Rāpuļu klase, rāpuļi
Pats lielākais rāpulis ir ādainais bruņurupucis (mīt Dienvidāfrikā un arī citur).
Evolucionārā vēsture. Cēlās no pirmajiem sauszemes dzīvniekiem - abiniekiem (parādījās apmēram pirms 360-380 milj. gadu). Izveidojās vairākas līnijas, svarīgākas no tām izrādījās diapsīdi un sinapsīdi. Diapsīdi savā attīstībā deva arhozaurus (tai skaitā – dinozaurus un putnus) un lepidozaurus (ķirzakas, čūskas, krokodilus). Sinapsīdi bija daudzveidīgāki permā un triasā, bet ar laiku izmira, saglabājies tikai viens zars – teriodonti.
Ja iepriekš visi dzīvnieki elpoja gaisu, kas izšķīdis ūdenī, tad tagad daži no tiem iemanījās elpot atmosfēras gaisu. Visu sauszemes mugurkaulnieku priekštece bija rokspalvu zivs, kam bija ķepām līdzīgas krūšu un vēdera peldspuras. Pakāpeniski tām attīstījās īstas augšējās un apakšējās ekstremitātes un ar laiku no tām attīstījās amfībijas un reptīļi.
Krīta periodā pirms 100 miljoniem notika krīta perioda sauszemes revolūcija - vidējā un vēlā Krīta perioda posms, kad, laikā pirms 125 līdz 80 miljoniem gadu notika salīdzinoši ļoti strauja daudzveidīgu ziedaugu, insektu, reptīļu, zīdītāju un putnu sugu veidošanās.
Viena no mugurkaulnieku (galvaskausaiņu) apakštipa klasēm, kurā ir 4 atsevišķas kārtas:
Bruņurupuču kārta.
Zvīņrāpuļu kārta.
Krokodilu kārta.
Hatēriju kārta.
Čūskas.
Latvijā kopumā ir sastopamas 7 rāpuļu sugas: 3 ķirzakas (sila, pļavas un glodene) un ...???. Aizsargājamie rāpuļi: Sila ķirzaka, Gludenā čūska.
Rāpuļu vairošanās. Rāpuļi dēj olas ar blīvu apvalku un ierok tās zemē. Daļai sugu raksturīga oldzīvdzemdēšana - mazuļi izšķiļs no olām vienlaicīgi ar to dēšanu vai tūlīt pēc tam.
Iztika. Rāpuļi ir mednieki. Škidrumu tie pārsvarā zņem ar saviem barības objektiem. ja mitruma pietrūkst, lietā tiek likts ožas un taustes orgāns mēle. Tā tiek iemērkta peļķē, upes vai dīķa malas ūdenī un ievilkta atpakaļ mutē.
Ķirzakveidīgo apakškārta.
Kur jāliek dinozauri?
Saites.
Mugurkaulnieki.
