Ozons
Cēlies no grieķu val. vārda ozōn - "kas ož."
Ozons ir skābekļa allotropā modifikācija - molekula ar trīs skābekļa atomiem.
Rašanās. Ozons var izveidoties dažādos veidos. Pats izplatītākais ozona rašanās veids dabā ir tas, ka parastas skābekļa molekulas (ar diviem atomiem) absorbē ultravioleto starojumu ar viļņa garumu 175-200 nm un 280-315 nm. Tieši tādā veidā senos laikos pirms apmēram 2-1,7 miljardu gadu izveidojies ozona aizsargslānis Zemes atmosfērā. Tieši tāpat tas turpina veidoties arī mūsdienās.
Tātad ozons veidojas kā skābekļa ultravioleto staru absorbcijas blakusprodukts. Tomēr arī pats ozons absorbē ultravioletos starus - tos, kuru garums ir 200-280 nm. Pie tam absorbējot ozons pārvēršas atpakaļ par skābekli. Tādejādi Zemes atmosfēras augšējosslāņos notiek cikliska un līdzsvarota skābekļa-ozona maiņa.
Raksturojums. Gāze ar raksturīgu smaržu. Rodas atmosfērā pērkona negaisa laikā vai arī ultravioletajiem stariem iedarbojoties uz skābekli.
Pielietojums. Ozons ir stiprs oksidētājs - to lieto ūdens un gaisa tīrīšanai, papīra un salmu balināšanai, kā baktericīdu pārtikas rūpniecībā utt.
Saites.
Skābeklis.
Ozona slānis.
