Aliens

Jaunzēlande

Aotearoa – „garā baltā mākoņa zeme” (maoru val.).
Salu valsts Klusā okeāna dienvidos.

Galvaspilsēta - Velingtona.
Karogs. Pašreiz tiek balsošanā izvēlēts jauns. Austrālija ar Jaunzēlande un Austrālija vēl ir pēdējās 2 valstis, kuru karogos kā impērijas un koloniju subordinācijas simbols iekļauts Lielbritānijas karogs (3.pēdējā valsts - Tuvalu tā izņēma no sava karoga 1995.gadā). Austrālieši debatē, ka karogs būtu jāmaina arī kaut vai tādēļ, ka tas pārlieku līdzinās Jaunzēlandes karogam un no attāluma tos grūti atšķirt. Piemēram, 1985.gadā, kad Austrālijas premjers viesojās Kanādā, kļūdas dēļ tika uzvilkts Jaunzēlandes karogs.

Iedzīvotāji. 14% maoru.
Nauda - Jaunzēlandes dolārs, 1NZD = 0,44 Ls.
Satiksme pa kreiso pusi.  

Nacionālie simboli. Nelidojošais putns kivi un sudrabotā ciateja. Kivi - 4 tādi: auglis, nelidojošs putns (Jaunzēlandes nacionālais putns), tā jaunzēlandieši sauc savu dolāru un arī vietējos iedzīvotājus.

Ģeogrāfija. Atrodas uz divām lielām salām – Ziemeļu un Dienvidu, kā arī ir vēl apmēram 700 mazas saliņas. No Austrālijas to šķir Tasmāna jūra. Dodoties ar prāmi satiksmē starp salām tiek šķērsota Kuka straume - vienā pusē ir Tasmāna jūra, bet ortrā pusē ir Klusā okeāna ainavas.

Vēsture. Līdz XIX gs. beigām tika uzskatīts, ka pirmie cilvēki Jaunzēlandē ieradušies ap 1150.gadu. Taču 1996.gadā veica C 14 analīzi (R.Holduvejs, Nature) žurkas Rattus exulans kauliem. Analīze parādīja, ka šī žurka parādījusies Jaunzēlandes abās salās pirms 2000 gadiem. Nozīmīgi tas ir tādēļ, ka šī žurka diez vai spētu ierasties salās bez cilvēka līdzdalības.
Arheologs Devids Satons savukārt bija uzgājis senas līdumu dedzināšanas lauksaimniecības tipa pēdas augsnes erozijas veidā.
Acīmredzot, Jaunzēlandes vēsture ir stipri senāka, pirmie salas iedzīvotāji esot bijuši va-ta-hanui.
Tagadējie maori Jaunzēlandē ieradās XIII gs., izspiežot no šejienes senākos iedzīvotājus.
Pirmais eiropietis, kas ieradās Jaunzēlandē, bija holandiešu jūrasbraucējs Ā.Tasmāns.
Kapteinis Kuks savā Pirmā ekspedīcija (1768.-1771.g.) ar kuģi Endeavour atklāja un kartēja vairāk kā 3000 km garumā Austrālijas austreņu krastu, Jaunzēlandes salas, Kuka un Torresa šaurumus.
Kapteiņa Dž.Kuka Otrās ekspedīcijas (1772.-1775.g.) otrais kuģis kapteiņa T.Firno vadībā "Adventure" nošķīrās no flagmaņa Indijas okeānā un, apbraucis Tasmāniju, 1773.gadā pētīja Jaunzēlandes krastus. 
No 1846.gada Jaunzēlandes vicegubernators bija Austrālijas pētnieks E.Dž.Eirs.
XIX gs. 2.pusē Lielbritānija anektēja Jaunzēlandi, ieklaujot to Britu impērijā.
1893.gadā tā kļuva par pirmo pasaulē, kur sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības.
Tā kā Jaunzēlandes iedzīvotāju vairākums bija izceļotāji no Anglijas, tad tā izcīnīja iekšēju pašpārvaldi (domīniju) 1907.gadā. Jaunzēlande (tāpat kā Kanāda, Austrālija, Dienvidāfrika u.c.) sāka attīstīties kā angļu kapitālisma aizjūras filiāle - tajās attīstījās rūpniecība, veidojās spēcīga nacionālā buržuāzija un strādniecība. 

Vulkāna izvirdums. Tas noticis pirms 3600 gadiem. Esot sakritis ar pēdējo Lemūrijas iznīcības fāzi.

