Ledāji, šļūdoņi, glečeri
- Detaļas
- Publicēts 31 Decembris 2015
- 6423 skatījumi
Vārds "glečers" cēlies no vācu val. vārda Gletscher.
Ledus masas augstu kalnos, kā arī uz kontinentiem un salām polārajos apgabalos. Šīs ledus masas smaguma spēka iedarbībā slīd lejup no apgabaliem, kas atrodas augstāk par sniega robežu.
Šobrīd uz Zemes tādi esot ap 200 000.
Ledāju veidošanās. Ledus ledājā ir citādāks, nekā tas, kas ziemā pārklāj ūdenstilpnes. Zem virsējo slāņu spiediena ledus ledājos slāņojas un sāk „tecēt," jo starp slāņiem veidojas slidena virsma. Tā pēdējā leduslaikmeta, kas sākās apmēram pirms 115-120 tūkst. gadu, milzīgie ledāji varēja pārklāt visu Eiropu gandrīz līdz Vidusjūrai, bet Amerikā – vēl tālāk uz dienvidiem, sasniedzot Ohaijas un Misisipi upju satekas rajonu. Šeit pietika mitruma, no kā veidojās ledājs. Turpretī Sibīrijā klimats toreiz, tāpat kā tagad bija sauss, tāpēc, neskatoties uz zemo temperatūru, ledājs tur neveidojās.
Ledāja svars bijis tik liels, ka tas atstāja svītrojumus granīta akmeņos un klints bluķos.
"Pulsējošie" ledāji. Lai gan it kā valda globālas sasilšanas tendences, daži ledāji pieņemas platībā pat ar ātrumu vairāki desmiti metru dienā. Tādi, piemēram, ir Svalbāras ledāji. "Pulsējošo" ledāju parādība nav izpētīta.
Lielākie ledāji pasaulē:
1. Antarktīdas ledājs.
2. Pio IX ledājs, Patagonijā. 1265 kvkm.
3.
4. Biafa ledājs. Pakistānas Karakorumā. Pasaulē 3.garākais ledājs ārpus polu reģioniem (tātad 4.pasaulē). Tā garums sasniedz 63 km, bet savienojoties ar Hispara ledāju, tie abi veido garāko ledāju (nepārtrauktu ledus sistēmu) pasaulē.
5. Baltora ledājs. Pakistānas Karakorumā. Tumšs un 62 km garš. 4.garākais ledājs ārpus polu reģiona (tātad 5.lielākais pasaulē) uz šīs 2 km platās ledus upes var redzēt dziļas plaisas, aizas, milzīgus un pilnīgi baltus aizbergus, kas "peld" pa ledus upi, ledus arkas, dažādu nokrāsu ūdens baseinus, strautiņus, kā arī smilšu kāpas un pat uz ledāja ziedošas puķes. Ledāja dīvainākais veidojums ir ledus-akmens sēnes.
Antarktīdas ledāji.
Filhnera šelfa ledājs.
Ronnes šelfa ledājs.
Eiropas ledāji. Ledāju kopplatība vairāk kā 116 000 kvkm (1/2 no tās Špicbergenā); lielākie - Vatnajēkidls Īslandē. Kontinentālajā daļā galvenie apledojuma rajoni ir Skandināvijas kalnos (ap 5000 kvkm, lielākais - Justedālsbrē) un Alpos (4140 kvkm). Eiropas ziemeļu salās ir 400-600 m biezi ledus vairogi, kuru atlūzas veido aizbergus. Alpos - kāru un ieleju šļūdoņi, garākais - Aleča šļūdonis (26,8 km).
Lielākie Eiropas ledāji: 1. Vatnajēkidls Īslandē.
Lielākie ledāji Dienvidamerikā.
1. Pio IX ledājs. Patagonija, 1265 kvkm. Lielākais Dienvidamerikā.
2. Peritomorēnas ledājs Dienvidpatagonija. 250 kvkm.
1. Upsalas šļūdonis - 60 km garš.
Āzijas ledāji.
Blafo ledājs. Karakorums, Indija.
Gobi ledājs. Ledājs Gobi tuksneša Mongolijas daļā esot viena no dīvainākajām dabas parādībām valstī.
Lelunga ledājs. Jetija areāls, uz Nepālas un Tibetas robežas.
Nandasdevi ledājs. Indija, Utarakhandas pavalsts.
Fedčenko ledājs. Lielākais Pamirā. 992 kvkm.
Ziemeļamerikas ledāji.
Kolumbijas leduslauks. Kanāda, Alberta. Tā garākais ledājs - Saskačevanas ledājs (Saskatchewan Glacier), Atabaskas ledājs (Athabasca Glacier).
Ledāja Nacionālais parks. Montānas pavalsts, ASV.
Menlunga ledājs. Ledājs uz Tibetas robežas Himalajos, kur 1951.gadā alpīnists Ēriks Šiptons nofotografēja jetija pēdu nospiedumu virteni.
Norsk Bremuseum. Ledāju muzejs Norvēģijā.
