Neptūns, planēta
8. un pēdējā planēta no Saules.
Nosaukums. Planētu gribēja nosaukt gan par Jānusu, gan par Okeānu, gan par Leverjē. Tomēr beigās nosaukta romiešu jūras dieva Neptūna vārdā pateicoties savai zilajai krāsai.
Atklāšana un izpēte. Atklāt palīdzēja 50 gadu novērotā anomālā Urāna orbīta, ar sarežģītu aprēķinu palīdzību Neptūns teorētiski tika atklāts jau 1840.–1845.gadu posmā. Tā kļuva par pirmo Saules sistēmas planētu, kas tika atklāta ar matemātisko aprēķinu palīdzību.
1846.gadā pirmais teleskopā to ieraudzīja Johans Gotfrīds Halle (1812.–1910.g.) Berlīnes observatorijā.
Kopš 2006.gada, kad Plūtonu izsvītroja no planētu saraksta, šī planēta kļuvusi par tālāko Saules sistēmā.
Orbīta. Arī ietekmēta no vēl kādas planētas – Plūtona, kurš krusto Neptūna orbītu. Apriņķošanas periods – 164,8 Zemes gadi.
Rotācija. Ļoti ātri rotē ap savu asi. Viņa ekvatoriālie makoņi veic pilnu apgriezienu 18 stundu laikā, kas iespējams tādēļ, ka planēta pārsvarā sastāv no gāzes.
Uzbūve. Gāzu gigants, kas sastāv no gāzēm un ledus, bet, iespējams, ar akmens kodolu.
3,9 reizes lielāks un 17 reizes smagāks par Zemi.
Neptūns zaigo tumši zilganzaļā krāsā. Šo krāsu rada metāna leduskristālu mākoņi. Viņa blīvums ir ievērojami lielāks kā kaimiņu Urānam. Tas izstaro divas reizes vairāk enerģijas, nekā saņem no Saules, šis fakts liecina par karstu kodolu. Planētas virsma sastāv no gāzveidīga un caurspīdīga ūdeņraža, ūdens tvaika mākoņiem un, iespējams, pat lietus lāsēm. Metāns („purva gāze”) ir galvenā planētas atmosfēras sastāvdaļa.
Planētas atmosfērā plosās paši spēcīgākie vēji saules sistēmā. To ātrums var sasniegt pat 2100 km/st.
Vidējā temperatūra uz Neptūna ir -214 grādi pēc Celsija.
Pavadoņi. Mūsdienās tādi ir zināmi veseli 13 gabali.
Tritons – vislielākais. Tā mīkla ir rertrogrādā orbīta. To atklāja 17 dienas pēc pašas planētas atklāšanas. Lēni tuvojas planētai. -230 grādu temperatūra uz tā virsmas.
Nereīda – šim pavadonim ir tik haotiska un nestabila orbīta, ka parādījusies hipotēze par tā mākslīgo izcelsmi.
Pētniecības misijas.
Voyager-2. Palidoja garām Neptūnam 1989.gada 24.augustā. Tā tika iegūtas pirmās planētas fotogrāfijas no neiela attāluma. Patlaban tas ir vienīgais kosmiskais aparāts, kas pētījis Neptūnu.
Vēlāk tikai pētīts ar Habla teleskopu.
Neptūnam ir tumši plankumi, kas pastāvīgi mainas un pazūd.
Neptūna atmosfērā ir liels balts mākonis, kas ātri kustas - iesauka "Skūteris."
Saites.
Saules sistēma.
Neptūns, romiešu dievība.
