Aliens

Reliģiskā ekstāze

Nonākšana izmainītas apziņas stāvoklī, izmantojot reliģisku motivāciju.

Ekstāze kristīgajās sektās. Šādu psihisko uzbudinājumu praksi plaši izmanto pentakostu sektā. Sektas vadītāji lieliski saprot, ka, tikai novedot ticīgos līdz saprāta zaudēšanai, līdz īslaicīgam vai pastāvīgam prāta aptumsumam, tikai diendienā uzturot viņus nervu uzbudinājuma stāvoklī, visādi traumējot viņu psihi, var panākt, lai cilvēki izslēgtos no dzīves kopējā ritma, kratītos un raudātu sektantu sapulcēs. Šim nolūkam viņi izstrādājuši īpašas metodes, veselu psihiskās novārdzināšanas sistēmu."Pirms vasarsvētku svētības," - saka pentakostu sludinātāji, "vajag nākt lielam garīgam lūzumam." Faktiski nonākšanu izmainītas apziņas stāvoklī piecdesmitnieku sektanti panāk ar īpašu rituālu, "miesas savaldīšanu," "badināšanu."
Savu rituālu veikšanai pentakostiem nav īpašu ēku. Šo sektu locekļi slepeni pulcējas kādā dzīvoklī, parasti nelielās grupās. Tiem, kas nebauda sektantu uzticību, šādās sapulcēs ieeja ir liegta. Lūgšanas sākas ar sprediķi vai evaņģēlija lasīšanu, kā rezultātā ticīgie pakāpeniski nonāk ekstāzes stāvoklī. Reliīskā ekstāe pamatojas uz dabiskiem psihiskā uzbudinājuma likumiem. Vajag tikai ieinteresēt cilvēku ar lūgšanu, un pēc tam viņš pats iesaistās kolektīvajā psihozē. Tāpēc arī sludinātāji cenšas vervēto cilvēku pirmām kārtām ievilkt sektas sapulcē.
Uzbudinājums sākumā pārņem visvājākos, bet pēc tam arī visus pārējos, novedot tos galīgā afekta stāvoklī. Kā paši ticīgie saka, viņi "aizmirstas," ir "ārpus sevis." Aizmiršanās nonāk līdz personības sašķelšanās stāvoklim, kad cilvēka apziņu pārņem ilūzijas, halucinācijas.  Cilvēki sāk redzēt tieši to, par ko lūdzas, ko grib: Kristu, jaunavu Mariju, elli, paradīzi utt. Šādos momentos ticīgajiem viegli iedvest, ka viņus apsēdis velns vai Svētais gars, ka pār viņu "nācis gars," kas arī liek viņu galvās jaunas jūtas un domas, kuras tas izsaka "glosālijā." Tā pie pentakostiem sākas "sarunas ar Dievu," kas izpaužas tadējādi, ka sapulces dalībnieki, sekojot vadītājam, izkliedz dažādus vārdus bez jēgas, izdveš neartikulētas skaņas.Tas viss rada "gaišredzības," "pravieša dāvanas" ilūziju.
Pentakostiem, kuri uzskata, ka Svetais gars izšķīdināts gaisā kā gāze, kas visur atrodas un visur iespiežas (kā indiešu prāna!), bieži mēdz būt smaržas halucinācijas. Tiem šķiet, ka tie saož īpašu "Svētā gara smaržu." Tapēc viņi to cenšas tvert ar plaši atplestu muti, alkatīgi ieelpodami gaisu, un pūš viens otram mutē.
Halucinācijas var vienlaikus pārņemt veselu cilvēku grupu, kas piedalās kopējā lūgšanā. Tādas parādības rada vēl lielākus reliģiskā fanātisma uzliesmojumus. Sludinātāju iedvestās domas par Pastarās tiesas tuvumu, Kristus parādīšanos, tā otrreizēju atnākšanu utt. šādos apstākļos var izraisīt kolektīvas psihiskas parādības. Šādām parādībām ticigie piedēvē noslēpumainu spēku, Dieva, svēto u.c. darbībai.

Skaidrojums. Liels psihiskais sasprindzinājums, pastiprināts garīgais darbs vai izraisīt halucinācijas arī pilnīgi veselam cilvēkam. Šādi tēli rodas tapēc, ka sajūtu orgānus uzbudina stravas no smadzenēm, t.i. notiek process, kas pretējs īstenības normālas uztveres procesam, kad uzbudinājumi no sajūtu orgāniem iet uz smadzenēm. Šīs parādības psihofiziologisko raksturu atklājis I.Pavlovs. Halucinacijas ir tie paši priekšstati, kas nonākuši līdz reālas uztveres intensitātei. Halucinācijas notiek tādēļ, ka ierosinājuma procesi ir stiprā pārsvarā pār bremzēšanas procesiem. Tāds stāvoklis var rasties nervu pārpūles, uztraukuma, indīgu vielu (alkohola, opija, hašiša)  darbības rezultātā.

Saites.
Izmainītas apziņas stāvoklis.