Lielā sprādziena teorija
Viena no daudzām teorijām, kas skaidro mūsu Visuma izcelšanos ar milzīgu pirmsprādzienu - vadošā mūsdienu fizikā.
Krievu izcelsmes amerikāņu fiziķis Džordžs Hamovs šo teoriju izvirzīja 1948.gadā, balstoties uz to, ka Visums nevar pastāvēt miera stāvoklī.
Lielā sprādziena divi pierādījumi:
- sarkanā nobīde;
- reliktais starojums.
Būtība. Saskaņā ar šo teoriju pirmsprādziena brīdī mūsu Visums bijis neliels līdz miljardiem grādu nokaitēts bambālis - neticami blīvs bambālis! Sprādziena rezultātā esot radusies jauna telpa un laiks.
Singularitāte. Sprādziena periods zinātnē tiek apzīmēts kā kosmiskā singularitāte. Sprādziena brīdī matērijas daļiņas ar milzīgu ātrumu izkliedējās dažādos virzienos. Tomēr singularitāte rada problēmu - teorētiski tā nevar eksistēt. Matērijai ir neiespējami saspiesties bezgalīgi sīkos punktos, jo tie nevar kļūt sīkāki par laiktelpas atomu.
Lielais Sprādziens. Nākamais moments pēc singulartātes, kad jaunais Visums sāka paplašināties, tiek apzīmēts kā Lielais sprādziens. Visuma paplašināšanās turpinās arī šodien, ne velti astrofiziķi atzīmē, ka mums tuvākās galaktikas paplašinās un attālinās no mums.
Ķīmisko elementu veidošanās. Uz visām pusēm aiztraukušās matērijas daļiņas bija pārāk nokaitētas, tādēļ ilgu laiku nespēja apvienoties atomos. Šis process sākās krietni vēlāk, apmēram pēc miljons gadiem, kad jaunveidotais Visums atdzisa līdz apmēram 4000 grādiem pēc Celsija.
Tikai 10 sekundes esot bijušas nepieciešamas, lai izveidotos elektroni, protoni un neitroni.
Pirmie sāka veidoties tādi elementi kā hēlijs un ūdeņradis - lai tie izveidotos, bijuši nepieciešami jau simtiem tūkstoši gadu. Apstākļi pirmo vieglo elementu izveidei iestājās tikai tad, kad jaunais Visums bija pietiekami izpleties un atdzisis.
Visumam atdziestot vēl vairāk, sāka veidoties arī nākamie - smagākie elementi. Zināms, ka jaunu elementu rašanās process turpinās arī patlaban katras zvaigznes iekšienē, ieskaitot mūsu Sauli. Zvaigžņu kodolu temperatūras ir ļoti augstas.
Galaktiku un citu kosmisko objektu veidošanās. Daļiņām atdziestot, tās savācās gāzu un putekļu mākoņos. Sadurotes, daļiņas salipa un sāka veidot vienotus veselumus. Galvenie spēki, kas to veicināja, bija gravitācijas spēki. Kosmiskā matērija, veidojoties zvaigžņu sistēmām, nebija vienmērīgi izkliedēta kosmiskajā telpā. Tādejādi blīvākie telpas apgabali vairāk pievilka gāzes un putekļus. Izveidojās virpuļveida mākoņi, kas vēlāk pārveidojās miglājos un no kuriem veidojās zvaigznes. Pateicoties tam, ka lielāki objekti pievelk mazākus, izveidojās zvaigznes, planētas un galaktikas.
Mūsu Saules sistēma izveidojās pirms 5 miljardiem gadu. Spēcīgs gravitācijas lauks noturēja radušos planētu aizmetņus kopā un piespieda tos rotēt ap zvaigzni, kas, savukārt, pamazām sabiezēja. Sabiezējušās zvaigznes iekšienē radās varens spiediens, kas galu galā izdalījās siltuma enerģijas veidā.
Vecums. Pēc zinātnieku aplēsēm mūsu Visuma veidošanās sākusies pirms 13,5 miljardiem gadu.
Kaut kāda nozīme te ir Higsa bozoniem, kurus sauc par „dieva daļiņām.” To varot pierādīt ar sarkanās nobīdes(?) palīdzību, kuras pamatā ir Doplera efekts. Sarkanās nobīdes efektu uzgāja Edvīns Pauels Habls. Sanāk, ka galaktikas lido uz visām pusēm.
Gamovs un Alfērs. 1948.g. Teorija paredz arī relikto starojumu. To arī atklāj 1965.g. Pēc Hokinga – teorija ir intelektuāls modelis, kurš eksistē mūsu apziņā. Laba teorija paredz nākamo eksperimentu rezultātus.
Šaubas par šo teoriju. Viss bija labi, kamēr neuzgāja Galaktikas, kas atradās tik tālu, ka nekādi vairs neiederējas šai teorijā. Bez tam dažām no šīm tālajām galaktikām pēc Doplera efekta jau sen vajadzētu būt pārsniegušām gaismas ātrumu, kas it kā nebūtu iespējams.
Britu profesors un matemātiķis Rodžers Penrouzs (saņēmis Nobeļa prēmiju fizikā 2020.gadā) izvirzījis hipotēzi, ka pirms Lielā Sprādziena un mūsu Visuma bijis vēl kāds cits veidojums un pierādījumi esot meklējami melnajos caurumos. Viņš uzskata, ka melno caurumu starojums ir iepriekšējā Visuma pārpalikumi. Tā kā tā staro ilgāk par mūsu Visumu, tad mēs nespējam to uztvert.
Kas bija pirms Lielā Sprādziena? Laikam gandrīz vai bezjēdzīgi ir par to spriedelēt, jo nebija nekā - pat laika!?
Saites.
Visums.
