārtot un pārbaudīt. Jaukt jaunu sugu rašanos, ar jaunu pasugu rašanos, pabāžot abām apakšā vārdu evolūcija arī ir makaronu karināšana uz ausīm.
Tādejādi mūsdienu zinātne sugu rašanās jautājumā atrodas lielā neziņā. Uz tā pamata uzplaukušas dažādas kreacioniska rakstura hipotēzes par Dieva, Kosmiskā saprāta un citplanētiešu lomu sugu radīšanas procesā. Kas zin, kas zin...
Pamattaksons tāpēc, ka sugas, novērojamā laikā, ir nemainīgas (starpsugu barjera). Mainās, evolucionē tikai apakštaksoni – šķirnes, pasugas, populācijas, varietātes. Sugu par pamattaksonu bija atzinis arī Dārvins („Sugu izcelšanās”). Dārvina Evolūcijas teorija balstījās uz apgalvojumu par sugu mainību.
Tā kā redzamu pierādījumu jaunu sugu rašanai tām 2010.g teorijām nav, tad ir viens APGALVOJUMS - recesīvās alēles uzkrājas (slēptās mutācijas), un kādreiz, kad apstākļi būs mainījušies, tās kļūst derīgas un rada jaunu sugu. Tas ir apgalvojums, bet neviena piemēra, kuru var pārbaudīt, tai 2010.g. teorijai nav.
Par to kvantu datormodeli - tāds ir izmodelēts arī bez kvantu datora - tas ir "Dovkinsa kukainis," ar kuru Ričards Dovkinss gribēja pamtot Dārvina teoriju. Tikai eksperimenta uzstādījums bij galīgi nekorekts. Vizuālais kukainis tika projektēts intelekta vadībā, ar stingriem atlases kritērijiem un finālo mērķi.
Izmirstošās sugas ir aizsargājamas un ierakstītas Pasaules Sarkanajā grāmatā "IUCN Red List of Threatened Species."
Pielikta bilde 24.10.2023., 13.vieta.
Raksti.
Dažādu sugu līdzās pastāvēšanu nodrošina katra atsevišķā taksona iekšējais mainīgums.
Saites.
Bioloģija un biologi.
