Kriptomicēti
Cryptomycota.
Autori no Gēnu bankas izvēlējās ribosomu RNS gēnu secības, kas bija līdzīgas sēņu gēnu secībām, un pamatojoties uz tām izveidoja evolūcijas koku, kurā parādījās interesants zars, kas bija līdzīgs sēnēm, bet tomēr ir cita organismu grupa, kuru nosauca par kriptomicētiem.
Autori konstatēja nukleotīdu secības, pēc kurām nekļūdīgi var noteikt kriptomicētus, kā arī paši, izmantojot šos kritērijus, izdalīja DNS no vairākiem augsnes, saldūdens, sālsūdens, kā arī gultnes nosēdumu paraugiem. Kriptomicēti ir gandrīz visur, ieskaitot vidi ar anaerobiem apstākļiem. To nav tikai jūras ūdenī, bet tur vispār ir ļoti maz sēņu. Tajā pašā laikā jūras dibena nosēdumos ir gan parastās sēnes, gan kriptomicēti.
Tika konstatēts, ka kriptomicēti ir ļoti mazas (3–5 mkm) apaļas vai ovālas šūnas. Dažām ir viciņa, dažām – nav. Iespējams, tas ir saistīts ar dzīves periodu (attīstības stadiju). Lielākai daļai sēņu (askomicēti, basidiomicēti, zigomicēti) viciņu stadijas nav, bet primitīvākiem hitridiomicētiem ir viciņu šūnas – zoosporas. Acīmredzot arī kriptomicētiem ir zoosporu stadija.
Par kriptomicētu daudzveidību var spriest pēc ģenealoģijas koka sazarojuma, kas ir salīdzināms ar sēņu daudzveidību. Koka struktūra ļauj uzskatīt kriptomicētus kā sēņu valsts daļu, bet tad jāpieņem, ka šajā valstī ir 2 lielas daļas, kuros var uzskatīt par apakšvalstīm:
1) kriptomicēti, ieskaitot rozellu;
2) visas pārējas sēnes.
Kriptomicētu unikālā īpašība saistīta ar šūnas sieniņu, kuras sastāvā ir hitīns un celuloze, trūkumu. Rozella arī neprot izstrādāt šīs vielas, tā saņem tās gatavā veidā no sēnēm, kurās parazitē. Šūnu sieniņa ar hitīnu un celulozi ir viena no galvenām sēņu valsts piederīgo pazīmēm. Iespējams, kriptomicēti pārstāv pārejas formu starp kopējiem sēņu senčiem un pārējiem opistokontiem, kam nebija šūnu sieniņas, bet bija fagocitoze, un īstajām sēnēm, kam ir šūnu sieniņa, bet nav fagocitozes.
Turpmākie pētījumi parādīs, kā dzīvo kriptomicēti, ar ko barojās, kāda ir viņu loma un nozīme ekosistēmā. Autori jau tagad pamanīja, ka vairākas kriptomicētu šūnas piestiprinātas pie citiem, lielāka izmēra vienšūnas organismiem, visbiežāk – pie diatomejām. Ko tas nozīmē? Arī to noskaidros tālākos pētījumos. Un vēl viens secinājums – izaudzēt kriptomicētu kultūras mēģenē pagaidām nav izdevies.
Vairākas kriptomicētu šūnas piestiprinātas pie citiem, lielāka izmēra vienšūnas organismiem, visbiežāk – pie diatomejām. Ko tas nozīmē?
