Aliens

Singapūra

Valsts nosaukums veidojies no malajiešu vārda "lauva" un sanskrita vārda "pilsēta."
Neliela pilsētvalsts DA Āzijā uz Singapūras salas un 58 (63-?) nelielām saliņām Malajas pussalas pašos dienvidos.

Viena no 4 valstīm ko dēvē par "Āzijas tīģeri" vai "Āzijas mazo drakonu." Leģenda vēsta, ka Singapūras sala Pulaūbina izveidojusies, kad cūka, zīlonis un varde sacentušies, kurš pirmais nonāks līdz Džohoras krastam. Visi trīs cieta neveiksmi un tika pārvērsti par klintīm, kas mūsdienās kļuvušas par salām. 

Platība - 714,3 km^2, ieņem 190.vietu pasaules valstu sarakstā pēc platības. Singapūra paplašinās uz mākslīgi uzbērtu salu rēķina.
Valodas - 4 oficiālās: angļu (vienīgā valsts Āzijā, kur angļu valoda ir pirmā), putunhuā (ķīniešu), malajiešu un tamilu.
Simbols - mitoloģisks dzīvnieks Mērlions. Tam ir lauvas galva un zivs aste.
Iedzīvotāji - ap 5,5 miljoni, pārsvarā ķīnieši.
Karogs - 5 zvaigznes Singapūras karogā nozīmē demokrātiju, mieru, progresu, taisnību un vienlīdzību. Sarkanā krāsa - brālību, bet baltā - tīrību.

Tūristam! Singapūrā nepieciešama īpaša atļauja, lai varētu ieceļot ar miegazālēm, prettrauksmes zālēm un spēcīgiem pretsāpju līdzekļiem. 
Viesnīcas dārgas, pat hosteļi - 200, 150 dolāri, reti var dabūt lētāk.

Transports. Maz mašīnu, jo par tām jāmaksā milzu nodoklis. Toties ir ļoti labs sabiedriskais transports - autobusi, gaisa tramvaji, taksometri.

Arhitektūra. Singapūras pilsētas ambīcijas neapmierina apzīmējums "pilsēta-dārzs," bet viņi vēlas "pilsētu-dārzā." 

