Halucinācijas
- Detaļas
- 7752 skatījumi
No latīņu vārda hallutinari - "murgot" (alucinari - "klejot apziņā").
Maldīga redzes, dzirdes, taustes, ožas vai garšas sajūta, ko neizraisa ārējs kairinājums, bet kas smadzeņu darbības traucējumu dēļ cilvēkam šķiet īstenības atspoguļojums. Tātad ar to saprot maldīgu parādību, kas liekas kā ārēja un objektīva, bet īstenībā ir subjektīva un paša apziņas radīta.
Halucinācijas rodas daudzu psihisko slimību gadījumos, tās var būt dzirdes, redzes un ožas. Piemēram, tā sauktie "melnie rudzi" - rudzu maizes pelējuma sēnīti Claviceps purpurea, izsauc smagas halucinācijas.
Entopiskos fenomenus transa sākumā zinātnieki nepieskaita halucinācijām, bet gan universālām cilvēka sajūtām, un uzskata, ka to izcelsme meklējama mūsu nervu struktūras uzbūvē. Atbilstoši vispārpieņemtajam uzskatam pilnvērtīgas portretiskas vīzijas (3.transa stadija pēc D.L.V. teorijas) arī nekādā veidā neesot reālas, bet izvilktas „no atmiņas” un dzīves pieredzes.
Zinātnieki uzskata, ka šamaņu vīzijas un NLO Nolaupīto redzējumi pieder halucināciju kategorijai.
3.halucināciju stadija - to „nosaka atmiņas un kultūras konteksts.” (Lewis-Jolyon West MD, „A Clinical and Theorethical Overview of Hallucinatory Phenomena”).
Rietumu domātāji Viljams Džeimss, Oldoss Hakslijs, Alberts Hofmanis un Riks Strasmans uzskata, ka halucinācijas var būt ārēju stimulu atspoguļojums. Vienkārši tad, kad atrodamies parastā (neizmainītā!) apziņas stāvoklī, šos stimulus neuztver mūsu smadzenes. Tomēr, ja strikti vadāmies pēc halucināciju definīcijas, tad tās vairs nav halucinācijas. Tādēļ atklāts ir jautājums, ka ne visas pārdabiskās vīzijas ir halucinācijas.
Parasti tieši ar halucinācijām skeptiķi skaidro tā saucamos "kontaktus" ar citplanētiešiem, spokiem, dažādiem briesmoņiem, rūķiem un milžiem.
Vairums psihologu ir atzinuši, ka cilvēks, kas cieš no halucinācijām, ar grūtībām atšķir iekšējos signālus (tos rada paša smadzenes) no ārējiem (tos smadzenēm novada 5 maņu orgāni), t.i. viņš nav spējīgs atšķirt halucināciju no apkārt reāli notiekošā.
Pazīstams arī tā saucamais „disociatīvais stāvoklis.” Tas ir psihisks stāvoklis, kas robežojas ar psihisku patoloģiju un personas dubultošanos. Pēc dažu zinātnieku un arī ufologu domām tieši disociatīvais stāvoklis izsauc cilvēkiem autoskopisko halucināciju parādīšanos – tās ļauj cilvēkiem „redzēt sevi no malas.”
No visa augstāk minētā izriet viens vienkāršs, taču daudznozīmīgs, secinājums: nevienu no tikšanos ar NLO vai kādiem Atnācējiem nevar skaidrot tieši un ticami.
Zināms, ka cilvēki, kas slimo ar Pārkinsona un Alcheimera slimībām, bieži redz spilgtas halucinācijas, kurās darbojas spokiem līdzīgi tēli, tostarp miruši tuvinieki savās mājās. Šie stāsti bieži saistās ar palidotomiju, ko reizēm izmanto neiroķirurģiskajās manipulācijās, ārstējot slimniekus. Halucinācijas rada dopamīna disfunkcijas, kā zināms, šis hormons ir iesaistīts smadzeņu atbildes reakcijās.
Patiesībā ir pārsteidzoši, ka halucināciju nav vairāk, nekā to ir patlaban. Smadzenes nemanāmi un iespējami ātri piepilda jebkuru plaisu, kas rodas mūsu uztverē. Piemēram, visiem redzes laukā ir “aklā zona” vietā, kur redzes nervs savienojas ar tīkleni. Tur mēs nevaram redzēt neko, taču mēs to nezinām, jo mūsu smadzenes vienkārši aizpilda tukšās vietas. Taču ja tās saņem neprecīzu informāciju, tās aizpilda tukšumu ar gobliniem vai vampīriem. Ja acs mākula deģenerējas, tad rodas kļūdas redzes lauka centrā, un cilvēki bieži ziņo par spokiem un halucinācijām. Tas varētu būt saistīts ar smadzeņu centieniem radīt jēgu neironu “troksnī,” kuru rada bojājumi vai tikai daļēji saņemta informācija.
Citiem vārdiem sakot, smadzeņu halucinācijas laikā, kad tās saņem neparastus vai neatbilstošus signālus, nav nekāds pārsteigums.
Ezotēriķu skaidrojums. Tādejādi biedējošas halucinācijas izjūt alkoholiķi delīrija laikā. Tiem rēgojošies radījumi nav viziski, bet gan no zemākajiem astrāla līmeņiem pamata līmenī pacēlušies astrālie neradījumi, kas "uzklājušies" alkoholiķa fiziskajai realitātei. Alkoholiķis ir spējīgs tos ieraudzīt tikai tādēļ, ka alkohola saindēšanās ir spējusi novest to izmainītas apziņas stāvoklī.
Sokrāta halucinācijas. Šķiet, pirmais no "pozitīvajiem" balsu dzirdēšanas gadījumiem, kas nāk prātā ir Sokrāts, viņš taču arī dzirdēja balsis (ātrumā piemirsu, kā viņš tās sauca), kuras viņu brīdināja par iespējamām briesmām. Taču, ja viņš uzskatīja, ka tās iesaka pret viņa sludinātajiem principiem - nepakļāvās.
Saites.
Pseidohalucinācijas.
Psiholoģija.
Entopiskie fenomeni.
Halucinogēnās sēnes.