Mariori – maoru dotais nosaukums. Vai-ta-hanui – vecākā zināmā tauta Jaunzēlandē, kas te mitinājusies pirms maoru ierašanās. Savulaik tā bijusi visai liela ar 200 atsevišķiem klaniem. 1988.gadā bija atlikuši vairs tikai 140 cilvēki. Viņu senči bija pazīstami arī kā mariore vai urukehu – „rietumu cilvēki.”
Tipoloģiski – rudmataini, ar gaišu ādu, riekstveida acīm. Atpeldējuši no kādas lielas zemes rietumos, kas nogrimusi okeānā.
Maori stāstīja, ka mariori iekārtojuši apūdeņojamas terases, pakalnu virsotnēs nocietinājumus un monumentālas sienas (piem. Kaimanavas siena).
Mariores tautas pēdējais cietoksnis atradies Čatemas salā apmēram 500 jūdzes uz austrumiem no Jaunzēlandes. Viņus paguva sastapt vēl eiropiešu jūrasbraucēji XIX gs. sākumā.
1835.gadā salā ieradās maori un visus padarīja par vergiem, apēda un iznīcināja.
Marioru civilizācijai pieraksta tādus objektus un atradumus kā anomālo Veverlijas akmeni (atrasts 1925.gadā), Kaimanavas sienu un Vaipoa meža stāvakmeņus. 1997.gadā pie Nortlendas tika uzieta sievietes statuja no akmens 2,7 m augumā.

Ivi Atua tauta. Laikam taču tie ir tie paši mariori.
Vecais maors atceras leģendas par Ivi Atua – pirmajiem Jaunzēlandes iemītniekiem: „Daži no tiem bija ļoti līdzīgi tagadējiem maoriem, citi atgādināja paketa [baltos ļaudis], to mati bija rudas vai zeltainas nokrāsas, ko mēs saucām par uru-keu. Kam bija tumšas acis, kam – zilas, kā gaišādainajiem eiropiešiem.”
Šī tauta tika uzskatīta par svētvietu saglabātāju. 

Jaunzēlande ir pirmā valsts pasaulē, kurā vēlēšanu tiesības piešķirtas sievietēm – 1893.gadā.
Jaunzēlandē aitu ir ap 20 600 000 - tātad 6 reizes vairāk nekā cilvēku!

Apskatāmie objekti.
Velingtona. Valsts galvaspilsēta.
      Valsts dārgumu krātuve. Te Papa muzejs.

Divi vienā – Gisbornas lidosta un dzelzceļš. Jaunzēlande ir viena no pasaules mazākajām valstīm, tādēļ lielas transporta sistēmas izveide tur nav vienkārša. Kāds ir risinājums? Izrādās, ka vienā no galvenajiem satiksmes punktiem – Gisbornas lidostā – skrejceļu šķērso aktīvs dzelzceļš. Lai arī tas izklausās ļoti bīstami, līdz šim nekas briesmīgs nekad nav atgadījies. Lai gan abi transportlīdzekļu veidi pārvietojas tuvu viens otram, kā arī bieži vien aizkavējas reisi, šāda sistēma darbojas jau gadiem. Pati lidosta ir maza - lidmašīnas, kas no turienes lido, izmanto privātiem ceļojumiem vai pārlidojumiem uz Austrāliju. Tas nav viss – izrādās, ka pārējie trīs lidostas skrejceļi ir nevis ar asfalta, bet zāles segumu. Arī tos aktīvi izmanto lidaparāti.

Foksa ledājs. Ledus alas, arkas, leduskritumi. Tur lido ar helikopteru. 
Kaikouras pilsēta. Dienvidu salas austrumkrastā. Savvaļā vērojami roņi, vaļi, delfīni, pingvīni. Šai pilsētiņā organizē tūristu braucienus lūkot vaļus. Virs ūdens gan redzama tikai neliela vaļa muguras daļa. 3 stundu ekskursija. Ar hidrofoniem saklausa vaļus, tad dodas pie tiem. Dažkārt var redzēt ūdens strūklu.
Kalni. Kuka un Tasmāna virsotnes - augstākās.
Kuka kalns. Augstākā Jaunzēlandes virsotne – 3754 m.
Milfordsaundas fjordu zeme.
Franča Jozefa ledājs.
Kvīnstauna. Bijusī zeltraču pilsētiņa. Pašpasludināta piedzīvojumu pilsēta: lēkšana ar gumiju (Kavarau tilts esot bijis pirmais pasaulē), plostošana pa kalnu upēm.
Milforda jūras šaurums. 22 km garumā tas stiepjas gar fjordiem, kas bagāti ar ūdenskritumiem.

Saterlendas ūdenskritums. Dienvidu salā, Fjordlendas nacionālajā parkā, skaistākais no visiem turienes ūdenskritumiem. Tā ūdeņi krīt no 580 metru augstuma, veidojot 3 ūdenskrituma pakāpes jeb kaskādes. Skaistākais skats vērojams no Milforda takas. Vislabāk ūdenskritumu apskatīt laika posmā no decembra līdz februārim.

Oklenda.

