Inducētas pluripotentas cilmes šūnas, IPC
Inducētas pluripotentas cilmes (IPC) šūnas var pavērt milzīgas iespējas reģeneratīvās medicīnas laukā, kā arī dažādu biomedicīnas pētījumu, tai skaitā slimību modulāciju in vitro attīstībā.
IPC šūnas iegūst no somatiskām ķermeņa šūnām, kas ņemtas, piemēram, no ādas. Pārprogrammējot somatiskās šūnas, iespējams iegūt embrionālām cilmes šūnām analogu materiālu, kuru savukārt var ierosināt pārveidoties (diferencēties) par virkni citu, dabīgi organismā neatjaunojošos (vai atjaunojošos terapeitiskām vajadzībām nepietiekamā daudzumā) somatisko šūnu veidiem - neironiem, aknu šūnām, pulsējošām sirds muskuļu šūnām un aizkuņģa dziedzera šūnām. Dažreiz pie IPC šūnu iegūšanas metodēm pieskaita arī terapeitisko klonēšanu, taču tā ir ļoti dārga, turklāt nereti tiek kritizēta kā neētiska un dažās valstīs pat aizliegta ar likumu.
IPC šūnu priekšrocības ir transplanta atgrūšanas neesamība un izvairīšanās no ētiskas dabas problēmām, kas saistās ar embrionālo cilmes šūnu izmantošanu. Galvenie IPC šūnu trūkumi, salīdzinājumā ar embrionālajām cilmes šūnām ir mazāks diferencēšanās potenciāls, ātrāka novecošanās un pats galvenais - paaugstināta tumoroģenēze jeb audzēju veidošanās, ko nereti novēro, kad laboratorijas dzīvniekiem ar pazeminātu imunitāti injicē IPC šūnas.
Raksti.
Metilēšanas novirzes inducētās pluripotentās cilmes šūnās - kļūdas vai variācijas?
