Mugurkaulnieki
Dzīvnieki ar mugurkaulu, piemēram, putni un zīdītāji. Trīs augstākās mugurkaulnieku klases sauc par amniotiem - putni, zivis un zīdītāji.
Vēsture. Pirmie mugurkaulnieki parādās 450 miljoni gadu atpakaļ silūra periodā. Pirmie mugurkaulnieki ārēji atgādināja zivis- bez žokļiem un peldspurām. Līdzmūsdienām izdzīvojuši to radinieki - miksīni un minogi.
Ja iepriekš visi dzīvnieki elpoja gaisu, kas izšķīdis ūdenī, tad tagad daži no tiem iemanījās elpot atmosfēras gaisu. Visu sauszemes mugurkaulnieku priekštece bija rokspalvu zivs, kam bija ķepām līdzīgas krūšu un vēdera peldspuras. Pakāpeniski tām attīstījās īstas augšējās un apakšējās ekstremitātes un ar laiku no tām attīstījās amfībijas un reptīļi.
Uz paleozoja un mezozoja ēru robežas apmēram 230 miljoni gadu atpakaļ uz Zemes notika būtiskas izmaiņas mugurkaulnieku faunā. Permas periodā dominējošie zvērveida reptīļi mezozoja sākumā deva vietu citai mugurkaulnieku grupai, ko tagad dēvē par dinozauriem.
Raksturojums. Pirmajām zivīm nav žokļu, bet ir bruņas. Īsts sitiens pa evolūcijas teoriju ir tas, ka tām ir daļēji kaulu skelets. Īstenībā zivis bez kaulu skeleta parādās 75 miljonus gadu vēlāk. Pirmā zivs ar žokļiem arī parādās pēkšņi – bez kādām priekšformām. Bezžokļu zivis – minogas – eksistē arī šodien.
Atradumi.
1. Ķīnas bezžokļu zivs – atrasta 1999.gadā Ķīnā un ir 530 miljonu gadu veca. Pārakmeņojušās bezžokļu zivs paliekas.
2. Kurkuļa formas fosīlija – atradis austrāliešu aitkopis Ross Fargers pie savas mājas uz smilšakmens plāksnes. Tie bijuši dīvainas formas smilšakmeņi ar izcēlumiem. Tā tie nosvaidījās tur 5 gadus, kamēr kāds fermera draugs par tiem paziņoja muzejam. Tā ir 560 miljonu gadu veca kurkuļa formas fosīlija. Gandrīz 6 cm gara, ar paplašinājumu galvas rajonā. Iespējams, tai kādreiz bijusi arī spura. Šis primitīvais dzīvnieks ir pašreiz vecākais mugurkaulnieks.
3. 420 miljonu gadu vecas sardīņu izmēra zivju fosīlijas atrastas tepat pie mums – Baltijas jūrā pie Gotlandes salas un Vācijā, kur atliekas aiznesuši aisbergi. Tās esot senākās liecības par jūras mugurkaulniekiem ar zobiem, kas aug no žokļa kauliem.
Placodermi. Agrīnās, ar cietām bruņām klātās zivis, kuras dēvēja par jūras dinozauriem. Tie ir senākie mugurkaulnieki ar žokļiem.
Pētījumi. K.Bērs Krievijā 1828.-1837.gados ielicis mugurkaulnieku embrioloģijas pamatus.
Senākā zināmā sauszemes mugurkaulnieka fosilija atrasta Kvīnslendas štatā Austrālijas ziemeļaustrumos. Fosilijas analīzes rezultātā zinātnieki noskaidrojuši, ka kaula vecums ir ap 333 miljoniem gadu. Tātad tā ir par 2 miljoniem gadu vecāka nekā sauszemes mugurkaulnieka fosilija, kas par vecāko tika uzskatīta iepriekš. Pirms austrāliešu paleontologu atklājuma tika uzskatīts, ka senākie sauszemes mugurkaulnieki mitinājušies mūsdienu Skotijas teritorijā un bijuši vien aptuveni 40 cm lieli.
Mugurkaulnieki - ilgdzīvotāji. Grenlandes haizivis ir ieguvušas okeāna ilgdzīvotāju titulu mugurkaulnieku vidū ar 400 gadu ilgo mūžu, pārspējot iepriekš vecāko zināmo okeāna mugurkaulnieku – 211 gadus veco polāro vali.
Raksti.
Austrālijā atrasta senākā zināmā sauszemes mugurkaulnieka fosīlija.
Sites.
Bioloģija.