Rotorūa. Rotoruas apvidus termāli aktīvā zona. Dēvēta par "sēra galvaspilsētu" un arī par SPA pilsētu. Pilsētiņa vulkāniski aktīvā vietā. Kūpoši dīķi, karstie avoti, termālie āra baseini. Tā radusies pirms 160 000 gadu vulkāniskās aktivitātes rezultātā. Minerālie ūdeņi ārstnieciskajām procedūrās lietoti jau kopš XIX gs., bet pirmie SPA atvērti XX gs. sākumā.
Rotorūa ir arī maoru kultūras centrs. Te var iepazīties ar maoru mākslu, amatniecību, tradīcijām un dejām.
Vaimangu vulkāniskā ieleja. 
Rotomahana ezers. Var izbraukt ar kuģīti.
Vaiotapu Termālo brīnumu parks. Jāiet agri no rīta, lai pagūtu uz Ledijas Noksas geizera izvirdumu.
      Šampanieša baseins - parka lielākais un krāšņākais avots zaļā krāsā, tas radies pirms 700 gadiem hidrotermāla izvirduma rezultātā. ūdenī liels daudzums minerālu - zelts, sudrabs, dzīvsudrabs, sērs, arsēns u.c. No tā burbuļi - oglekļa dioksīds.
      Mākslinieku palete, Opālu un Austeru baseini, Mēness krāteris, Elles krāteris, Velna tintes pods.
Te Whaka-rewarewa („Vahiao Korojošo Pušu Sapulcēšanās Vieta”) rezervāts. Tajā ir arī Maoru Mākslas un amatniecības institūts. Geizeri, krāteri, karstie avoti, verdoši dubļi – tie te ir ka biezs. Rezervātu apsaimnieko maori. Ekskursija gida pavadībā – maoru ciema un amatniecības darbnīcu apskate. Vienreiz dienā tur notiek koncerts. Dabiski uz karstā ūdens pagatavota maltīte – hangi. Tas viss gan ir pārāk komercializējies. 

Apslēptā ieleja. Orakei Korako. Vienas no lielākajām silīcija terasēm pasaulē.

Tongariro valsts parks. Tālu prom no lielām apdzīvotām vietām. 17 km garā un vienā dienā izstaigājamā Tongariro taka ir viena no skaistākajām valstī. 
Te uzņemts „Gredzenu pavēlnieks.”
Ngauruhoe vulkāna konuss – filmā tas ir Nolemtības kalns.
Ruapehu vulkāns – pēdējoreiz izvirda 2008.gadā.
Taupo ezers (193 km perimetrā) – patiesībā Taupo vulkāna krāteris. Pēdējo reizi uzgājis gaisā 181.gadā. Pelnu mākonis 3 dienas aizsedzis sauli. Hronikās to atzīmēja ķīniešu un romiešu rakstveži.

Te Whaka-rewarewa („Vahiao Korojošo Pušu Sapulcēšanās Vieta”) rezervāts. Tajā ir arī Maoru Mākslas un amatniecības institūts. Geizeri, krāteri, karstie avoti, verdoši dubļi – tie te ir ka biezs. Rezervātu apsaimnieko maori. Ekskursija gida pavadībā – maoru ciema un amatniecības darbnīcu apskate. Vienreiz dienā tur notiek koncerts. Dabiski uz karstā ūdens pagatavota maltīte – hangi. Tas viss gan ir pārāk komercializējies. 

Wai O Tapu termālā zona.
„Svētie ūdeņi.”
Minerālu terases un dīķīši, krāteri, geizeri un verdošu dubļu vannas, neticami krāsu salikumi.
Tūristu takas un straumes. Sānis ne soli!
Atbilstoši nosaukumi: Gleznotāju paletes ūdenskritums, Līgavas plīvura ūdenskritums, šampanieša baseins, Opāla baseins, Velna miteklis, Sātana tintnīca, Sātana vanna.
Lēdijas Noksas geizers – iet gaisā ik dienu plkst. 10.15. Tajā iemet ziepju gabaliņu, tas reāģē un precīzi pēc noteikta laika izšļācas.

Taupo.
      Huka ūdenskritums.
      Mēness krāteri.

Taurangas zeltainā pludmale. Pie Pārpilnības līča.
Tuvumā aktīva vulkāna sala.

Ziemeļu sala.
Reinga zemesrags. Salas (kādas?) vistālākais ziemeļu punkts. Ar nelielu bāciņu kraujas malā. Šeit Klusais okeāns satiekas ar Tasmāna jūru. Pēc maoru ticējuma zemesrags (vai šis?) estot vieta, no kuras mirušo gari dodas uz savām senču mājām Hawaiki.
Kauri koku audzes. Tūkstošgadīgie koki ir jaunzēlandiešu lepnums. Vislielākais kauri koks Jaunzēlandē un viens no lielākajiem kokiem pasaulē atrodas Vaipoua  meža džungļos - 51 m augsts, 1500 gadu vecs. Maori to nodēvējuši par "Meža dievu" (Tane Mahuta).

