Litijs
Vieglākais pazīstamais metāls.
Bieži dēvēts par "nākotnes naftu."
Ķīmiskais simbols - Li.
Atomskaitlis - 3.
Nosaukums - "akmens," no grieķu valodas, jo sākumā to atklāja minerālā jeb "akmenī."
Mīksts, plastisks, sudrabaini balts metāls. Cietāks par nātriju, bet mīkstāks par svinu. Metāls ir tik viegls, ka negrimst pat petrolejā.
Vēsture. Litiju atklāja minerālā petalītā 1817.gadā zviedru ķīmiķis Arfvedsons, bet metāliskā veidā to astoņus gadus vēlāk pirmais ieguva Deivijs.
Vācu ķīmiķis R.V.Bunzens 1841.gadā izgudrojis ogles-cinka galvanisko elementu - Bunzena galvanisko elementu. To izmantojot, ieguvis vairākus metālus - arī litiju.
Svarīgākie šī metāla minerāli ir spodumens, lepidolīts un ambligonīts. Galvenās šo minerālu ieguves vietas ir Dienvidamerikas sālsezeri. Īpaši jāpiemin Bolīvijas Ujuni sālsezers, no kura iegūst 50% saražotā litija.
To plaši lieto mobilo tālruņu, elektromobīļu un pārnēsājamo datoru ražošanā.
Vienas no lielākajām litija iegulām pasaulē atrodas Bolīvijā.
Saites.
Ķīmija un ķīmiķi.
