Melnā jūra
- Detaļas
- Publicēts 30 Augusts 2016
- 7589 skatījumi
Mar Negro - rumāņu val.
Kara Deniz - turku val.
Чёрное море - krievu val.
Atlantijas okeāna vidus jūra pie Ukrainas, Krievijas, Abhāzijas, Gruzijas, Turcijas, Rumānijas un Bulgārijas krastiem.
Raksturlielumi. Platība - 413 488 km2.
Garums - 1148 km.
Platums - līdz 615 km.
Lielākais dziļums - 2211 m.
Vēsture. Stāstā par Atlantīdu, iespējams, mītiski atspoguļojas plūdi Melnajā jūrā. Šī teorija pieņem, ka Atlantīda ir izdomājums, taču mīts apraksta reālu vēsturisku notikumu: zemestrīci Bosfora jūras šaurumā pie Vidusjūras un tai sekojošus plūdus Melnajā jūrā. Tas notika apmēram 5600.g.pmē. Tajā laikā Melnā jūra bija saldūdens ezers un divtik mazāka nekā patlaban, ūdens līmenis bija aptuveni 100 m zemāks par šodienas līmeni.
Plūdi ietekmēja visu reģionu, jo aptuveni gada laikā jūras līmenis pacēlās par vairākiem desmitiem metru. Milzīgās kataklizmas pēdas ir atrodamas daudzu tautu leģendās un, iespējams, tās iedvesmoja arī Platonu radīt savu stāstu par Atlantīdu.
Senie grieķi Melno jūru sauca par "viesmīlīgo jūru" (Ponta Eikvisina arī Pontos Euxenos). Pie tās ziemeļu krastiem viņi parādījās VII gs.pmē. vidū. Līdz tam tie bija apdzīvojuši Melnās jūras dienvidu un daļeji arī austreņu un rieteņu krastus, tagad arī ziemeļu krastu, kurā nodibināja savas kolonijas un vēlāk arī Bospora valsti.
IX-XII gs. Melnā jūra bija nobeiguma posms Ceļā no varjagiem uz grieķiem, kas savienoja Skandināviju ar Bizantiju.
Pēc krievu-turku kara (1806.-1812.g.). 1812.gadā Bukarestē parakstītais miera līgums izbeidza krievu-turku karu (1806.-1812.g.), Krievija Turcijai atdeva Malnās jūras ostas Anapu, Poti, Ahalkalaku, bet paturēja Suhumus u.c. punktus Rietumgruzijā, kurus bija ieguvusi pēc Rietumgruzijas iekļaušanas Krievijas impērijā. Tādejādi Krievija pirmo reizi ieguva jūras bāzes Melnās jūras Kaukāza piekrastē.
1966.gadā padomju flote veica plaās militārās mācības Melnajā jūrā. Piedalījās aviācijas, virsūdens un zemūdens kuģi, un mācības bija paredzētas ilgam laikam. Tomēr tās nācās pārtraukt, jo kuģu dislokācijas rajonā parādījās neparasti objekti, kas lidoja ļoti lielā augstumā. Pēc kāda laika NLO nolaidās zemu, un bija redzami ar neapbruņotu aci. Tiem bija apaļa un cigārveida formas, virs manevru teritorijas pārvietojās visai haotiski. Šādu objektu parādīšanās ne pa jokam satrauca krievu militāros komandierus. Tika pavēlēts šos objektus iznīcināt, taču apšaude nedeva nekādus rezultātus."Mērķi" turpināja savu haotisko kustību virs mācību rajona. Viens no "cigāriem" nolaidās pavisam zemu virs ūdens līmeņa. Tad netālu esošais kreiseris pazuda no zemūdens (tās uzpeldēšanas laikā) mēraparātu redzes lauka. Citā vietā mācību raķete, kas bija notēmēta uz NLO, nezināmu iemeslu dēļ izmainīja savu trajektoriju un trāpīja to izšāvušajam kuģim. tapa skaidrs, ka mācības turpināt nevar.
Ģeogrāfija. Ziemeļu daļā liela pussala - Krima, Kerčas šaurums to savieno ar Azovas jūru; DR Bosfora jūras šaurums to savieno ar Marmora jūru un tālāk Dardaneļi ar Vidusjūru.
