Skudras
Tuksneša skrējējskudras (Cataglyphis cursor).
Darba dalīšana skudrupūžņos. Skudras ir vienas no visaugstāk organizētākajiem kukaiņiem. Tās veido sarežģītu sociālu grupu ar darba sadali un attīstītām komunikācijas un pašorganizacijas prasmēm. Apkārt tekalējošās skudras ir darba skudras. Skudru pūznī ir auglīgās mātītes jeb karalienes un neauglīgās mātītes jeb darba skudras. ir arī auglīgie tēviņi, taču tie pūznī sastopami līdz izlidošanas laikam, tie netiek pūznī uzņemti. Pēc tam kad jaunās mātītes un jaunie tēviņi sapārojas, tēviņi iet bojā.
Darba dalīšana pūznī ir tāda, ka jaunākas skudras dara dažādus darbiņus, piemēram, baro kāpurus vai tira ejas. Tā kā skudra ir jauna, tad tai ir potenciāls ilgi dzīvot, tāpēc tiek piešķirti mazāk riskanti darbi. Nosacīti vecās skudras ir tās, kas meklē barību. Dažādām skudru sugām meklēšanas attālums ir atšķirīgs. piemēram, mežskudras var doties 100-200 m attālumā no sava pūžņa barības meklējumos. katra pūžņa ejas tuumā ir pa kādam sargam, kuri, sajūtot briesmas, izdala smaržvielu jeb trauksmes feromonu, tādejādi brīdinot pārējās skudras, lai tās gatavojas aizsargāt pūzni.
Tās var sastapt visur - mežos,pļavās, parkos, dārzos un pat pludmalē.
Skudru ienaidnieki. Tie ir putni, kas barojas ar skudrām, arī tādi meža zvēri kā stirnas, brieži, mežacūkas, kas mēdz izvandīt skudru pūžņus, arī iavārtās tajā. Skudru uzbrukums dzīvnieku biezajam apmatojumam nāk par labu, jo tādejādi skudras iznīcina arī dažādas utis un blusas, kas mājo dzīvnieku kažokā.
Ir kukaiņi, kuriem patī pārziemot skudru pūžņos. Dažādi vaboļu vaitauriņu kāpuri apmāna skudras, izdalot saldu vielu, un skudras tos ienes pūznī, kur tie arī pārziemo. Taču vienlaikus šie paši kāpuri kļūst par skudru ienaidniekiem, jo paši var sākt mielties ar skudru sagādātajiem krājumiem vai pat apēst skudru kāpurus un kūniņas. Dažas retas un aizsargājamas tauriņu sugas ir atkarīgas no skudrām, kuru pūznis ir vienīgā vieta, kur tās var pārziemot. par ienaidniekiem var kļūt arī citas skudras. pavasaros skudru pūžņi pārdala savas teritorijas, un šajās savstarpējās skudru cīņās daļa skudru aiziet bojā.
Skudras dzeļ. Uzbrukt un iedzelt cilvēkam vai dzīvniekam aizsardzības nolūkos var jebkura skudra, taču Latvijā sastopamas 8 sugu dzēlējskudras. Ir skudras,kurām ir dzelonis, un ir tādas,kurām ir speciāla atvere, pa kuru tās izšļēc skābi. Šī viela, nonākot uz cilvēka ādas, izsaucnepatīkami niezšu sajūtu.
Skudras aizdzen verdzībā bērnus. Ir skudras, kas uzbrūk citām skudrām. Piemēram, sarkanajai mežaskudrai ir lieli žokļi, kas traucē rūpēties par olām un kāpuriem. Tādēļ tās iemanās uzbrukt melno mežskudru pūznim, nolaupot tur esošās skudru kūniņas un aiznesot tās uz savu pūzni. Tad, kad no kūniņām attīstāsmelnās mežaskudras, tās nodomā, ka šis ir viņu pūznis un sāk aprūpēt sarkanās mežskudras, darot darbus, kuros nav nepieciešami lielie un spēcīgie, tomēr smalkiem darbiem nepiemērotie žokļi.
Skudras spēj pastiept nastu, kas vairākus desmitus reižu pārsniedz pašas svaru. Pie mums augumā vislielākās ir tumšās un gaišās koksnes darbaskudras, kas ir 5-12 mm garas, auglīgās mātītes 15 mm garas.
Skudrām patīk siltums un sausums, tās uzturas sausos un smilšainos biotopos. Pēc lietus skudras cītīgi tīra pūzni no mitruma - atver ligzdas ejas un atbrīvojas no samirkušiem smilšu graudiņiem, tos izmetot ārā.
Skudru attīstības cikls. Tas sastāv no 4 stadijām: ola, kāpurs, kūnina un pieaudzis kukainis. Ja pieaugusi skudra pārtiek galvenokārt no salda šķidruma, tad kāpurus interesē dažādas dzīvnieku izcelsmes vielas, tādēļ skudras vāc dažādu citu kukaiņu kāpurus, arī beigtu kukaiņu un sīku dzīvnieku atliekas. To visu skudras nes uz pūzni un izbaro saviem kāpuriem un pūznī esošajai auglīgajai mātītei vai mātītēm. Ir sugas, kurām vienā pūznī dzīvo vairākas auglīgas mātītes. Arī pieaugušas skudras ēd dzīvnieku izcelsmes barību, taču tā ir tikai papildbarība.
Skudru mājlopi. Skudras mīl saldumus, ko galvenokārt iegūst no laputīm. Skudras tam pieskaras un tad izdalās salds šķidrums, ko skudras savāc un apēd. Skudras tādēļ aizsargā laputis, kuras neļauj apēst citiem kukaiņiem, piemēram, mārītēm.
Saldumus skudras iegūst arī no augu asniem, koku sulas un augļiem.
Skudru attīstība. Attīstības cikls sastāv no 4 stadijām:
Līdz šim pasaulē aprakstītas vairāk kā 12 000 skudru sugas. Latvijā sastopamas 49 no tām
Melnā skudra. Latvijā visbiežāk sastopamā.
Kailmuguras mežskudra. Veido pūžņus mežmalās, kur mīt no dažiem desmitiem līdz pat 100 tūkstošiem skudru.
Rūsganā mežskudra. Pavasaros, lai dabūtu vairāk saules, mežskudras izveido spicāku pūzni, Vēlāk, kad saues ir pietiekami, pūzni veido plakanu.
Faraonskudras. Iemitinās cilvēku mājoklos, jo tām nepieciešams siltums visu cauru gadu.
Spožās sīkskudras. Mazākās ir tikai 2 mm garas, dzīvo mežskudru pūžņos.
Tumšās un gaisās koksnes skudras. Latvijā vislielākās. 5-12 mm garas, auglīgās mātītes ir pusotru cm garas. Tās var pamanīt reti, dzīvo kritalās, egļu koksnē, kurā veido alas. Tās pārsvarā apdzīvo skujkoku mežus, kuros ir kritalas. Tās veido ieejas pie koka saknēm, aiz koka mizas ierīkjot garas kameras un veidojot skudru pūzni.
Aplūkojamie objekti.
Kidjerves skudru karaļvalsts. Neliela meža platība Dienvidigaunijā, kurā atrodas ap 200 skudrupūžņiem.
