Nervu sistēma
Systema nervosum (latīņu val.).
Orgānu sistēma, kas apvieno un koordinē visu orgānu un sistēmu darbību; tā nosaka organisma vienotību un realizē tā saistību ar apkārtējo vidi - pielāgošanos ārējās vides mainīgajiem apstākļiem.
Anatomiski nervu sistēmai ir divas daļas:
- centrālā (CNS); tās ir galvas smadzenes un muguras smadzenes;
- perifērā; 12 pāri galvas smadzeņu nervu un 31 pāris muguras smadzeņu nervi.
Funkcionāli nervu sistēmai arī ir divas daļas, kas ir cieši saistītas un ietekmē viena otru:
- somatiskā; inervē šķērssvītroto muskulatūru, ādu, maņu orgānus;
- veģetatīvā; inervē iekšējos orgānus.
Morfoloģiski nervu sistēmu veido nervu audi. Šūnu ķermeņi veido t.s. pelēko vielu, bet izaugumi - balto vielu. Nervu šūnas nepāriet viena otrā, bet gan savstarpēji kontaktējas (saskaras) t.s. sinapsēs.
Nervu sistēmas slimības. Neirons, kurā "ieviesušies" prioni, ar tiem inficē kaimiņu neironus, kā rezultātā prionu infekcija izplatās pa nervu sistēmu.
Saites.
Nervu audi.