Matamata. Te apskatāmas "gredzenu pavēlnieku" filmešanai radīto Hobitonu ar hobitu mājokļiem u.c. mākslīgajiem brīnumiem.

Zelta raktuves. Nezinām, kur tās ir.
Manukau Bar. "Velna vieta." Kaut kas ar cilvēku pazušanu.
Vaitomo alu komplekss. Krāšņi stalaktītu veidojumi un mirgojošu slieku plejāde.

Paparoa Valsts dabas parks. Ar kaļķakmens klinšu roboto piekrasti. Ainavisks brauciens līdz Pankūku klintīm,saulriets okeāna krastā.

Rietumzemes Valsts dabas parks. Ar ledāju mēlēm Franča Jozefa un Fox ledājiem.
Aspiring Valsts dabas parks. Koši zili kalnu ezeri.
Arovtauna. Sena zeltraču pilsētiņa.

Kvīnstauna. Remarkables kalnu grēdas ieskauta. Pasaules aktīvās atpūtas galvaspilsēta, vārti uz gleznaino Fjordu Valsts dabas parku - Doubtfula fjords, majestātisks.

Bay of Island. Vistālāk uz ziemeļiem esošais Jaunzēlandes eģions.
Kerikeri. Šai pilsētā ir vecākās Jaunzēlandes mājas.
Kawiti jāņtārpņu alas.
Haruru ūdenskritums.

Tradīcijas.
Lēkšana no augstumiem.
Lēciens no Oklendas simbola Sky Tower. Brīvā kritiena nav ne mirkli. Uzreiz pēc lēciena tevi iekarina iepretim skatu platformai, lai varoņdarbu var nofotografēt. Tad no 190 m augstuma nolaiž ar ātrumu 80 km/st. Paredzētajā vietā. 
Cena – 90 NZD (1 Ls = 2,5 NZD).
Bungy Jumping. Lēkšana ar gumiju ir pie Taupo pilsētiņas – gleznainā Vaitamo upes līcī. Liekas, ka tas ir augstākais lēciens ar gumiju pasaulē (tomēr raksta, ka 3.augstākā vieta pasaulē). Cena – 125 NZD (1 Ls = 2,5 NZD).

Pelde ar delfīniem. Esot jādzied, lai tos uzmundrinātu.

Vīna darīšana. Jaunzēlande ir uz dienvidiem vistālākā valsts, kurā nodarbojas ar vīnkopību.
Vīna darīšanas vēsture Jaunzēlandē tiek skaitīta no 1819.gada, kad anglikāņu misionārs Semjuēls Mārsdens atveda pirmos vīnogulāju stādus no Austrālijas. 1895.gadā vīna darīšanu Jaunzēlandē pārtrauca postošā filoksēra (phylloxera) - kaitēklis, kas gandrīz pilnībā iznīcināja nelielos stādījumu apjomus. Vīndarībai pretojās arīkristīgo sieviešu atturības kustība Woman's Christian Temperance Union, kas visai veiksmīgi cīnijās pret alkoholismu kanādā, ASV un Austrālijā - tā bija tikusi arī līdz Jaunzēlandei un ieguvusi politisku spēku. Cenu kritums un importa ierobežojumi turēja nozari panīkumā līdz pat XX gs. 60.gadiem.
Tolaik divas galvenās vīnogu šķirnes bija amerikāņu hibrīds Albany Surprise un Isabella. 70.gados jaunzēlandiešu vīndari pievērsās Mu:ller-Thurgau šķirnei, no kuras gatavoja vieglus baltvīnus ar bagātīgu garšu. Tikai 80.gados viendējie vīndari sāka apzināties savu potenciālu un pievērsās pavisam citam vīna darināšanas stilam.
Kopumā ir ap 700 vīna darītavām. Ir 11 ievērojamākie vīndaru reģioni, kas stiepjas 1200 km garumā: Kenterberija, Mārlbora, Centrālā Otaga, Vaihekeailenda, Hoksbeja u.c. Divi visslavenākie reģioni - Mārlbora un Hoksbeja. Liela nozīme ir klimatam, jo Oklendas reģionā dienvidos ir subtropu klimats ar lielu nokrišņu daudzumu, bet Centrālajā Otago rajonā ziemeļos ir kontinentāls klimats ar maz nokrišņiem. Īpaši iecienīti ir baltvīni, piemēram, Sauvignon Blanc (vispopulārākā Jaunzēlandes vīna marka) no Mārlboro. "Lai vīns būtu garšīgs, vīnogām jābūt laimīgām!"

Saites.
Maori.