Vēsture. Saukta par "Lauvas pilsētu," jo saskaņā ar leģendu pilsēta dibināta līdz ar jūras briesmoņa Merliona (pa pusei zivs, pa pusei lauva) parādīšanos.
Singapūras karaļvalsti 1299.gadā dibinājis princis Sangs Nīls Utams
Nevarēdami vienoties ar holandiešiem par tirdzniec ības noteikumiem reģionā, briti Tomasa Stemforda Raflza vadībā 1819.gadā ieaicināja Singapūrā vienu no malaiziešu sultāniem - Huseinu Šahu. Sultānam tika apsolīts padarīt viņu par vietējo valdnieku, atbalstīt ar maksājumiem, ja vien viņš piekritīs, ka briti šeit būvē ostu.
Projekts izrādījās ārkārtīgi veiksmīgs, jo ostas apgrozījums bija liels un pārsniedza jebkuru no holandiešu ostu apgrozījumiem vairākas reizes.
Interesanti, ka Singapūras pārvaldnieks Viljams Farkuārs deva atļauju azartspēlēm un brīvai opija tirdzniecībai, kas bija pretrunā ar vietējām tradīcijām.
1824.gadā ar holandiešiem tika noslēgts līgums, lai nogludinātu domstarpības. Britu ietekmē nonāca Singapūra, Melaka un zemes uz ziemeļiem, zemes uz dienvidiem palika holandiešu ietekmē.
XIX gs. 2.pusē briti ieņēma Singapūru.
1861.gadā Singapūrā atgadījās t.s. dzīvnieku lietus - no debesīm bira zivis.
II Pasaules karā. Kara priekšvakarā Singapūra bija  ļoti svarīga britu bāze DA Āzijā. Lai gan Singapūra Lielbritānijai bija svarīga, pilsēta bija vāji sagatavota aizsardzībai. Piemēram, britu komandieri pilnīgi nebija gatavojušies uzbrukumam no sauszemes. Britu virsnieku vidū valdīja uzskats, ka britu kareivis ir desmit japāņu vērts.
1942.gada janvārī Singapūrā inspekcijas braucienā ieradās ģenerālis sers Arčibalds Vaivels,kas komandēja sabiedroto spēkus Dienvidaustrumāzijā. Inspekcija parādīja vienkāršu, taču ārkārtīgi nepatīkamu lietu - pilsēta ir praktsiki neaizsargāta. Londonā bija pārliecināti par pretējo, tādēļ premjers Vinstons Čērčils, saņēmis Vaivela ziņojumu, bija satriekts un pieprasīja stāvokli labot.
Laika gan tam vairs nebija, jo militārā iniciatīva pilnībā bija japāņu rokās. Tomēr japāņu armija nebija tajā labākajā stāvoklī pēc vairāku mēnešu ilgām kaujām Malajas pussalā. Arī britu spēki Singapūrā bija lielāki pēc skaita un labāk ekipēti nekā japāņu armija, kas tuvojās pilsētai. Tomēr japāņu ģenerāļi uzskatīja, ka galvenais šai uzbrukumā būs morālais noskaņojums, kas japāņiem bija austā līmenī - sabiedrotiem ne.
1942.gada 8.februārī japāņi uzbruka Singapūrai, sabiedrotie negaidīja uzbrukumu ātrāk par desmito datumu. Pilsētu ieņēma nedēļas laikā. Gūstā padevās 80 000 britu un austrāliešu kareivju - tā bija vislielākā britu armijas sakāve visas vēstures laikā. Singapūras ieņemšana Japānai pavēra ceļu uz Indonēziju.
Pēc kara Singapūra vēlējās lielāku brīvību un sagribēja atdalīties no Britu impērijas. Pēc 1955.gadā notikušajām vēlēšanām Singapūra pieprasīja pilnīgu neatkarību, ko Lielbritānija noliedza. Tiesa, tika panākta daļēja neatkarība, iznemot jomas, kas saistītas ar aizsardzību un ārpolitiku.
Malaizijas sastāvā (1962.-1965.g.). 1962.gadā notika Merdžera referendums par Singapūras tālāko likteni, un Singapūra izvēlējās kļūt par Malaizijas federācijas sastāvdaļu. Lielākoties tas bija saistīts ar Singapūras ierobežotajiem resursiem - zeme, dzeramais ūdens, izrakteņi utt. Pilsētā izcēlās arī nemieri starp malajiešiem un ķīniešiem. 
Neatkarības iegūšana (1965.g.). Singapūra kļuva neatkarīga 1965.gadā pēc tam, kad demokrātiskā balsojumā Malaizijas parlaments to izslēdza no valsts sastāva. Singapūra spēja tikt galā ar visām problēmām un uzplaukt.
Li Kuanju valdīšanas laiks (1959.-1990.g.). Viņš bija premjerministrs no 1959.gada, kad Lielbritānijai Singapūrai piešķīra pašpārvaldes tiesības, līdz 1990.gadam. Singapūrā augsti godāts, izveidoja Singapūru par plaukstošu valstiņu.
Viņš izveidoja Tautas rīcības partiju, kas aizveda Singapūru uz neatkarību 1965.gadā pēc īsas savienības ar Malaiziju.
Li tiek cildināts par Singapūras pārvešanu darbīgā finanšu centrā un par atpalikušās salas pārveidošanu par vienu no pasaules bagātajām valstīm tikai trīs desmitgažu laikā, neskatoties uz dabas resursu trūkumu. Rietumu līderi bieži prasa viņa viedokli par Ķīnu un citiem reģionālajiem notikumiem.
Li Kuajju vienmēr bijis stingrās līnijas piekritējs, kas izpaudās kā dažādu ierobežojumu uzlikšana, to skaitā medijiem. "Preses brīvība, ziņu mediju brīvība ir jāpakārto nepieciešamībai uzturēt Singapūrā sabiedrības integritāti," bez tam apgalvoja, ka avīzes finansējot Singapūrai naidīgi spēki no ārzemēm.
Valstī praktiski nebija opozīcijas, jo viņš necieta iebildumus. Singapūras parlamentā bija tikai 6 opozīcijas pārstāvji. Viņš bija arī pārliecināts antikomunists, lai gan pats bija gluži diktatorisks. Viņa valdīšanas laikā tika ieviesti miesassodi, košļājamās gumijas aizliegums. Valsts iejaucās ģimenes dzīvē, lai panāktu gudrāku bērnu piedzimšanu. Bieži kritizēja Rietumus un ASV par pārlieku liberālismu, kas trucē uzturēt kārtību sabiedrībā.
Li Kuanju sāka ar graustu novākšanu un industrializācijas programmu, ļoti asi cīnījās pret korupcijas izpausmēm. veidoja saskanīgu daudznacionālu sabiedrību.
Viņa nopelni ekonomikā ir nenoliedzmi. Singapūrā tika radīts augsti kvalificēts darbaspēks, ko raksturo ļoti labas angļu valodas zināšanas. viņš daudz darīja, lai pievilinātu Singapūrai ārzemju investorus, tā pārvērzdams pilsētu bez dabas resursiem rūpniecības centrā.
Li Kuanju mira 2015.gada martā Singapūras slimnīcā pēc septiņu nedēļu atrašanās slimnīcā no smagas pneimonijas. 

