Nogulumieži
Viens no trim lielajiem iežu veidiem.
Kad Zemes mantija atdzisa un okeāns atsedza sauszemi, radās nogulumieži. Tie tika ieskaloti okeānā un apraka pūstošās organiskās vielas. Skābeklis vairs netika „noēsts” tik lielos daudzumos, un tas ļāva uzplaukt elpojošajiem organismiem. Satrūdējošie nogulumieži sagādāja barību ūdens iemītniekiem, jo tajos bija aļģu un līdzīgu dzīvo organismu uzturā nepieciešamais fosfors.
Laika periodā no 4 līdz 2,5 miljardiem gadu nogulumiežu daudzums sasniedz 75-80 %, bet tas nozīmē, ka tajā laikā eksistēja okeāni.
Aleirolīti.
Argilīti.
Biogēnie ieži. Nogulumieži, kas galvenokārt sastāv no organismu atliekām (kūdra, akmeņogles u.c.).
Brakčijas.
Dolomīts.
Ģipsis.
Kaļķakmens.
Konglomerāti.
Smilšakmens.
Šūnakmens.
Saites.
Ieži un minerāli.
