Neandertālieša genoms
Neandertāliešu genoms sastāv no 3,7 miljardiem pamatpāru un tā atšifrēšanai (nepilnīgai!) bija nepieciešami 4 gadi.
DNS parauga iegūšana. Zinātniekiem izdevies iegūt neandertālieša DNS paraugu no kāda Beļģijas alā atrasta neandertālieša zoba, kas tika noteikts kā 100 000 gadu vecs. Patlaban tas ir vecākais paraugs.
DNS izpēte. Analizējot paraugu no Beļģijas, un arī citus – jaunākus paraugus (no Goremas alas, alas Horvātijā u.c.), secināts, ka neandertāliešiem ģenētiski bija vairāk atšķirību nekā sākotnēji domāts. Līdz šim zinātnieki atšifrējuši 123 DNS pamatpārus un salīdzinājuši tos ar jaunākiem (29–42 000 gadu) neandertāliešu DNS paraugiem. Pētījumi liecina, ka viņi vairāk atšķīrušies tālā pagātnē un pēcāk kļuvuši līdzīgāki.
Maksa Planka institūta evolucionārās antropoloģijas profesors Svante Pābo veicis lielu darbu neandertāliešu DNS ieguvē. Viņa metode ir šāda: viņš paņem 200 mg parauga no pusaudža skeleta kaula, atdala no tā minerālus un iegūst DNS no mitohondrija. Šādā veidā viņš ar kolēģiem ieguvis 13 Eiropas neandertāliešu DNS (viens no tiem - neandertālietis no Mežmajskas alas. Tas ir jaundzimušā (individuālais vecums 1-2 nedēļas) skelets, no kura saglabājas 141 kauls, kas ir unikāls gadījums). Analizējot paraugus, zinātnieki noskaidroja, ka viens īpatnis dzīvojis tagadējā Uzbekijā vairāk kā 1000 km uz austrumiem no Kaspijas jūras. Cits paraugs parādīja, ka īpatnis nācis pat no Altaja kalniem, kas atrodas vēl par 2000 km tālāk uz austrumiem. Mitohondriju DNS liecina, ka Altaja cilvēki tikai nedaudz atšķīrušies no Centrāleiropas neandertāliešiem.
Pēdējā laikā veiktie eksperimenti ir tuvinājuši varbūtību neandertāliešu klonēšanā, lai gan humanoīdu klonēšana vairumā valstu ir aizliegta.
Neandertāliešu genoma atšifrēšana. 2010.gadā tika ziņots, ka zinātniekiem no Maksa Planka universitātes Vācijā izdevies atšifrēt neandertāliešu genomu, taču vēl ne pilnībā. Tas ticis iegūts no 38 000 gadu veca neandertāļa atraduma Grieķijā. 2006.gadā no tā ieguva DNS paraugus. No tā izriet, ka cilvēku un neandertāliešu genoms bijis vienāds par 99.5 %. Abiem bijis pat gēns, kas ļauj izrunāt vārdus. Patlaban izdevies noteikt 63% pamatpāru, un ar to jau pietiek, lai izdarītu dažādus vispārīgus secinājumus.
Ar šī "melnraksta" palīdzību esot izdevies noskaidrot, ka FOXP2 gēns atbildot par valodu.
Interesants atklājums ir arī tas, ka neandertāieša orgaisms nav spējis pārstrādāt piencukuru (laktozi). Tātad viņi nav varējuši dzert pienu (bet kā tad zīdīšana?).
Sajaukšanās ar modernajiem cilvēkiem. Pretrunīga ģenētiskā informācija: daži zinātnieki apgalvo, ka neandertālieši nevarēja krustoties ar Homo sapiens, jaunākie dati apstiprina tādu iespējamību un apgalvo, ka mūsdienu cilvēkos var būt līdz 4% neandertāliešu gēnu.
Pētot no nedaudz vairāk kā 8000 nukleotīdu pāriem sastāvošu X hromosomas segmentu dys44 starptautiska zinātnieku grupa jau 1997.gadā bija nonākusi pie secinājumiem, ka viens tā haplotips B006 varētu būt skaidrojams ar neandertāliešu gēnu ieplūdumu Homo sapiens populācijā.
Kad 2010.gadā tika atšifrēts neandertālieša genoms. Tad zinātnieki dys44 segmenta datus no 6092 indivīdiem visās pasaules malās salīdzināja ar attiecīgu neandertāliešu genoma segmentu un konstatēja neandertāliešiem raksturīgas genoma secības mūsdienu cilvēkiem visā pasaulē, izņemot Subsahāras Āfrikas iedzimtos iedzīvotājus. Iespējams, krustošanās process varēja notikt Tuvajos Austrumos drīz pēc tam, kad migrācijas vilnis no Āfrikas ap 80-50 tūkstošiem gadu pirms mūsdienām sasniedz teritorijas, kur dzīvoja neandertālieši.
2010.gadā ģenētiķu pētījumi atklāja, ka, neandertālieši, visticamāk tomēr krustojās ar Homo sapiens un mūsdienu cilvēkos saglabājušies vismaz 4% neandertāliešu gēnu - konstatēts, ka 1-4% cilvēku ārpus Āfrikas, Eirāzijā satur neandertāliešu genomu. Nu šis cipars rādās vēl lielāks.
Amerikāņu ģenētiķi noskaidrojuši, ka abas grupas vēstures gaitā divas reizes sajaukušās. Liecības par to atrodamas daudzu mūsdienu cilvēku DNS.
Raksti.
Katrs 10 pasaules iedzīvotājs - neandertāliešu pēctecis.
Saites.
Neandertālieši.