Interesanti par Singapūru:
      -  Singapūru apsūdz, ka tā iegādājoties pārlieku daudz smilšu no Malaizijas, Kampučijas un Vjetnamas. Laikam taču būvniecības darbiem. Tas izsaucis protestus Singapūras kaimiņvalstīs.
      -  Singapūrā ļoti godā tualetes. Tās valdība ierosināja ANO rezolūciju, kas pasludināja 19.novembri par Vispasaules tualešu dienu. Šis priekšlikums guva atsaucību 122 valstīs un Pasaules tualešu organizācija tika nodibināta 2001.gada 19.novembrī Singapūrā. Pēc sevis nenomazgāt sabiedriskajā tualetē - tas Singapūrā ir noziegums.
      -  Singapūra tiek uzskatīta par vismazāk korumpēto valsti Āzijā un 5.pasaulē.
      -  Singapūra ir ļoti pieklājīga pilsēta - bērniem to māca vecāki, bet sākot ar 1979.gadu valstī tika novadīta valdības atbalstīta nacionāla pieklājības kampaņa. 2001.gadā kampaņu pārņēma Singapūras Labestības biedrība.
      -  Katru gadu 7.novembrī Singapūrā atzīmē valsts koku stādīšanas dienu. Visi, sākot ar premjeru un beidzot ar parastiem pilsoņiem, šai dienā stāda kokus. Šai dienā singapūrieši no saviem bērniem pieņem stādītos kokus kā dāvanu dzimšanas vai kāzu dienās.
      -  Singapūras valdība izveidojusi virkni mākslīgu koku ar saules baterijam, tie ir 50 m augsti, projekta "Dārzi līcī" ietvaros. Tagad šie koki ir kultūras simbols un tūristu apskates objekts.
      -  Vairāk kā 80% Singapūras iedzīvotāju dzīvo valdības subsidētās mājās - Singapūrā 92% dzīvokļu pieder tajos dzīvojošajiem, tas ir augstākais rādītājs pasaulē.
      -  Singapūrieši ir paši ašākie kājāmgājēji pasaulē.
      -  Singapūrā aizliegtas košļājamās gumijas, tikai gadījumos, ja tās parakstījis ārsts.
      -  Autobraucēji nav mīļoti Singapūrā. Valdība no automobīļu īpašniekiem prasa piemaksāt 1,5 reizes vairāk, lai iegūtu auto sertifikātu.
      -  Singapūrā ir ierobežots ēku augstums - 200 m. Valstī tomēr ir trīs celtnes ar augstumu 280 m.
      -  Katram Singapūrā dzimušam vīrietim jāprot rīkoties ar ieroci pēc 18 gadu vecuma. Singapūrā ir obligātais militārais dienests 1-2 gadu garumā.
      -  Singapūras liftos ir ierīce mīzalu noteikšanai - tādā gadījumā tā nobloķē liftu līdz brīdim, kad ierodas policija. Singapūrā ir pieņemts īpašs likums, kas aizliedz čurāt liftos.
      -  Pēc Stokhomas Starptautiskā institūta (SIRP) datiem Singapūra ir 5.lielākais ieroču tirgotājs pasaulē.
      -  Aģentūra "Reportieri bez robežām," kas novērtē preses brīvību dažādās valstīs, tikai ar grūtībām varēja vēstīt no Singapūras. Viņu darbība beidzās ar to, ka Singapūru ievietoja 153.vietā 180 valstu sarakstā.
      -  Singapūras bērni pasaulē ir priekšgalā matemātikā un dabas mācībās.  
      -  Singapūras valdībai ir talismans - Singa Lauva, lai sekmētu singapūriešu labestību. 
      -  Singapūrā divas dienas ir veltītas bērniem. 1.oktobrī sumina bērnus līdz 12 gadiem, bet jaunatnes dienu atzīmē katru gadu jīlija pirmajā svētdienā.
      -  Kopš 1905.gada Singapūra 6 reizes mainījusi savu laika joslu.
      -  Ieņem pirmo vietu pasaulē valsts vadītāja algas lieluma ziņā. Singapūras premjers saņem 1,7 miljonus dolāru gadā, kas ir 4 reizes vairāk nekā ASV prezidents.
      -  Sākot ar 2006.gadu Singapūra ieņem pirmo vietu uzņēmējdarbības vešanas viegluma ziņā Pasaules bankas sarakstā.
      -  Singapūrā ir pārlieku liela miljonāru koncentrācija - 17% jeb katram sestajam valsts iedzīvotājam ir aktīvi 1 miljona dolāru un vairāk vērtībā. Tas ir augstākais rādītājs pasaulē.
      -   SVF un Pasaules banka ierindojusi Singapūru 3.vietā savā IKP sarakstā uz vienu iedzīvotāju. Malaizija, no kuras Singapūra guva neatkarību 1965.gadā, ierindojusies 28.vietā.
      -  Singapūra 2016.gadā atzīta par dārgāko pasaules pilsētu.
      -  Čangi lidosta Singapūrā tiek atzīta par labāko pasaulē jau 4.gadu pēc kārtas kopš 2016.gada.
      -  Singapūriešiem patīk labi paēst. Katru dienu pilsētā tiek atvērti divi jauni restorāni, kas patiesi ir pārsteidzošs fakts, ņemot vērā pilsētas izmērus.