Lielākie līči (limāni): Karkinitas, Kalamitas, Dņestras līči, Dņepras limāns.
Salas: Berezaņa, Čūsku sala (Zmeinija).
Melnajā jūrā ietek Dņepra, Dienvidbuga, Dņestra, Donava, Riona, Čoroha, Kizilirmaka.
Ģeoloģija. Melnās jūras gultne ir tektoniska lielieplaka ar stāvām nogāzēm.
Pirms Kaukāza pacelšanās Melnā jūra bija savienota ar Kaspijas jūru. Vairākas reizes tā arī atdalījusies no Vidusjūras.
1996.gadā amerikāņu zinātnieki zem ūdens uzgāja senas pludmales. Dziļākā tāda bija 156 m dziļumā.
Klimats. Pārsvarā kontinentāls, dienvidu daļā subtropu.
Ziemā biežas vētras.
Jūras virsējā slānī ciklonisks straumes riņķojums, ātrums līdz 1 km/st., vētrā 5-6 km/st.
Ziemā ūdens temperatūra atklātā jūrā ir 6-8oC, ziemeļos un rieteņos piektastē reizēm veidojas ledus.
Vasarā ūdens temperatūra ir 22-25oC, vietām seklumos līdz 30oC.
Lielā upju ūdens pieplūde (ap 400 km3 gadā) un nokrišņi samazina ūdens sāļumu; atklātā jūrā 17,5-18,5%o; pie upju grīvām 9-3%o un mazāk.
Plūdmaiņas nepārsniedz 0,1 m, vējuzplūdos un vējatplūdos līmeņa svārstības līdz 2 m; seišsvārstībās ap 60 cm.
Pie dibena temperatūra ir 9oC, sāļums 22-22,5%o,
Daba. Dziļumā maz skābekļa, sērūdeņraža 5-7cm3/l, tāpēc augi un dzīvnieki atrodas galvenokārt augšējā slānī.Apmēram 1500 dzīvnieku sugu, no tām 180 ir zivju sugu, bentosā 260 augu sugu, fitoplanktonā - 284.
Zivis - belugas, stores, sevrjugas, anšovus (hamsas), tjuļkas, kefales, stavridas, makreles, plekstes, brētliņas (vietēja pasuga - Sprattus sprattus phalericus).
Mīt arī delfīni, dzeloņu haizivis, austeres, mīdijas, krabji, sūkļi.
Ciklosporu aļģu zarotie lapoņi līdz 1 m gari, veido plašas audzes.
Interesanti, ka jau no senatnes nāk nostāsti par Melnajā jūrā mītošo briesmoni.
Saimniecība. Melnajai jūrai ir liela nozīme jūras ransportā, pieslēdzas iekšējie ūdensceļi.
Ostas: Odesa, Teodosija, Mikolajeva, Hersona (Ukrainā); Novorosijska (Krievijā); Poti, Batumi (Gruzijā); Burgasa (Bulgārijā); Konstanca (Rumānijā); Sinopa, Trabzona (Turcijā).
Kūrorti - Eipatorija, Jalta, Soči, Suhuma u.c.
Melnās jūras anomālijas. Tajā pamanītas neparastas būtnes. Neparasts gadījums notika ar 2.ranga kapteini V.Borovikovu (В. Боровиков). Viņa iemīļots vaļasprieks bija haizivju novērošana. Reiz Anapas tuvumā, ieniris 8 m dziļumā, viņš ieraudzīja neparastu radījumu - piena baltā krāsā, no aizmugures atgādinājis zivi, taču tam bija arī seja! Radījums kopā ar vēl vairākiem tādiem pat citiem briesmoņiem arī pamanīja cilvēku un apstājās. Borovikovam izdevās saskatīt tiem lielas izvalbītas acis. Viens no monstriem norādīja uz cilvēku ar roku, tai starp pirkstiem bija peldplēves. Kopumā 3 radījumi pietuvojās nirējam un apstājās netālu no tā. Vairākas sekundes tie pētīja cilvēku, un tad aizpeldēja prom. Pēc šī gadījuma V.Borovikam esot pārgājusi patika uz niršanu.
