Multiplā skleroze
Smaga neiroloģiska autoimūna saslimšana, kuras laikā noārdās nervu šūnu apvalks - mielīns un tā tiek skartas muguras un galvas smadzenes. Tā ir galvenais netraumatiskas invaliditātes cēlonis jauniem cilvēkiem vecumā no 20-40 gadiem.
Etioloģija. Līdz šim nav skaidra ne MS izcelsme, ne arī atrasti līdzekļi tās izārstēšanai. Populārākais viedoklis par MS izcelsmi ir autoimūnā hipotēze - proti, stāvoklis, kad grūti noskaidrojamu iemeslu dēļ imūnsistēmas aizsargšūnas uzbrūk nevis kādiem iebrucējiem no ārpuses, bet paša ķermeņa šūnām vai audiem, šajā gadījumā attiecīgi - mielīnam.
Ir teorijas par pārlieku lielu stresu, vīrusiem, vitamīnu trūkumu, tomēr neviena no tām nav pierādījusies. Līdzar to etiopatoģenētiskas ārstēšanas nav.
Simptomi. Rezultātā tiek traucēta korekta nervu signālu pārvade, kas slimniekiem izpaužas kā redzes, jušanas, koordinācijas, līdzsvara, u.c. traucējumi.
Diagnostika. To ārstējošie neirologi uzskata slimību par viltīgu, jo bez padziļinātas pārbaudes tās simptomus pieraksta citām slimībām.
Slimības gaita. Autoimūnā sliība skar smadzeņu mielīna apvalkus, kasnepieciešami informācijas pārnesei no smadzenēm uz ķermeni. Bojājumu gadījumā rodas neiroloģiski traucējumi - nejūtīgums, vājums rokās, kājas, grūtības staigāt, redzes traucējumi, koordinācijas traucējumi, urinācijas traucējumi, izteikts nogurums u.c.
Latvijā multiplo sklerozi ik gadus diagnosticē samērā nelielam pacientu skaitam,to skaitam nepārsniedzot 100. Samazinās nāves gadījumu skaits no multiplās sklerozes - 2017.gadā tikai 18, bet iepriekš vairāk. 2019.gadā Latvijā bija 2000 pacientu ar šādu diagnozi.
Raksti.
Jauna metode multiplās sklerozes simptomu mazināšanā.
Saites.
Neiroloģiskās slimības.