Aplūkojamie objekti.

Singapūras Čangi lidosta. Čangi lidosta ir katra ceļotāja sapnis. Tā ir bagāta ar aizraujošām aktivitātēm, kas ļauj kavēt laiku pirms, pēc vai starp lidojumiem – sākot ar iepirkšanos, dažādām ēstuvēm un beidzot ar izklaides objektiem. Pirms Covid-19 pandēmijas sākuma, 2019.gadā, slavenā lidosta bija viena no 20 noslogotākajām lidostām pasaulē. To apmeklēja 68,3 miljoni cilvēku gadā, kas ir vidēji 187 000 cilvēku dienā.
Singapūras lidosta ir slavena ar tās zaļo iekārtojumu. Gaisa satiksmes centra iekšienē var atrast 40 metrus augstu ūdenskritumu, ko no visām pusēm ieskauj tropu augi un vairāk nekā 2000 koku. Tas ir augtākais iekštelpu ūdenskritums pasaulē. Vienā no termināļiem atrodas arī 100 kaktusu un tuksneša augu sugu.
Lidostā ir pieejamas izklaides visai ģimenei. Katrā terminālī ir rotaļu laukumi, slidkalniņi, izklaides klubi un pat kinoteātri. Lidostā ir arī 14 000 kvadrātmetru liels atrakciju parks ar vairākiem labirintiem. Arī gardēži Čangi lidostā atradīs kaut ko sev interesējošu. Tajā ir ēdināšanas centrs vairāk nekā 100 ēstuvēm, no kurām aptuveni 30 darbojas visu diennakti. Lidostā ir arī 275 dažādi veikali.

Marina Bay. Singapūras sirds rajons, bizness, atpūta. Līcim gar malu izveidota promenāde.

Botāniskais dārzs. Te ir pasaulē vislielākais orhideju skaits. Vienīgais tropiskais dārzs pasaulē, kas iekļauts UNESCO sarakstā. Tam 2020.gadā palika 156 gadi.

      Ķīniešu pilsēta. China town. Līkloči.
      Mazā Indija. Little India. Garšu un smaržu pārsātināta.
      Singapūras nakts safari.
      Horta parks. 17. tas ir pirmais parks Singapūrā, kas veidots kā ekskluzīvs. Kalpo kā Āzijas dārzkopības dzīvesveida centrs. 
      1.formulas sacīkšu trase - Singapūras Gran Pri. Tā ir pirmā Āzijā, arī pirmā pasaulē nakts sacīkste, kas notika 2008.gadā. 
      Jacob ballas.  Bērni un dārzi Singapūrā ir svarīgāki par visu. Pirmais dārzs Āzijā, kas veltīts bērniem.

Singapūras stadions. Tam ir pasaulē lielākais izbīdāmais kupols 312 mdiametrā. Milzīgā pārkare var apsegt 55 000 sporta mīļotāju no saules un lietus. 

Zoodārzs. Tropiskā paradīze, tajā mīt dzīvnieki no visas ekvatoriālās joslas. TripAdvisor to nosaucis par labāko zooparku Āzijā un trešo labāko pasaulē. 

Sentozu salas. Šais salās tiek organizēts nervus kutinošs brauciens ar nosaukumu "Sikspārnis" (Megazip). Tā laikā cilvēki varot lūkoties pasaulēar sikspārņa acīm. 

Garden by the Bay. Ultramoderns parks ar lieliskiem skatiem uz pilsētu un slaveno Marine Bay Sands viesnīcu.